[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 80 most recent ones recorded in
Izdevniecību jaunumi un to apkopojumi:'s LiveJournal:
| Friday, September 26th, 2008 | |
| 2:10 pm [tie_puteksni] |
Giljermo del Toro rakstīs triloģiju par vampīriem Meksikāņu režisors Giljermo del Toro paziņojis par ieceri uzrakstīt romānu triloģiju par vampīriem, raksta ārvalstu mediji. 43 gadus vecais del Toro rakstīšot triloģiju kopā ar detektīvromānu autoru Čaku Hoganu. Pirmajai triloģijas daļai "The Strain" vajadzētu parādīties 2009.gada vasarā. Romāna izdevējs būšot apgāds "William Morrow". Triloģijas autori grasās izsekot "vampīru vīrusam" līdz Vecās derības laikiem, bet romānu pamatsižets būs saistīts ar vampīra vīrusa izplatību mūsdienu Ņujorkā. Režisora Giljermo del Toro kino darbi ir saplānoti līdz pat 2017.gadam. Tuvākos pāris gadus režisors veidos filmu "Hobits" un tās turpinājumu, pēc tam - "Frankenšteina" rimeiku, tam sekos Vonnegūta romāna "Lopkautuve Nr. 5" ekranizācija un Dena Simonsa vēl neizdota romāna kino versijas veidošana. |
| 2:08 pm [tie_puteksni] |
Daiga Joma 'Dvēseles bezvējš' Apgādā "Valters un Rapa" klajā nācis Daigas Jomas debijas noveļu krājums "Dvēseles bezvējš". Autore rakstniecībā debitē ar krājumā apkopotām trīspadsmit literāro stilu un alūziju ziņā kolorītām novelēm, kuru dažādos varoņus vieno viņu mististiskā pieredze. Attālinoties no realitātes sapnī, zemapziņas līkločos, sirreālās vīzijās vai gluži zinātniskās fantastikas paņēmieniem, viņi ir šķērsojuši robežas starp materiālo un mentālo pasauli. Viņiem nepieciešams patvērums un pacelšanās virs realitātes, kas dotu iespēju paskatīties uz šo pasauli no malas, izvērtēt, saprast sevi un visbeidzot sadzīvot ar esošo. "Par novelēm manā grāmatā 'Dvēseles bezvējš' varu teikt, ka šie darbi ir kā mozaīkas, kas radušās pēc kaleidoskopa principa - dvēselē atspoguļojas krāsainas lauskas no nomodā un sapņos piedzīvotā, izdomātā, dzirdētā vai lasītā. Laiks, kas paiet, ir šī kaleidoskopa caurule, un es pati sagriežu visus krāsainos stikliņus vēl nebijušā ornamentā. Es piedāvāju lasītājam šo iekšējās redzes optisko rotaļlietu, kurā projicējas miniatūras spilgtas vitrāžas," stāsta autore. "Paveras neredzamas durvis un inerta pārkaļķojusies realitāte pēkšņi pārsteidz ar neparasto smalkumu un slēpto traģiku. Šī psiholoģiskā plaisa arī veido stāstu sižetus. Varētu teikt, ka Daiga Joma ir citplanētiete. Šī pati zeme, bet cita redze, cita atklāsme. Tā mūs ievaino un sāpina. Bet arī dziedē," - tā Ludmila Azarova. |
| 2:08 pm [tie_puteksni] |
Mineko Ivasaki, Renda Brauna 'Geiša – mana dzīve' Apgādā "Tapals" iznākusi Mineko Ivaski un Rendas Braunas grāmata "Geiša – mana dzīve", Aijas Čerņavskas tulkojumā. "Geiša - mana dzīve" ir biogrāfisks darbs, kas latviešu lasītājiem sniedz izpratni par geišu dzīvi - ļoti senu un savdabīgu Japānas kultūras, dzīvesziņas un sabiedrības audzināšanas daļu. "Geišu dzīvi apvij daudz noslēpumu un par to ir daudz nepareizu priekšstatu. Ceru, ka mans stāsts palīdzēs izprast, kāda tā patiesībā ir, un kalpos arī kā vēstures liecība par šo unikālo Japānas kultūras daļu", raksta savas paaudzes visveiksmīgākā geiša Mineko Ivasaki, kas apbūrusi karaļus un prinčus, rūpniecības magnātus un pasaules izklaides industrijas gigantus. Viņas patiesais stāsts vēsta par skaistumu un varonību, par laiku un kultūru, kas reti tiek atklāti Rietumu pasaules acīm. Divdesmit deviņu gadu vecumā Mineko pieņēma lēmumu: aiziet no darba, apprecēties un atklāt patiesību... |
| Thursday, September 25th, 2008 | |
| 2:52 pm [tie_puteksni] |
Atziņu krājums 'Man pieder zvaigznes...' Izdevniecība "Jumava" laidusi klajā atziņu krājumu "Man pieder zvaigznes...". Krājumu sastādīja Dina Preisa, Agnese Priede, Gedimins Krūmiņš un Anita un Aivars Siliņi. Grāmatā apkopoti gan latviešu, bengāļu, vācu, ostetīniešu u.c. tautu sakāmvārdi un parunas, gan J.V.Gētes, Oskara Vailda, Viktora Igo, Raiņa, Paulu Koleju u.c. atziņas par laimi, prieku, ticību, mīlestību un draudzību. Grāmatas pieejamas trīs dažādās krāsās: zelta, bordo un perlamutra Apgāds |
| Wednesday, September 24th, 2008 | |
| 9:41 am [tie_puteksni] |
Drīzumā nāks klajā: "Spēka vārdi Latvijai" Sast. Jānis Ūdris Grāmatā “Spēka vārdi Latvijai” apkopoti izcilāko latviešu politiķu, diplomātu un gara darbinieku domu graudi par mūsu valsti. Hronoloģiskā secībā sakārtotie citāti aptver laiku no deklarācijām par latviešu tiesībām uz savu valsti līdz mūsu dienām, tie skar arī padomju un vācu okupācijas gadus, veidojot savdabīgu mūsu valstiskuma pēctecības panorāmu, kurā īpaši akcentēta neatkarības atjaunošanas dialektika. Spēku izstaro arī uz vāka atveidotā Lielvārdes josta valsts karoga krāsās. Sastādītājs, apgāda “Jumava” GADA AUTORS (2007) Jānis Ūdris grāmatu veidojis pārliecībā, ka tā dos spēku ikvienam latvietim, tādējādi stiprinot mūsu valsti. “Spēka vārdi Latvijai” būs laba dāvana valsts jubilejā, Ziemassvētkos un gadu mijā, tā būs mīļa piemiņa arī skolu un augstskolu beidzējiem, Nacionālo bruņoto spēku karavīriem... – ikvienam, kura liktenis saistīts ar Latviju. |
| 9:24 am [tie_puteksni] |
'Language and Communication' publicēs bin Ladena dzeju Zinātniskā žurnāla "Language and Communication" oktobra numurā tiks publicēta "Al Qaeda" līdera Osamas bin Ladena dzeja, raksta ārvalstu mediji. Antropologiem, valodniekiem un psihologiem domātais žurnāls publicēs fragmentus no ierakstiem, kuros iemūžinātas Osamas bin Ladena runas un apsveikumi svinībās un kāzās. Ieraksti tika atrasti bin Ladena slēptuvē Afganistānā 2001.gadā. "Al Qaeda" līdera poētiskie sacerējumi ieinteresējuši Kalifornijas universitātes arābu valodas profesoru Flegu Milleru, kurš uzzinājis par ierakstiem 2004.gadā, kad FIB tulkotāji veikuši ierakstu analīzi, meklējot šifrētus ziņojumus. Profesors uzskata, ka Osama bin Ladens tik meistarīgi operējis ar atskaņām un pantmēru, ka cilvēki bieži ierakstījuši viņa dzeju, lai izplatītu apmēram tāpat kā to dara ar mūzikas ierakstiem. Teroristiskās organizācijas līdera dzejas tematika saistīta ar karu. Profesors uzskata, ka tās uzdevums bijis piesaistīt teroristiskajai organizācijai jauniešus. Dzejā bieži pieminēti kalni kā robeža, kas nošķir arābu pasauli ne tikai no pārējās pasaules, bet arī no laicīgās dzīves kārdinājumiem. Ziņa par Osamas bin Ladena dzejas publicēšanu izraisījusi arī iebildumus. Oponenti uzskata, ka bin Ladena dzeja ir "nežēlīga" un ierakstīta tikai tamdēļ, lai ietekmētu vēl nenobriedušus jauniešus. Britu izdevniecība "Verso" 2005.gadā laida klajā Osamas bin Ladena uzrunas pasaulei. |
| Saturday, September 20th, 2008 | |
| 6:42 pm [tie_puteksni] |
Saimons Blekbērns "Ētika" "¼ Satori" Oksfordas Universitātes sērijā "Ļoti saistošs ievads" laidis klajā filozofa Saimona Blekbērna grāmatu 'Ētika' Kembridžas Universitātes filozofijas profesora Saimona Blekbērna grāmata "Domā. Neatvairāms ievads filozofijā", ko "¼ Satori" laida klajā 2007. gada oktobrī pārsteidzošā kārtā kļuva par lokālo dižpārdokli un pieredzēja divus izdevumus. Kā "Ētikas" ievadā apgalvo pats autors: "Domā radās no pārliecības, ka lielākā daļa ievadu filozofijā ir nevajadzīgi sausi un nepievilcīgi; šis izdevums ir radies no līdzīgas pārliecības, ka lielākajai daļai ievadu ētikā neizdodas runāt par to, kas cilvēkus tiešām satrauc šajos jautājumos." Grāmatā "Ētika" Saimons Blekbērns skar būtiskākos morālos jautājumus, kas attiecas uz dzimšanu, nāvi, laimi, vēlmēm un brīvību, tāpat arī dod lasītājam norādes, kā domāt par dzīves jēgu, un aicina neuzticēties vāji argumentētiem, bet striktiem morāliem spriedumiem. Grāmatu no angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs. Redaktors: Ivars Neiders. Korektori: Dainis Leinerts un Ingmāra Balode. Šīs grāmatas, tāpat arī citu sērijas grāmatu vizuālo noformējumu un datorsalikumu veidojis Dagnis Skurbe. |
| 6:39 pm [tie_puteksni] |
Marks Elperts "Fināla teorija" Apgāds "Kontinents" laidis klajā Marka Elperta romānu "Fināla teorija". Tulkojusi Liena Akmens. "Atbrīvotais atoma spēks ir mainījis pilnīgi visu, izņemot mūsu ieradumu domāt, un tādēļ mēs neapturami peldam grandiozas katastrofas virzienā." A. Einšteins Einšteina apzināti nepublicētā teorija ir galvenais mērķis gan Federālajam izmeklēšanas birojam, gan nežēlīgam algotnim, kurš savas iemaņas apguvis krievu armijā un pieslīpējis Čečenijā. Kolumbijas universitātes profesors Deivids Svifts tiek izsaukts uz slimnīcu pie sava mentora, kurš pārcietis smagu uzbrukumu. Pirms nāves vecais zinātnieks atstāj pavedienu, kas var palīdzēt atrast Einšteina slaveno apvienoto teoriju. Izrādās, Einšteins talredzīgi slēpis savu pēdējo "bērnu" no nesaprātīgā homo sapiens, lai nepakļautu nevainīgus cilvēkus militāristu eksperimentiem. Formula tikusi sadalīta vairākās daļās, kuras atstātas mantojumā viņa tuvākajiem asistentiem. Grāmatas galvenajam varonim ir "paveicies" kļūt par pēdējās, vēl neatrastās formulas daļas atslēgu. Tik ilgi, kamēr viņš būs dzīvs, militāristi un pērkams slepkava viņu vajās, lai piepildītu sapni par neierobežotu varu. Skrējienā pēc teorijas miljoni vairs nav nauda, un cilvēka dzīvībai nav vērtības. |
| Thursday, September 18th, 2008 | |
| 2:47 am [tie_puteksni] |
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā "Latvijas karikatūristi par Eiropas Savienību" Pirmoreiz iznāk apkopojums ar presē publicētajām karikatūrām, kas parāda Latvijas karikatūristu skatījumu uz Eiropas Savienību (ES). Tajā pārpublicētas deviņu karikatūristu - Ērika Oša, Gata Šļūkas, Agra Liepiņa, Romana Vitkovska, Māra Aizpurieša, Jāņa Kārkliņa, Daiņa Breikša, Adriana Mukāna un Jūlijas Bulikinas - 86 karikatūras. "Mēģinot savākt karikatūras par ES šai grāmatai, pārliecinājāmies, ka to ir par maz - piecos gados nedaudz vairāk par simts," atzīst EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. "Varbūt karikatūristiem trūkst materiāla? Debatējam par to, kas notiek Latvijā, bet nav diskusijas par to, kas notiek Eiropā. Regulāra un analītiska informācija, diskusija un dzirkstošs humors ir labākās zāles pret stereotipiem," vērtē Šulca. Grāmata iespiešanai sagatavota AS "Lauku Avīze" izdevniecībā. AS "Lauku Avīze" valdes priekšsēdētājs Viesturs Serdāns šo uzskata par savdabīgu kolekciju, kurā mūsu mākslinieki centušies attēlot latviešu piesardzīgo lepnumu ceļā uz ES. Grāmata 2000 eksemplāru tirāžā iespiesta AS "Preses nams''. Tā ir nekomerciāls produkts, proti, grāmata nebūs nopērkama grāmatnīcās, bet kalpos par balvu dažādos konkursos. Karikatūru grāmata paredzēta arī Latvijas viesiem, lai viņi šejieniešus vieglāk saprastu. Daži vārdi un apzīmējumi, kas karikatūrās izskan no personāžu lūpām, ir tulkoti angļu un franču valodā. 19.septembrī plkst.16 ES mājas Rīgā otrā stāva zālē notiks karikatūru grāmatas atvēršanas svētki, uz kuru aicināti ar ES saistīto institūciju pārstāvji, diplomātiskais korpuss, žurnālisti, karikatūristi, izdevēji un interesenti. Daļa no publicētajām karikatūrām būs aplūkojama turpat izstādē visas dienas garumā. |
| Tuesday, September 16th, 2008 | |
| 3:36 pm [tie_puteksni] |
Sūzena Sontāga - "Par fotogrāfiju" Laikmetīgās mākslas centrs ir izdevis amerikāņu autores Sūzenas Sontāgas grāmatas “Par fotogrāfiju” tulkojumu latviešu valodā. Grāmatas prezentācija notiks 17. septembrī, plkst. 18.00, Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Mārstaļu ielā 8. Iznāk Sūzenas Sontāgas grāmata "Par fotogrāfiju"Sūzenas Sontāgas (Susan Sontag, 1933–2004), dēvētas par “Amerikas intelektuālo rakstnieci Nr. 1”, eseju krājums “Par fotogrāfiju” (1977) ir pirmais darbs, kas nupat pieredzējis latviskojumu pilnā apjomā. S. Sontāga – Ņujorkā dzimusī rakstniece, kritiķe un režisore - bija pazīstama arī kā politiskā aktīviste. Viņa studēja filozofiju un literatūru Berklijas, Čikāgas un Hārvardas universitātēs, kā arī Eiropā – Oksfordā un Sorbonnas universitātē. S. Sontāga ir sarakstījusi vairākus romānus, stāstu un eseju krājumus, kā arī lugas; rakstnieces darbi līdz šim tulkoti trīsdesmit divās valodās. Plašāku ieskatu par viņas neparasto personību var iegūt intervijā žurnālam “Rīgas Laiks”, 2003. gada maija numurā. Grāmata “Par fotogrāfiju” savulaik, tikko publicēta, sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas, fotogrāfijai veltītam darbam vēl nepieredzētu slavināšanu un nopēlumu, un ieguva Nacionālo literatūras kritiķu apvienības balvu kritikā. S. Sontāga ar savu darbu ievadīja laiku, kad fotogrāfijai tika pievērsta arvien lielāka uzmanība, kā arī refleksijas centrā izvirzās pati teorija. Grāmatā “Par fotogrāfiju” ir atrodami neskaitāmi impulsi un domu tēli, kas itin dabiski ir iedzīvojušies fotogrāfijas kritiķu valodā līdz pat mūsdienām. Grāmatu latviešu valodā tulkoja Ieva Kolmane, savukārt zinātnisko redakciju veica Kārlis Vērpe. Kas attiecas uz grāmatas tulkojumu, aktualitāte bija citvalodu personvārdu atveides principi latviešu valodā. Vispirms, tas attiecas uz pašu Sontāgu, kas līdz šim latviskota divējādi – bez minētā varianta daudz biežāk piesaukta “Zontāga”. Pēc garām diskusijām un konsultācijām tika pieņemts lēmums izšķirties par labu “Sontāgai” - rakstnieces uzvārds nāk no patēva, Amerikas ebreja, tomēr Sontāga ir amerikāņu kultūras zīme un visā anglofonajā pasaulē tiek dēvēta tieši šādi. “Par fotogrāfiju” ir sestā grāmata Laikmetīgās mākslas centra “Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumu sērijā”. Sērijā līdz šim iznākuši Volfganga Velša, Valtera Benjamina, Rolāna Barta, Morisa Merlo – Pontī un Žana Fransuā Liotāra darbu tulkojumi latviešu valodā. S. Sontāgas grāmatas izdošanu ir atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds, Arctic Paper, tipogrāfija Digitālā pele, Latvijas Fotogrāfijas muzejs; informatīvo atbalstu sniedz Kultūras Forums, Rīgas Laiks, Studija, Fotokvartāls, Delfi, ¼ Satori. |
| Friday, September 12th, 2008 | |
| 1:14 pm [tie_puteksni] |
Naidžels M. Kothorns 'Pāvestu seksuālā dzīve' Ar zīmolu "Grāmattirgus" ("G") apgāds "Atēna" laidis klajā Naidžela M. Kothorna grāmatu "Pāvestu seksuālā dzīve". No angļu valodas tulkojusi Lilija Beļakova. Pēdējo 2000 gadu laikā pāvesti diktējuši seksa noteikumus gandrīz ceturtdaļai pasaules iedzīvotāju. Taču, no saviem augstumiem sludinādami šķīstību, daudzi praktizēja kaut ko pilnīgi atšķirīgu. Bet, būdami visietekmīgākie cilvēki pasaulē un esot saistīti tieši ar Dievu, varētu rasties iespaids, ka nebija neviena, kurš viņiem pateiktu, kā jāuzvedas, saskaroties ar miesas kārdinājumiem. Jaunais un pārstrādātais grāmatas "Pāvestu seksuālā dzīve" izdevums ir humoristisks pāvestu izlaidības apskats, kas stāsta gan par dekadentisko pāvesta galmu Aviņonā, gan Bordžu dinastijas pāvestu skandāliem Romā. Naidžels Kotorns divdesmit piecus gadus ir darbojies kā rakstnieks un redaktors, viņš sarakstījis un līdzdarbojies vairāk nekā sešdesmit grāmatu tapšanā, kuras skar dažādas tēmas. Viņš ir darbojies arī laikrakstos, tostarp "The Guardian", "Daily Mail", "Daily Mirror" un "The New York Tribune". "The Mail on Sunday": "Nav iespējams nebaudīt Naidžela Kotorna piedauzīgo sirojumu cauri krāsainām seksuālām dīvainībām, ko piekopuši tie vīri, kuru edikti veidojuši mūsu pašu seksuālo dzīvi. Pāvesti un sekss. Viņi darīja visu, ko vien var iedomāties [..] Šī grāmata visdrīzāk izklaidēs daudz vairāk cilvēku nekā aizskars." |
| Thursday, September 11th, 2008 | |
| 3:56 pm [tie_puteksni] |
Iznāk grāmata 'Karostas stāsti' Izstāžu zālē "Rīgas Mākslas telpa", ceturtdien, 11. septembrī notiks grāmatas "Karostas stāsti" atvēršanas svētki, informē Rīgas Kultūras aģentūra. Tās anotācijā māksliniece Kristīne Briede raksta, ka "Karostas stāsti paņem lasītāju aiz rokas un aizved uz kādu brīnišķīgu un krāsainu vietu - kādreizējo militāro bāzi Karostu jeb, kā vēl šobaltdien to labprāt sauc krievi, kara pilsētiņu, kas nu jau vairāk kā gadsimtu slejas Baltijas jūras krastā Liepājas ziemeļu daļā". Viņa piebilst, ka Karosta no jauna tika atklāta pēc PSRS sabrukuma. Karostnieku un citu cilvēku vēstījumus apkopojuši mākslinieki, kas tur apmetās pirms aptuveni 10 gadiem. Bez Briedes cilvēkus intervējuši arī Zane Lāce, Santa Mazika - Kļaviņa, Mgadalēna, kā arī Irita Antoņeviča. Izstādi "Karostas stāsti", kurā redzamas Vasilija Borjajeva fotogrāfijas un Briedes videodarbi no sērijas "Eiropas vērošana" "Rīgas mākslas telpu" "INTRO" zālē varēs redzēt līdz svētdienai. |
| Friday, September 5th, 2008 | |
| 2:19 pm [tie_puteksni] |
Aristotelis 'Poētika' Pēc 49 gadiem atkal latviešu valodā tiek izdota Aristoteļa "Poētika". Šoreiz - Jāņa Rozes apgādā. Grāmatu latviešu valodā tulkojis Augusts Ģiezens, redaktori - Ināra Ķemere, Ojārs Lāms, māksliniece - Gita Okonova-Treice. Latviešu valodā Aristoteļa "Poētika" iznāk trešo reizi, pēdējo reizi darbs publicēts 1959. gadā. Šis izdevums atšķiras no iepriekšējiem, kas jau kļuvuši par bibliogrāfisku retumu, ar to, ka Augusta Ģiezena tulkojumu pārstrādājuši sengrieķu valodas speciālisti Ināra Ķemere un Ojārs Lāms. Jaunajā izdevumā ir precizēti Aristoteļa terminu latviskojumi kā arī modernizēta latviešu valoda. Papildus pamattekstam grāmatā iekļauti izsmeļoši paskaidrojumi par pēdējos 50 gados klāt nākušo informāciju, darbā minēto personu un galveno literatūrzinātnisko jēdzienu rādītājs, kā arī apjomīgs Ojāra Lāma ievads. Aristotelis (384.- 311. pr. Kr.) šajā pasaulē nodzīvoja 62 gadus, tomēr liktenis viņam piešķīris gadu tūkstošiem ilgu pēcnāves dzīvi - viņa teksti ir kļuvuši par pamatu visai Rietumu humanitārās domas vēlākai attīstībai. |
| Wednesday, September 3rd, 2008 | |
| 6:03 pm [tie_puteksni] |
Džonatans Karrs "Vāgneru klans" Viņi vadīja prestižo Baireitas festivālu un mūždien ķīvējās gluži kā viņu iestudēto Vāgnera operu varoņi. Riharda Vāgnera radītā mūzika — un arī politiskie uzskati — gluži vai burtiskā nozīmē baroja viņa dzimtai piederīgos un viņa pēctečus paaudžu paaudzēs. Līdz šim, stāstot par komponista vētraino dzīvi, biogrāfi centušies izcelt strīdīgākos aspektus: vācu nacionālsociālismu, Vāgneru (ne tikai Meistara vien) antisemītismu un — pašu fīreru. Tomēr — nez vai Rihards Vāgners būtu piekritis tam, kā mantinieki interpretēja viņa uzskatus un sasaistīja viņa mūziku ar nacistisko režīmu. Grāmatas autors piedāvā svaigu, apbrīnojami erudītu un fascinējošu skatījumu uz Vāgneru klana vēsturi un tā lomu ne tikai mūzikā, bet arī Vācijas vēsturē, sākot ar laiku pirms Bismarka Reiha rašanās 1871. gadā, izdzīvojot tā dēvēto Trešo Reihu un vadot Baireitas festivālu līdz pat mūsdienām. Šīs dzimtas sāga Džonatana Karra vēstījumā ar tajā mutuļojošajām kaislībām, skaudību, alkatību un intrigām ir ne mazāk aizraujoša par Meistara slavenāko operu ciklu “Nībelungu gredzens”. Džonatans Karrs (1942) kopš 1970. gada bijis pastāvīgs Baireitas apmeklētājs, un šajā darbā atklājas viņa dziļā interese par Vāgneru dzimtu kā Vācijas un daļēji arī Eiropas vēstures spoguli. 2000. gadā Džonatans Karrs apbalvots ar CBE (Commander of the British Empire) ordeni. No angļu valodas tulkojusi Lilija Beļakova |
| 6:02 pm [tie_puteksni] |
Izabelas de Madarjagas "Ivans Bargais. Pirmais Krievijas cars" Ivans IV „Bargais” (1533―1584) ir viens no svarīgākajiem tēliem Krievijas vēsturē, tomēr arī viens no tiem, kas pamesti novārtā. Bēdīgi slavena ar neapvaldīta terora politikas aizsākšanu un sava dēla nogalināšanu, viņa valdīšana bija postoša gan Krievijai, gan tās tautai. Šis ir pirmais mēģinājums uzrakstīt Ivana biogrāfiju no dzimšanas līdz nāves brīdim, pētīt viņa politiku, laulības, zvērības un nestabilo personību un sasaistīt tās kā saskanīgu veselumu. Izabela de Madarjaga novieto Ivanu uz sešpadsmitā gadsimta Krievijas politiskās attīstības fona. Un, zīmīgi salīdzinot ar Anglijas, Spānijas un citiem Eiropas galmiem, iekļauj viņu tā laika starptautiskajā kontekstā. Biogrāfija ietver jaunu liecību par astroloģijas un maģijas nozīmi Ivana galmā un sagādā jaunu ieskatu viņa ārpolitikā. Cīnoties ar grūtībām, kas saistītas ar autentiskumu (lielākā daļa Ivana arhīva gāja bojā ugunsgrēkā 1626. gadā) un pretrunām, kas ir paralizējušas Rietumu zinātniekus, de Madarjaga cenšas parādīt Krieviju drīzāk no Kremļa, nevis ārpasaules skatpunkta, un pilnībā aptvert Ivana valdīšanas laika traģēdiju. Izabela de Madarjaga ir Krievijas studiju goda profesore Londonas universitātē. Viņa ir darbu Krievija Katrīnas Lielās laikā (Russia in the Age of Catherine the Great, 1981) un Katrīna Lielā: Īsa vēsture (Catherine the Great: A Short History, 1990) autore un 1991. gadā tika iecelta par Britu akadēmijas locekli. „[..] šī vienkārši izcilā grāmata ir ievērojams sasniegums zinātniskajā pētniecībā, skaisti veidots prozas darbs un lieliski raksturo satricinoši samaitāto briesmoni, kurš bija gan atbaidoši sadistisks noziedznieks, gan traģiski nožēlojams varas upuris. [..] Profesore Izabela de Madarjaga vēl aizvien ir kā imperatore Krievijas vēsturnieku vidū.” Saimons Sebags Montefjore, Londonas Evening Standard No angļu valodas to tulkojusi Paula Prauliņa. |
| 4:50 pm [tie_puteksni] |
Anekdošu izlase 'Armēņu radio jautā…Padomju anekdotes. Ebreju anekdotes' Apgādā "Tapals" iznākusi anekdošu izlase "Armēņu radio jautā... Padomju anekdotes. Ebreju anekdotes". Tā ir grāmata atslodzei un pārdomām. Grāmatu tulkojusi M. Kudapa. Staļins Krupskajai: - Rāmāk, biedrene Krupskaja! Ja slikti uzvedīsieties, mēs par Ļeņina atraitni iecelsim Stasovu! Izsludināts vispasaules konkurss par labāko ziloņiem veltīto grāmatu. Tiek atsūtītas šādas grāmatas: Vācija - "Īss ievads ziloņaudzēšanas pamatos", Anglija - "Zilonis un impērija", ASV - "Ziloņi un nauda", Francija - "Zilonis un mīlestība", PSRS - "Krievija - ziloņu dzimtene", Bulgārija - "Padomju zilonis - bulgāru ziloņa labākais draugs". |
| 4:49 pm [tie_puteksni] |
Ronalds Briedis 'Karaoke' Apgāda "Neputns" paspārnē ir izdots dzejnieka Ronalda Brieža otrais dzejoļu krājums. Paša autora vārdiem raksturojot, tas ir "vēstījums par 'mirušā autora' centieniem atgūt savu balsi kultūras zīmolu pārpildītajā telpā, atbrīvot to no citātiskuma veicinātās identitātes krīzes un ironiskās distances. Iepriekšējā krājumā 'Asaru gāze' aizsāktā sižetiskā līnija par mūsdienu kultūrvaroņa ceļojumu pie nesasmīdināmās princeses pāraug dialogā ar kristīgo tradīciju interpretēt Jēzu Kristu kā agelastu (cilvēku, kas nekad nesmējās), izsekojot tās kultūrvēsturiskās saknes un ietekmi uz šodienas sabiedrību". Dzejoļu krājuma redaktori Jānis Rokpelnis un Māris Salējs, bet grāmatas māksliniece Zane Ernštreite. |
| Tuesday, September 2nd, 2008 | |
| 7:25 pm [tie_puteksni] |
"Jaunais aukstais karš. Kremļa radītie draudi Krievijai un Rietumiem" Šis ir ass un satraucošs vēstījums par Krievijas virzību uz autokrātiju pēdējo desmit gadu laikā un Kremļa aizvien agresīvāko politiku, kas apdraud Eiropu, Ameriku un pasauli. Krievijai parādot savu īsto dabu, grāmatā „JAUNAIS AUKSTAIS KARŠ” izskaidroti gan izmantotie paņēmieni, gan Eiropas vājās vietas, atklājot, kāpēc mēs esam bīstami tuvu zaudējumam – un kādā veidā tomēr vēl varam gūt uzvaru. „Edvards Lūkass zina, ko raksta. Viņa pieredze bijušajā „ļaunuma impērijā” ir drošs pamats šim vēstījumam par jaunā aukstā kara sākumu. Mums atliek vien cerēt, ka šī grāmata, tāpat kā Vinstona Čērčila runa par „dzelzs priekškaru” 1946. gadā Fultonā, būs trauksmes zvans visai Rietumu civilizācijai. Tā ir jāizlasa ikvienam – gan varas pārstāvjiem, gan visiem, kam rūp nākotne.” Marts Lārs, bijušais Igaunijas premjerministrs “Būtiska lasāmviela ikvienam, kurš vēlas izprast mūsdienu Krieviju.” Anne Aplbauma, grāmatas “Gulags: padomju nometņu vēsture” autore “Grāmatā atklāti spēki, kas pavērš Krieviju pret demokrātisko pasauli [..] brīdinājums tiem, kuri labprātāk uzlūko Krieviju tādu, par kādu tā izliekas, nevis patiesībā ir.” Deivids Saters, grāmatas “Laikmeta agonija” autors. No angļu valodas to tulkojusi Lāsma Grants. |
| Thursday, August 28th, 2008 | |
| 7:05 pm [tie_puteksni] |
Adrians Kukuvass 'Menuets. Piever acis un atkal kā toreiz...' "Poligrāfijas infocentrs" laidis klajā Adriana Kukuvasa grāmatu "Menuets. Piever acis un atkal kā toreiz...", portālam "Delfi" pavēstīja radošās grupas "Vokāls" pārstāvji. Grāmatas "menuets. Piever acis un atkal kā toreiz..." atvēršanas svētki notiks 10.septembrī plkst. 16.00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29). Grāmatā apkopoti foto materiāli un intervijas (interviju autore - Una Griškeviča) par un ap grupu "Menuets". |
| 12:02 am [tie_puteksni] |
Prezentēs grāmatu 'Afganistāna. Karu vēsture...' Grāmatas tulkojuma latviešu valodā iniciators ir režisors un producents Askolds Saulītis (Subjektiv Filma). Tulkojuma latviešu valodā autore ir Paula Prauliņa, redaktore Antra Lezdiņa, persiešu valodas konsultante Biruta Jēgere. Stīvena Tanera grāmata "Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz tālibu krišanai" saistošā valodā stāsta par Afganistānas vēsturi no Aleksanda Lielā karagājiena šajā valstī 329. gadā pirms mūsu ēras līdz teroristiskās organizācijas "Al Qaeda" uzbrukumiem Pasaules Tirdzniecības centram 2001. gada 11.septembrī un tam sekojošajam ASV iebrukumam Afganistānā, aptverot šīs nozīmīgās zems vēsturi 2500 gadu garumā Pasākuma laikā tiks demonstrēta studijas "Subjektiv Filma" dokumentālā filma "Parāds Afganistānai" (režisors Askolds Saulītis, 2008). |