[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in
Izdevniecību jaunumi un to apkopojumi:'s LiveJournal:
| Thursday, November 13th, 2008 | |
| 3:50 pm [tie_puteksni] |
Vaira Vīķe-Freiberga 'Savai Tautai' Izdevniecība "Jumava" laidusi klajā grāmatu "Savai tautai", kurā Rudīte Kalpiņa apkopojusi Vairas Vīķes-Freibergas runās un rakstos izteiktās domu pērles. Runas un raksti, kas izmantoti sastādot šo krājumu, radušies laika posmā no 1971. līdz 2007. gadam, tādējādi dodot lasītājam iespēju salīdzināt bijušās prezidentes domas gan pirms prezidentūras, gan prezidentūras laikā. "Es ienācu politikā netradicionālā veidā. Visu dzīvi biju veltījusi akadēmiskai izaugsmei, ne politikai. Tā nebija tikai mana izvēle. Es uzaugu kā bēgle, mana valsts bija okupēta, un mītnes zemju politikā es nevēlējos iesaistīties. Taču vairāk kā pēc 50 gadiem, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas radās iespēja palīdzēt veidot jauno valsti. Kas ir tas dzenulis, kas liek atstāt viesmīlīgu mītnes zemi, ierastos apstākļus un fizisko komfortu? Kas liek iesaistīties valsts veidošanā? Iemesli var būt dažādi, bet viens ir īpaši redzams. Tas ir patriotisms, mīlestība pret savu zemi, apziņa, ka indivīdam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi pret sabiedrību," 2007.gadā rakstījusi Vaira Vīķe-Freiberga. |
| 3:49 pm [tie_puteksni] |
Juka Rislaki 'Maldināšana: Latvijas gadījums' Izdevniecība "Jumava" laidusi klajā Jukas Rislaki grāmatu "Maldināšana: latvijas gadījums". No angļu valodas tulkojis Didzis Meļķis. Rietumu un Krievijas plašsaziņu līdzekļi nemitīgi izplata noturīgas baumas: "Latviešu sarkanie strēlnieki palīdzēja Ļeņinam sagrābt varu Krievijā", "Latvieši bija nacistiski noskaņoti un noslepkavoja savā zemē dzīvojošos ebrejus jau pirms vāciešu ienākšanas 1941. gadā", "Fašisms atdzimis un raujas pie varas mūsdienu Latvijā", "Latvijā apspiež krievu minoritāti". Somu žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki šajā grāmatā pēta dažādus apgalvojumus saistībā ar Latviju un piedāvā savu skatu uz Latvijas vēsturi un mūsdienām. Balstīdamies uz oriģinālavotiem un saviem vērojumiem, viņš atspēko un labo ačgārnas ziņas un tīšus melus. Analīze palīdz arī izprast, kāpēc mazā un militāri vājā Latvija dažādās aptaujās tik ilgi bijusi Krievijas ienaidnieks numur viens. Juka Rislaki ir kādreizējais somu laikraksta "Helsingin Sanomat" korespondents Baltijas valstīs un sarakstījis vairākas grāmatas par Somijas un Baltijas valstu vēsturi un izlūkošanu. Būdams pieredzējis rakstnieks ar kritisku skatu, viņš ir labs gids ceļojumā pa Latvijas vēsturi un dezinformācijas krēslaino pasauli. "Maldināšana: Latvijas gadījums" sarakstīts, galvenokārt domājot par lasītājiem ASV, tomēr arī latviešu lasītāji atradīs jaunas un interesantas ziņas. Šī grāmata jau iznākusi angļu un somu valodā. |
| 3:48 pm [tie_puteksni] |
Ojārs Vācietis 'Mēnesim robs' Ojāra Vācieša 75.dzimšanas dienas mēnesī izdevniecības "liels un mazs" un "Swedbank" kopīgi veidotajā bērnu grāmatu sērijā "Mazais būs liels" nākusi klajā jauna bilžu grāmata "Mēnesim robs". Klasisks, bet nedaudz aizmirsts Ojāra Vācieša dzejolis ir pārvērties pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem domātā bilžu grāmatā. Grāmata stāsta par to, kā milzenis Šlopster-Klopsters nozaga mēnesi un cik grūti dažādu tautību mazajiem puikām bija atrast sevī tik lielu drosmi, lai stātos viņam pretī. Tomēr pašam mazākajam un parastākajam no viņiem tas izdodas, un izrādās, ka briesmonis ir briesmīgs tikmēr, kamēr no viņa baidās. Grāmatu veidojis viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes māksliniekiem - Reinis Pētersons. Viņš bērnu grāmatu grafikā debitēja 2007. gadā ar ilustrācijām Vizmas Belševicas pasaku ludziņai "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām". 2008. gada vasarā Reinis Pētersons saņēma Jāņa Baltvilka balvu par zīmējumiem Džeimsa Stīvensa grāmatai "Zelta pods". |
| Monday, November 10th, 2008 | |
| 3:03 am [tie_puteksni] |
Autoru kolektīvs - 'Valsts pirmā. First of the State' Apgāds "Neputns" Latvijas valsts svētku reizei ir sagatavojis grāmatu- suvenīrizdevumu "Valsts pirmā. First of the State" latviešu un angļu valodā, veltītu Viļa Rīdzenieka slavenajam (un vienīgajam) Latvijas valsts proklamēšanas akta fotoattēlam. Latvijas Universitātes profesora Ilgvara Butuļa koncentrētais un informatīvi izsmeļošais ievads sniedz ieskatu vēsturiskajā un politiskajā situācijā uz liktenīgo 1918. gada 18. novembri un paša svinīgā notikuma norisē. Oriģinālo attēlu no stikla plates papildina arī reprodukcija no Viļa Rīdzenieka vēlāk izgatavotās un pašrocīgi rūpīgi izkrāsotās lielās attēla kopijas, kas rotājusi KLIO darbnīcas skatlogu Vaļņu ielā, un viņa darinātie četru tā vakara aktīvāko sagatavotāju un dalībnieku Gustava Zemgala, Kārļa Ulmaņa, Ata Ķeniņa un Miķeļa Valtera portreti. Par Vili Rīdzenieku raksta Gunārs Janaitis. Viņš izstāsta arī pašlaik Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā redzamā lielā krāsainā attēla izglābšanas vēsturi, kuras liecinieks bijis pats. Vēsturnieku veiktais dalībnieku vārdu atšifrējums ļauj identificēt svinīgā akta dalībniekus, bet scenogrāfa Jāņa Kugas nelielā atmiņu skice par to, kā radās izteiksmīgais skatuves noformējums, ļauj iejusties tās dienas atmosfērā. Tāpat Anša Cīruļa zīmētā pirmā pastkarte ar Latvijas karogu. Grāmatu sastādīja Laima Slava Tekstu autori: Ilgvars Butulis, Gunārs Janaitis Māksliniece Ingrīda Zābere Grāmata izdota ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu |
| Saturday, November 8th, 2008 | |
| 6:06 pm [tie_puteksni] |
Latvijas Literatūras centrs sadarbībā ar Valsts valodas aģentūru un Zviedrijas Mākslas padomi organizē latviešu literatūras drauga, zviedru dzejnieka Bengta Berga grāmatas "No meža tu esi nācis" atvēršanas svētkus, kas notiks 13. novembrī plkst. 18.00 Valsts valodas aģentūrā, 6. stāvā, Lāčplēša ielā 35-16. Sarīkojumā piedalīsies grāmatas autors Bengts Bergs un tās atdzejotāji - Juris Kronbergs un Knuts Skujenieks, kas pazīstami ar zviedru dzejnieku jau vairākus gadus. Bengts Bergs ir arī izdevniecības "Heidruns" īpašnieks. Sadarbojoties ar Zviedrijā dzīvojošo latviešu dzejnieku un tulkotāju Juri Kronbergu, viņa izdevniecībā nākušas klajā vairākas latviešu grāmatas. Grāmata "No meža tu esi nācis" izdota apgādā "Mansards", atdzejojumu latviešu valodā atbalstījusi Zviedrijas Mākslas padome. |
| Thursday, November 6th, 2008 | |
| 7:53 pm [tie_puteksni] |
Autoru kolektīvs 'Ansis Cīrulis. Saules pagalmos' Apgāds "Neputns" izdevis mākslas vēstures grāmatu "Ansis Cīrulis. Saules pagalmos". Tā ir veltīta lietišķās mākslas meistara un gleznotāja Anša Cīruļa 125 gadu jubilejai un Latvijas valsts dibināšanas 90.gadadienai. Sistematizētais materiāls pirmo reizi sniedz vispusīgu iespēju iepazīties ar Anša Cīruļa daudzpusīgajām mākslinieciskajām izpausmēm un viņa radošās darbības galveno mērķi un sūtību - veidot nacionāli savdabīgu un vienlaikus laikmetīgu mākslas stilu. Ansis Cīrulis ir darbojies dekoratīvajā glezniecībā, stājmākslā un lietišķajā māksla. Mākslinieks ir izstrādājis arī projektus sabiedrisko un dzīvojamo telpu interjeriem (Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles projekts, Latvijas Lauksaimniecības kameras reprezentācijas telpu interjeri u.c.). Viņš ir Latvijas pirmās pastmarkas autors un veidojis projektus Latvijas naudas zīmēm, metus latviešu strēlnieku bataljona karogiem un krūšu nozīmēm. Mākslinieks ir Latvijas valsts karoga standarta autors. Viņa mūža veikums parāda mākslinieka daiļrades mantojuma valstisko nozīmīgumu. Grāmatu sastādīja Rūta Rinka, tekstu autori: Rūta Rinka, Modris Esserts, Dace Lamberga, Zaiga Kuple, Santa Podgaiska Māksliniecisko iekārtojumu veidojusi Liene Drāzniece. Grāmatas apjoms: 336 lpp, cietais sējums, latviešu un angļu valodā Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. |
| Monday, November 3rd, 2008 | |
| 6:28 pm [tie_puteksni] |
Stefānija Meiere "Krēsla" Drīzumā latviešu valodā iznāks romāns „Krēsla” (Twilight). ,,Krēsla” ir vienlaikus erotiski pulsējošs un pilnīgi nevainīgs mīlas stāsts, viens no skaistākajiem, kādus esam lasījuši. Šis ir stāsts par senām leģendām, par ģimeni, kura atšķiras no citām, un aizliegtu mīlestību, kas ir pretrunā cilvēku un dabas likumiem un tomēr lauž pasaules kārtību. Grāmata ,,Krēsla” pilnīgi negaidīti atnesa pasaules slavu tās autorei Stefanijai Meierei, kas līdz tam bija dzīvojusi mājās un audzinājusi bērnus. Krēslas sērijas grāmatas kopumā visā pasaulē pārdotas vairāk nekā 50 miljonos eksemplāru. |
| Friday, October 31st, 2008 | |
| 11:52 pm [tie_puteksni] |
Eriks Ādamsons 'Dziesmas par labu dzīvošanu' Izdevniecība "Nordik" laiž klajā Erika Ādamsona dzejas izlasi "Dziesmas par labu dzīvošanu". Erika Ādamsona (1907-1946) dzeja 20. gadsimta latviešu literatūras kopējā ainā izceļas ar savu neatkārtojamu šarmu, estētisku izkoptību un valdzinošu skaistumu. To ļauj sajust arī jaunā dzejas izlase "Dziesmas par labu dzīvošanu", kas izdota apgādā "Nordik" Intas Čaklās sakārtojumā. Dzejnieka literārais mantojums nav plašs. Viņš bijis arī spilgts prozaiķis, un Ādamsona pirmās īsprozas grāmatas nosaukums "Smalkās kaites" (1937) bieži izmantots 30. gadu prozas "jaunā viļņa" raksturojumam. Ādamsona dzīves laikā ir iznākuši trīs viņa dzejas krājumi: "Sudrabs ugunī" (1932), "Ģerboņi" (1937) un "Saules pulkstenis" (1941). Pats sakārtoja, bet nepaguva izdot krājumu "Sapņu pīpe". Tikai 2000. gadā Rīgā, apgādā "Daugava", tika izdota paša dzejnieka sakārtotā, oriģinālā "Sapņu pīpe". Grāmatas mākslinieks R. Delvers. |
| 11:51 pm [tie_puteksni] |
Mirdza Ķempe 'Savāda dvēsele' Izdevniecībā "Tapals" klajā nākusi Mirdzas Ķempes dzejas izlase "Savādā dvēsele". Izlasē ir pārstāvēta tā Mirdzas Ķempes dzejas daļa, kas risina personības problemātiku. Darbi aptver pusgadsimtu - no 1924. gada līdz 1974. gadam. Ievietotas arī dažas agrīnās, vēl pusaudzes gados rakstītās dzejas - tās stilistiski atbalso topošās dzejnieces lielās autoritātes Raini un Aspaziju. Izlasē spilgti sajūtams dzejnieces raksturs: personības lepnums un savrupība, jautājumi sev pašai, mirklīgi tēlojumi un veltījumi. Dzejniecei Mirdzai Ķempei (1907-1974) mūža laikā izdoti astoņi dzejoļu krājumi, viņas darbi atkārtoti publicēti izlasēs un Kopotos rakstos trīs sējumos (1981-1984). Dzejas izlasi sastādījusi I. Čaklā, mākslinieks R. Delvers. |
| 11:50 pm [tie_puteksni] |
Jānis Klētnieks 'Mūžības valdnieki' Izdevniecībā "Tapals" klajā nākusi Jāņa Klētnieka grāmata "Mūžības valdnieki". Tās autors - Jānis Klētnieks - ir zinātņu vēsturnieks un LZA Goda doktors, kurš Ēģiptē kopš 2002. gada ir vadījis ievērojamā Karnakas tempļa fotogrammetrisko uzmērīšanu Luksorā un iepazinis pasaulē vecāko Džosera piramīdu Sahārā, kā arī ceļojis pa Ēģiptei kādreiz pakļautajām valstīm. Grāmatā skaidroti hieroglifu teksti piramīdās un papirusos, 19.-20. gs. publicētie ēģiptologu pētījumi un personīgā pieredze, kas iegūta piramīdu, tempļu un kapeņu izpētē. Pirmo reizi latviešu valodā ir sniegts tik plašs ieskats ēģiptiešu ticējumu pirmsākumos, kuros joprojām ir daudz nezināma un neizprasta. Tekstu papildina 100 attēlu. Grāmata ir domāta plašam lasītāju lokam. |
| Thursday, October 30th, 2008 | |
| 9:45 pm [tie_puteksni] |
"Mūsu vēsture. 1985-2005" otrais sējums Grāmatu virknē “Dzīvā vēsture” izdots Lato Lapsas, Sandra Metuzāla un Kristīnes Jančevskas grāmatas “MŪSU VĒSTURE. 1985-2005” otrais sējums. |
| Tuesday, October 28th, 2008 | |
| 12:02 pm [tie_puteksni] |
Stīvens Bellers 'Antisemītisms. Ļoti saistošs ievads' Šajā grāmatā Stīvens Bellers piedāvā atbildes uz jautājumu, kādēļ „žīdu nīšana” bijusi tik spēcīga dažādos rietumu pasaules vēstures periodos, sākot ar viduslaiku reliģiskajiem konfliktiem un beidzot ar 21. gadsimta „jauno” antisemītismu. Autors apskata, kā šis noskaņojums 19. gadsimtā pārauga politiskā un ideoloģiskā kustībā un kā sasniedza apogeju visšausminošākajā modernās vēstures genocīdā, ko pazīstam kā Holokaustu. Izdevējs 1/4 Satori Tulkotājs Sandra Rutmane |
| Wednesday, October 22nd, 2008 | |
| 11:46 pm [tie_puteksni] |
Dagmāra Geislere 'Vanda un meiteņu nīdēju banda' "Jāņa Rozes apgādā" iznākusi jau trešā grāmata par žiperīgo meiteni Vandu - viņas jaunākās slepenās piezīmes - "Vanda un meiteņu nīdēju banda". No vācu valodas romānu tulkojusi Iveta Galēja. Pirmā grāmata "Vandas slepenās piezīmes" ieguva jauno lasītāju novērtējumu un 2006. gadā saņēma Latvijas bērnu žūrijas balvu. Arī otrā grāmata "Vanda - ļoti slepeni", kas iznāca 2007.gadā, ieguva lielu lasītāju atsaucību. Jaunajā grāmatā "Vanda un meiteņu nīdēju banda" skolniecīte Vanda turpina stāstīt par raibajiem piedzīvojumiem, ko viņa pati cītīgi dokumentē savā dienasgrāmatā, papildinot rakstīto (piepalīdzot autorei Dagmārai Geislerei) ar jautrām ilustrācijām. |
| 11:45 pm [tie_puteksni] |
Izdota grāmata 'Spēka vārdi Latvijai' Izdevniecība "Jumava" laidusi klajā grāmatu "Spēka vārdi Latvijai", kurā apkopoti izcilāko latviešu politiķu, diplomātu un gara darbinieku domu graudi par mūsu valsti. Sastādītājs - Jānis Ūdris. Hronoloģiskā secībā sakārtotie citāti aptver laiku no deklarācijām par latviešu tiesībām uz savu valsti līdz mūsu dienām, tie skar arī padomju un vācu okupācijas gadus, veidojot savdabīgu mūsu valstiskuma pēctecības panorāmu, kurā īpaši akcentēta neatkarības atjaunošanas dialektika. Sastādītājs, apgāda "Jumava" Gada autors (2007) Jānis Ūdris grāmatu veidojis pārliecībā, ka tā dos spēku ikvienam latvietim, tādējādi stiprinot mūsu valsti. |
| Tuesday, October 21st, 2008 | |
| 3:01 am [tie_puteksni] |
Edvīns Raups 'Putn'' "Jāņa Rozes apgādā" klajā laists dzejnieka Edvīna Raupa dzejoļu krājums "Putn'", kas iznāk pēc sešu gadu ilga pārtraukuma. Dzejnieka pēc kārtas piektais dzejoļu krājums "Putn`" ir loģisks turpinājums autora iesāktajam iepriekšējās grāmatās, tajā pašā laikā - atšķirīgs un pārsteigumu pilns. Šeit mēs sastopam Edvīnu Raupu viņa dzejas pilnbriedā. Vārdu meistars ne tikai eksperimentē ar valodu, noskaņām un emocijām - viņš to dara ar vēl nebijušu pārliecību. "Putn`" neapšaubāmi ir krājums dzejas gardēžiem, ko lasītājiem sarūpējis viens no mūsdienu latviešu literatūras interesantākajiem autoriem. "Noķert, ielikt rāmītī mirkli nozīmē sagūstīt putnu - vai to es gribu? Kas ir tas, kas aizrauj tevi kādā ainavā, domā, cilvēkā un kas nav ne šī ainava, ne doma, ne cilvēks? Iespējams, tā ir ilgi gaidīta atklāsme, laika un telpas poētiska kvintesence, kas vienmēr atrodas kaut kur tepat, dvēseles stiepiena attālumā un kas nekādā veidā nav sagūstāma. Ja nu vienīgi pārradāma. Tāpēc izvēlējos pazīstamu burtu kopu, kam ceļā pie manis, pie mums, aizrāvusies elpa - putn`. Mans uzdevums - iet pretimceļu, iet pretim vārdiem, kamēr sastopu to nozīmi, kas apaugļota ar bezvārdu atklāsmi. Vēl to sauc par dzeju, " tā Edvīns Raups. Dzejnieks Edvīns Raups (1962) studējis Rīgas Politehniskajā institūtā kā arī Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē Angļu valodas un literatūras nodaļā. Vēlāk apguvis spāņu valodu un ilgus gadus strādājis kā tulkotājs no portugāļu valodas. Dzejnieks tulkojis un atdzejojis O. Pasa, H. Kortāsara, H. L. Borhesa un P. Koelju darbus. Saņēmis Klāva Elsberga prēmiju (1990), Rakstnieku savienības dzejas konkursa galveno balvu (1992), Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1995), Dzejas dienu balvu (2003). Grāmatas mākslinieciskā noformējuma autore Gita Treice. |
| Sunday, October 19th, 2008 | |
| 12:12 pm [tie_puteksni] |
J. A. Plaudis "Nogrimusi Eiropa" Šī grāmata ir par pagātni, kas turpinās šodien un gaidāma rīt. Par pilsētām un ciemiem, ko aprijis okeāns, nogremdējušas jūras un pārklājuši ezeri Eiropas kontinentā. Nirēji Vidusjūrā arvien no jauna atklāj dūņās primitīvus mūrus un kolonnas. Kuģojot virs Dogera sēkļa, zvejnieki izvelk pirmatnējo mednieku ieročus. Pasaules okeānu nevar iežēlināt, to iespējams vienīgi apturēt, kā izdarījuši Nīderlandes iedzīvotāji, izglābjot savu zemi. Jūs uzzināsit pierādītus, kā arī mazāk zināmus faktus par Eiropas vēsturi un arheoloģiju, ģeogrāfiju un hidroloģiju, kultūru un mākslu; neklātienē piedalīsities nogrimušu civilizāciju meklējumos; iepazīsities ar Eiropas tautu teikām, nostāstiem, leģendām. Šī ir vienīgā grāmata pasaulē, kas veltīta nogrimušajai Eiropai. Izdevējs - Jumava |
| Monday, October 13th, 2008 | |
| 6:32 pm [tie_puteksni] |
Gabriels Garsija Markess 'Dzīvot, lai izstāstītu' Apāds "Atēna" laidis klajā Gabriela Garsijas Markesa jaunāko grāmatu "Dzīvot, lai izstāstītu". No spāņu valodas to tulkojusi Guna Pigita. "Dzīvot, lai izstāstītu", iespējams, ir šīs desmitgades visgaidītākā grāmata, Gabrielam Garsijam Markesam būtiska dzīves perioda koncentrēts pārstāsts. Šajā aizraujošajā romānā Nobela prēmijas laureāts piedāvā atmiņas, kas aptver viņa dzīvi kopš piedzimšanas Kolumbijā 1927. gadā, viņa kļūšanu par rakstnieku un beidzas 1950. gadā, kad rakstnieks bildina sievieti, kas vēlāk kļūs par viņa sievu. Mūsu priekšā ir dzīvesstāsts, ar kura palīdzību Garsija Markess atklāj personāžu un notikumu atbalsis, kas apdzīvo citus viņa sacerējumus: "Simts vientulības gadus", "Mīlestību holeras laikos" un "Pulkvedim neviens neraksta"; un kas pārvērš "Dzīvot lai izstāstītu" par rakstnieka darbu ceļvedi, par neaizvietojamu pavadoni, kas izgaismo neaizmirstamas ainavas, kurām šis romāns piešķir jaunu perspektīvu. "Observer": "Markesa izcilākā grāmata. Tā nav ierindojama nevienā kategorijā: daiļliteratūra, fantastika, memuāri, dzeja vai drāma. Darbs, tāpat kā tā lasīšana, ir maģijas pilns." "The Times": "Vienreizīgs atradums, kas atklāj mums pazudušu zemi, par kuras pastāvēšanu mēs nojautām, tomēr nespējām to atrast. Grāmata ir aizraujošs brīnums." |
| 6:32 pm [tie_puteksni] |
Svens Hasels 'Leģions ziemā' Ar zīmolu "Grāmattirgus" apgāds "Atēna" izdevis Svena Hasela grāmatu "Leģions ziemā". No angļu valodas to tulkojusi Astrīda Vucāne. Latviešu lasītajiem Svena Hasela vārds jau ir pazīstams: pērn izdevām pirmo grāmatu no stāstu sērijas par II Pasaules karu - "Nolādēto leģions". Svena Hasela nesatricināmais stāstījums balstās uz paša pieredzēto vācu armijā. Viņš karoja Krievijā, Itālijā un Francijā. Šī stāstu sērija tulkota vismaz piecpadsmit valodās. "'Trīs nedēļu laikā mūsu armijas būs Maskavā,' fīrers paziņoja. Svens un viņa biedri no soda bataljona gan domāja citādi, taču neviens neklausījās pasaules padibenēs. Pusbadā, slikti apbruņoti un jau sen zaudējuši jebkādu cilvēcīgumu, viņi kļuvuši par nenozīmīgām nogalināšanas mašīnām. Taču pat Mazais, Porta un Leģionārs ir pārsteigti, sastopot par sevi negantāku un zvēriskāku ienaidnieku, kas apbruņots ar ko briesmīgāku par ieročiem, - skarbo Krievijas ziemu. Centimetru pa centimetram virzoties pa sasalušo, asinīm slacīto un šāviņiem sadragāto zemi un pēc tam uzsākot neizbēgami garo atkāpšanās ceļu, viņu vienīgā doma ir izdzīvot..." |
| 6:31 pm [tie_puteksni] |
Arkādijs Vaksbergs 'Indes laboratorija' Apgāds "Atēna" laidis klajā Arkādija Vaksberga grāmatu "Indes Laboratorija. No Ļeņina līdz Putinam". No franču valodas to tulkojis Aldis Karlauskis. 1921. gadā Ļeņins "padomju varas ienaidnieku apkarošanai" pavēlēja izveidot slepenu indīgu vielu laboratoriju, kuru viņš kā Tautas Komisāru padomes priekšsēdētājs vadīja pats. Darbiniekiem atklāti tika dots uzdevums radīt un pilnveidot indes, kas paredzētas režīma ienaidnieku nogalināšanai. Kremlis neskopojās ar terorismam piešķiramiem līdzekļiem. Neskaitāmas slepkavības gan PSRS teritorijā, gan ārpus tās tika maskētas kā dabiska nāve vai nelaimes gadījumi. "Tautas ienaidnieku" likvidēšana kļuva par komunisma sistēmas organisku elementu visās tās formās. Gadu desmitiem ilgi Kremļa vadītāji šo politiku uzskatījuši nevis par kaut ko ārkārtēju, bet gluži pretēji - par pilnīgi normālu parādību. Būtu naivi uzskatīt, ka šādas metodes izzudušas - Krievijas Valsts Dome 2006. gada jūlijā legalizēja "Terorisms pret terorismu" praksi. Tā atļauj speciālajiem dienestiem gan valsts iekšienē, gan ārzemēs veikt jebkādas darbības, tai skaitā slepkavības, lai novērstu terora aktus vai sodītu tos, kuri tādus ir veikuši. Mērķa izvēle un pamatojums ir Krievijas varas iestāžu ziņā, turklāt tām vairs nav nepieciešams veikt visai sarežģīto vainīgo vai aizdomās turēto izdošanas procedūru un iesniegt pierādījumus neatkarīgām tiesu instancēm. Arkādijs Vaksbergs apraksta virkni politisko slepkavību sākot ar paša Ļeņina, viņa atraitnes Krupskajas un ģenerāļa Frunzes nāvi un beidzot ar Sanktpēterburgas mēra Sobčaka, politiķes Starovoitovas, žurnālistes Poļitkovskas nogalināšanu, Ukrainas prezidenta Juščenko indēšanu un Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu. Prakse, kas bija plaši izplatīta visā Padomju Savienības vēsturē, varbūt ir kļuvusi vēl biežāk izmantota šodien... |
| Saturday, September 27th, 2008 | |
| 11:57 am [tie_puteksni] |
Roberts Dželetlijs 'Ļeņins, Staļins un Hitlers: Sociālās katastrofas laikmets' Izdevniecība "Dienas Grāmata" laidusi klajā Roberta Dželetlija darbu "Ļeņins, Staļins un Hitlers: Sociālās katastrofas laikmets". No angļu valodas tulkojusi Sandra Rutmane. Šī grāmata ir rūpīgs visaptverošs pārskats par 20. gadsimta sociālo katastrofu laikmetu - 1914.-1945. gadu Eiropā, ko raksturo gandrīz nepārtraukts apvērsums. Tā gan palīdz ieraudzīt kopsakarā atsevišķus līdz tam lasītus darbus, gan ieliek stabilus pamatus tālākiem padziļinātiem pētījumiem, uzsverot būtisko, kas jāsaprot un jāatceras PSRS un nacistiskās Vācijas sakarā, lai tautas neko tamlīdzīgu nekad vairs nepieļautu. Apvienojot raitu, izteiksmīgu stāstījumu ar dziļu analīzi, vēsturnieks Roberts Dželetlijs secina, ka 20. gadsimta pirmās puses lielākās traģēdijas ir cieši jo cieši saistītas. Uzlūkot tās par atsevišķiem notikumiem nozīmē pārprast to izcelsmi un raksturu. Šajā darbā Dželetlijs atklāj, ka vairākums padomju un nacistu diktatūru salīdzinošo pētījumu nav ievērojuši Ļeņina būtisko nozīmi dramatiskajā notikumu attīstībā. Noraidot mītu par "labo" Ļeņinu, grāmata sniedz pārliecinošu sociāli vēsturisku pārskatu par visām trim diktatūrām un rūpīgi dokumentē to līdzības un atšķirības. Tā izseko konflikta sakāpinājumam starp komunismu un nacismu, it īpaši Hitlera naidu pret to, ko viņš dēvēja par "ebreju boļševismu". Dželetlijs parāda, kā negantā konkurence starp Staļinu un Hitleru neizbēgami izraisīja iznīcināšanu un genocīda karu. Gigantiskās cīņas atbalsis visur ir jūtamas līdz pat šai dienai. Saimons Sebags Montefjore (grāmatas "Staļins: sarkanā cara galms" autors): "Ir pienācis laiks atteikties no šabloniskajām versijām par šo traģisko periodu un analizēt to, balstoties uz pierādījumiem, kas mums ir. Dželetlijs to ir izdarījis šai grāmatā, kas ir rūpīgi izsvērta, zinātniska un viegli lasāma." Ričards Paipss (vēstures profesors Hārvarda universitātē): "Visiespaidīgākais vēstījums par traģēdijām, kas piemeklēja pasauli 20. gadsimta pirmajā pusē [..]. Atšķirībā no lielākās daļas vēsturnieku, kas attiecas pret Ļeņinu kā pret ideālistu, kas domājis labu, Dželetlijs novieto viņu līdzās Staļinam un Hitleram kā mūsdienu barbarisma dibinātāju." Edvards Lūkass (grāmatas "Jaunais aukstais karš" autors): "Destrukcijas viesulis, kas sākās 1914. gadā, pārvērta realitātē viņu [Ļeņina, Staļina un Hitlera] fantāzijas par augstākās rases vai vienas šķiras diktatūru, un šī realitāte kļuva par cilvēces vēsturē nepieredzētu apjomu slaktiņu. [..] Spoža valoda un atbilstoši piemēri padara šo grāmatu apbrīnojami saprotamu nespeciālistiem." Roberts Dželetlijs ir vēstures profesors Floridas Universitātē, bijis arī 20. gadsimta ebreju politikas un vēstures vieslektors Oksfordas Universitātē. Viņš ir autors vairākām grāmatām un padziļinātiem pētījumiem par 20. gadsimta pirmās puses Eiropas vēsturi. |