hmm, ja būtu zināms autora stils un plašāks šī vārda konteksts, būtu vieglāk ko teikt. tu gan saki, ka autors lieto daudz pašradītu vārdu.
caurcaurēm subjektīvi man 'nedataisītība' nepatīk, bet pavisam viegli varu sevi iedomāties, sarunvalodas dialogu tulkojot, lietojam vārdu 'nedataisīts'. bet svarīgi: dialogā. savukārt abstrakti lietvārdi (mūsu?) sarunvalodai nu nekādi nav raksturīgi, tāpēc tā 'nedataisītība' izklausās briesmīgi nedabiska. bet, ja tev oriģināla teksts dod reālu pamatojumu, ka tai vietā ir vajadzīgs dīvains vārds, kam sakne ar priedēkļiem no sarunvalodas, bet tālākais darināts pēc citiem principiem, varbūt var... bet vai vajag?
vispār esmu cieši pārliecināta, ka, tulkojot sarunvalodu, drīkst lietot arī slāviskas cilmes aizguvumus. ko arī reizēm piekopju.