Cik man zināms, tā mēdz gadīties ar valodām, kurām trūkst zinātāju. Piemēram, latviski no starpniekvalodām ir tulkotas grāmatas, kuru oriģināli ir, piemēram, turciski un spāniski. Cienījami izdevēji tā rīkojas tikai galēja izmisuma gadījumos un noteikti palūdzot atļauju autoram. Tad parasti arī titullapā norāda, ka tulkojums ir tapis no tādas un tādas valodas.
Protams, padomju laikos daudz ko tulkoja no krievu valodas, nevis no oriģināla, savukārt pirmskara gados un senāk daudz kas nāca no vācu valodas.
Taču šaubos, vai mūsdienās kāda vācu grāmata tiktu tulkota no angļu valodas.