[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 12 journal entries, after skipping by the 100 most recent ones recorded in
Izdevniecību jaunumi un to apkopojumi:'s LiveJournal:
| Thursday, August 28th, 2008 | |
| 12:01 am [tie_puteksni] |
Vītauts V. Landsberģis 'Sliņķu pasakas' Izdevniecības "liels un mazs" izdevusi jaunu sērijas "Mazais būs liels" bilžu grāmatu pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem - Vītauta V. Landsberģa "Sliņķu pasakas". Grāmatas mākslinieks - Ķēstutis Kasparavičs, no lietuviešu valodas grāmatu tulkojis Jānis Elsbergs. "Sliņķu pasakas" ir izdomas bagāta, krāsaina un asprātīga lietuviešu versija sensenajam stāstam par Leiputriju - zemi, kur nav jāstrādā un gardumi paši krīt mutē. Tās galvenais varonis Augusts Baraviks, sēņojot Lietuvas mežos, atrod noslēpumaino Sliņķīšu ciemu, kurā visas ielas ved uz ēdamrajoniem, katra diena ilgst veselu gadu, pirmdienas vietā ir Tortesdiena, bet pēc ēšanas tīrīt zobus ir stingri aizliegts. Desmit dienas ēdis, dzēris un slinkojis līdz nelabumam, Baraviks pēc desmit gadiem atgriežas mājām un izstāsta savus piedzīvojumus mazajiem sliņķīšiem - bērniem, kas ilgojas pēc pasakainās slinkuma zemes. Drīzumā gaidāma vēl viena izdevniecības "liels un mazs" grāmata mazajiem - Ineses Zanderes dzejoļu krājums "Brīnumbēbīša gads" ar Edmunda Jansona ilustrācijām. |
| Wednesday, August 27th, 2008 | |
| 11:59 pm [tie_puteksni] |
'Ķīniešu pasakas' "Jāņa Rozes apgāds" turpina izdot pasaules tautu pasakas bagātīgi ilustrētos krājumos. Tikko klajā nākušas "Ķīniešu pasakas". No franču valodas tulkojusi Valērija Lasovska. Renātes Fučikovas ilustrācijas. Bērniem "Ķīniešu pasakas" būs aizraujoša iepazīšanās ar garu, pūķu un maģijas pilno pasauli, kurā sastopas imperatori un vienkārši zemnieki, kungi un kalpi. Pieaugušajiem būs interesanti vērot, cik atšķirīgs ir seno ķīniešu pasaules redzējums no mums ierastā. Krājumā izlasīsim vēl nedzirdētu leģendu par to, kā varde kļūst par imperatoru un kā, pēc ķīniešu domām, radās pasaule. Iepazīsimies ar tādiem neparastiem personāžiem kā Lu Baņa, Lielais namdaris, dzeltenais pūķis un pūķu ķēniņa meita. |
| 11:59 pm [tie_puteksni] |
Jānis Arvīds Plaudis 'Zilākalna Marta' Izdevniecība "Jumava" laidusi klajā Jāņa Arvīda Plauža grāmatu "Zilākalna Marta". Viņa bija viena no slavenākajām pasaules dziedniecēm, kādu nav daudz. Viņa bija slavenākā Latvijas dziedniece. Viņa strādāja savas tautas labā, pāri saviem spēkiem un visu mūžu. Viņa atdeva veselību tūkstošiem cilvēku, būdama to pēdējais glābiņš. Reizēm varēja domāt, ka savā dziedināšanā viņa pārkāpj dabas likumus. Leģendāra, brīnumdare un neparasta visaugstākajā pakāpē, un tomēr varbūt arī nelaimīga. Tāda bija Zilākalna Marta. Ideju rakstīt grāmatu par leģendāro dziednieci autors mantojis no gaišreģa Alda Ķeviņa. Viņš bija kopā ar dziednieci vairākus dzīves gadus. Sākumā autors šaubījies, vai atradīs lieciniekus viņas brīnumainajām spējām un neparastajiem darbiem, bet Aldis esot pārliecinājis: "Latvijā vēl dzīvo simtiem cilvēku, kas runājuši ar Zilākalna Martu. Viņa ārstējusi tūkstošiem cilvēku." |
| 11:58 pm [tie_puteksni] |
Klaids Burlesons 'Kurska grimst!' Izdevniecība "Jumava" laidusi klajā Klaida Burlesona grāmatu "Kurska grimst!". Melna, spoža, skaista kā mākslas darbs, Kurska bija Krievijas flotes lepnums. Bet 2000. gada 12. augustā, Barenca jūras manevru laikā, Kurska nodrebēja eksplozijā un sāka smagi, neapturami grimt ar visiem 118 apkalpes vīriem. Valdībai un militārajai priekšniecībai, kas bija tālu no notikuma vietas, savas ādas glābšana bija daudz svarīgāka par vajadzību glābt cilvēkus. Tiem, kuri atradās zemūdenē, dzīves alkas atklāja pārsteidzošas disciplīnas un varonības rezerves. |
| Monday, August 18th, 2008 | |
| 12:16 pm [tie_puteksni] |
Mario Vargass Ljosa "Pilsēta un suņi" Rakstnieka darbus nereti salīdzina ar Žana Pola Sartra un Gabriela Garsijas Markesa darbiem, tādēļ lasītājam ir aizraujoši iepazīties ar romāna varoņu dzīvesstāstiem. Tajos netrūkst nedz ciešanu un smeldzes, nedz laimes un aizgrābtības. Sods, bailes un cieņa – trīs vārdi, ko pazīst ikviens Leonsio Prado Militārās skolas kadets. Šie puiši ceļas līdz ar pirmajiem saules stariem un ikvienu nomoda brīdi pavada sūrā cīņā par eksistenci, biedru cieņu un dzīvi bez pazemojuma. Armijas ikdienā godā tiek turēta brālība, kas balstās tikai uz spēku un varu. Mācību iestādē viss norisinās kā zem kristāla kupola un kadeti ir vien peles labirintā, līdz notiek neiedomājamais – viens no jaunekļiem mirst, līdz ar to sagraujot ticību armijai un it visam, ko tā lolojusi. Mario Vargass Ljosa ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu latīņamerikāņu rakstniekiem. Izglītību viņš ieguvis gan karaskolā, gan universitātē, dzīvojis arī Eiropā un ASV, bet atgriezies dzimtajā Peru, kur 1990. gadā neveiksmīgi balotējies prezidenta vēlēšanās. Pasaules atzinību rakstnieks ieguvis ar darbu „Pilsēta un suņi”, kas divkārt arī ekranizēts. Mario Vargasa Ljosas romānu „Pilsēta un suņi” (398 lpp.) no spāņu valodas tulkojusi Zane Karpenko. |
| 12:14 pm [tie_puteksni] |
Haruki Murakami "Dejo, dejo, dejo" Romāna galvenais varonis (lasītājam jau pazīstams no Murakami iepriekšējā darba „Aitas medīšanas piedzīvojumi”), savu pazudušo draudzeni meklējot, ierodas kādā viesnīcā un nokļūst dīvainā pasaulē. Tur viņš iepazīstas ar Aituvīru, kas māca viņam deju soļus. Un cauri bāru apmeklētāju sarunām, austrumu gudrībām un amerikāņu banalitātēm izkristalizējas atziņa: nevajag vienmēr visam meklēt racionālu izskaidrojumu. Ja esi pazaudējis visu, „...vienkārši dejo, neapstājies, dejo!”. Viens no mūsdienu vispopulārākajiem un savā dzimtenē Japānā vispretrunīgāk vērtētajiem rakstniekiem Haruki Murakami (dz. 1949) jaunībā aizrāvies ar politiku un rokmūziku. Pirms sāka rakstīt, viņš vairākus gadus vadīja nelielu džeza bāru. Murakami pirmie prozas darbi parādījās XX gs 80. gados, un kritiķi tūlīt sāka lauzt šķēpus par viņa literāro darbu žanru un stilu. Taču visi ir vienisprātis, ka šī japāņu rakstnieka darbi ir pārpilni ar kaut ko netverami austrumniecisku, kaut gan viņa varoņi ēd nevis suši, bet hamburgerus, čipsus un snikerus un sakē vietā dzer alu, dzīvo putekļainās pilsētās, savu dzīvi pavada bāros un makdonalda tipa ēstuvēs un mitinās netīrās viesnīcās... Haruki Murakami romānu „Dejo, dejo, dejo” (472 lpp.) no japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere. |
| Tuesday, August 12th, 2008 | |
| 1:43 pm [tie_puteksni] |
Inga Žolude 'Silta zeme' Inga Žolude (1984) regulāri publicējusies dažādos literāros un kultūras izdevumos jau kopš 2002. gada. 2007. gadā par stāstu "Netīrā veļa" saņēma godalgu "Kultūras Dienas" rīkotajā īsprozas konkursā "Stāstu tramvajs" un 2007. gada festivālā "Prozas lasījumi" - specbalvu no "Rīgas Laika" par stāstu "Dzīvokļa jautājums". "Silta zeme" ir Ingas pirmais romāns. Inga Žolude: "Varētu to saukt par gravitāciju, bet īstenībā tas ir siltums, kas mūs notur uz zemes. Tieši zemes siltums ļauj mums būt, liek mums būt vienam ar otru, noturēt vienam otru. Tā mēs dzīvojam - sildīdami." Romāna galvenais varonis Daniels mīt nemitīgā izvēlē starp laiku un telpu, esamību un šķitumu, starp divām sievietēm, Nelliju un Vū. Izvēles iespējas ir kā nebeidzama spēle, bet vai pašā spēlē vienmēr būs iespējama izvēle? Arvis Kolmanis: "Inga Žolude uzrakstījusi darbu, kam šodienas latviešu literatūrā pagrūti atrast analogu. Romāns par mums pašiem, par dziļām sāpēm, silto zemi meklējot." Dace Sparāne: "Drosmīgs stāsts par incesta dabu. Nevis tīksmināšanās par detaļām, bet iedziļināšanās. Autore mēģinājusi ieskatīties zem tabu šķietami koķetā plīvura un izstāstīt stāstu, gudri pirmajā plānā izvirzot nevis fiziskās mīlestības naivos par un pret (šie apraksti, lai arī nostādīti marginālā pozīcijā, gan ir tikpat dzīvi un koši kā viss romāna teksts), bet gan atklājot dziļāko, sāpinošāko vientulības un tās radīto monstru iemeslu - dvēseliska siltuma trūkumu, alkas pēc zemes siltuma. Šis ir izcils debijas romāns." |
| 1:36 pm [tie_puteksni] |
Džons Apdaiks 'Kentaurs' "Kentaurs" ir stāsts par skolotāju Džordžu Koldvelu un viņa dēlu Pīteru. Trīs kopā pavadītas dienas sniega vētrā atklāj tēva un dēla attiecības. Romāns daudzējādā ziņā ir personisks un pat autobiogrāfisks, jo Pītera tēls ir līdzīgs pašam autoram bērnībā. Autors Džons Apdaiks saka, ka ideja radusies izlasot dažas rindas kādā leģendu un seno teiksmu krājumā, kur Heirons, tāpat kā Kristus, ziedojis sevi un savu nemirstību cilvēces labā. Tā romānā sengrieķu dievi - Zevs, Hēfaists, Hēra, kentaura sieva Hariklo un viņa meita Okiroja - tiek iedzīvināti reālu cilvēku tēlos. Teiksmas un leģendas savijas ar realitāti un autora bērnības atmiņām. Džons Apdaiks (1932) iemantojis plašu popularitāti ne tikai savā dzimtenē Amerikā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Daudzu literāru prēmiju laureāts (Pulitzer Prize for Fiction, American Book Award, O'Henry Award for Fiction, National Book Award for Fiction u.c.). Apdaiku dēvē par vistalantīgāko savas paaudzes rakstnieku. Latviski izdoti darbi "Precēsimies"(1983), "Trusi, bēdz!" (1983), "Īstvikas raganas" (1998) un "Brazīlija" (2003). Apgāds |
| Friday, August 1st, 2008 | |
| 10:16 am [tie_puteksni] |
Aleksandrs Tauriņš 'Orinoko' "Jāņa Rozes apgādā" klajā nākusi neparastā latviešu gleznotāja, rakstnieka un Amazones mūžamežu apceļotāja Aleksandra Tauriņa otrā grāmata "Orinoko". Aleksandrs Tauriņš (1917) lasītājiem jau pazīstams kopš pagājušā gada, kad Jāņa Rozes apgādā tika izdota viņa pirmā piedzīvojumu grāmata "Avantūristi. Dēku stāsti". Autora otrā grāmata "Orinoko" aizved lasītāju simtiem kilometru garā ceļojumā lejup pa Orinoko upi cauri 'zaļajai ellei' - noslēpumainajai, krāšņajai un bīstamajai Amazones džungļu valstībai. Tā stāsta par riskantām avantūrām, kurās iekuļas jaunais gleznotājs, esot ceļā uz indiāņu svētakmeni, lai to iemūžinātu unikālā gleznā. Viegli ironiskajā stāstījumā Aleksandrs Tauriņš uzbur cilvēkus, notikumus, džungļu skaņas, krāsas un smaržas. Ceļā viņam nākas pārciest tropu saules svelmi un badu, draudīgu tikšanos ar izsalkušu pumu pāri, ielūkoties acīs aligatoram, bēgt no kaujinieciski noskaņotu indiāņu bultām. Rakstnieks stāsta par džungļos dzīvojošajiem mūkiem, vēro kā saulrietā upes krastā indiāņu bērni spēlējas ar delfīnu, bet tirgū apbrīno vietējo delikatesi - kūpinātu žņaudzējčūsku... "Mans stāstījums par džungļiem ir kā gleznu virkne - tāpēc viss tiek aprakstīts tik spilgti. Dzīvojot Venecuēlā, esmu pieradis pie tā, ka cilvēkiem patīk košas, priecīgas krāsas. Tāpēc es ne tikai gleznoju, bet arī rakstu krāsaini, raibi un īsiem teikumiem..., " saka pats autors Aleksandrs Tauriņš. Aleksandrs Tauriņš (1917) dzimis Rīgā, beidzis Rīgas Valsts tehnikuma ķīmijas nodaļu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijā Augusta Annusa meistarklasē, gleznošanas studijas turpinājis emigrācijā - Eslingenā pie prof. Ludolfa Liberta. 1948. gadā pārcēlies uz Venecuēlu, kur ieguvis atzinību un popularitāti gan kā gleznotājs, gan izstāžu kurators. Latvijā atgriezies 1997. gadā, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, pašlaik dzīvo Sabilē. |
| Thursday, July 31st, 2008 | |
| 8:50 am [tie_puteksni] |
Lorenss Darels 'Aleksandrijas kvartets. Justīne' Apgādā "Nordik" izdota Lorensa Darela tetraloģijas "Aleksandrijas kvartets" 1. grāmata "Justīne". "Aleksandrijas kvartets" ir Lorensa Darela (1912-1990) ievērojamākais un visvairāk apbrīnotais veikums. Romānu tetraloģija: Justīne (1957), Baltazars (1958), Mauntolivs (1958), Klea (1960), ko autors raksturojis kā "pētījumu par mūsdienu mīlestību", ir eksperimentāls romāns par noslēpumu, mīlestību un spiegošanu, kur jauna rakstnieka mīlasstāsts kontrastē ar pārējo cilvēku atmiņām. "Reiz daudzi ticēja, ka "Aleksandrijas kvartets" nesīs autoram Nobela prēmiju. Izteikti arī apgalvojumi, ka Darels "Aleksandrijas kvartetā" no jauna izgudrojis mūsdienu romānu. Kaut gan kopš "Aleksandrijas kvarteta" pirmpublicējuma pagājuši vairāki gadu desmiti, savu aktualitāti romāns nav zaudējis, gluži pretēji - mūsdienu apstākļos, kad pasaule aizvien vairāk pārvēršas globālā ciematā, latviešu lasītājam būs interesanti un noderīgi iepazīties ar šo izcilo darbu," raksta grāmatas izdevēji. |
| Saturday, July 26th, 2008 | |
| 6:04 pm [tie_puteksni] |
Renē Dekarts 'Meditācijas par pirmo filozofiju' Apgāds "Liepnieks un Rītups" sērijā "Ad fontes" laidis klajā franču filozofa Renē Dekarta (1596-1650) darbu "Meditācijas par pirmo filozofiju, kurās tiek pierādīta Dieva pastāvēšana un cilvēka dvēseles izšķirība no ķermeņa" (1642-47) latviešu tulkojumā ar paralēltekstu franču un latīņu valodā. Darbu no latīņu un franču valodas tulkojis Arnis Rītups. Dekarts bija iecerējis šajā tekstā atstāstīt domu gaitu, kas viņu pašu bija pārliecinājusi par to, ka Dievs ir un ka cilvēka dvēsele nav ķermenis, lai gan viņš nekad nebija īsti drošs, vai šis domu ceļš varētu par to pašu pārliecināt arī kādu citu. Viņa bažas bija pamatotas - viņa domas ceļš par kaut ko ir pārliecinājis tikai nedaudzus, taču viņa domas drosme un tieksme pēc skaidrības ir aizrāvusi un turpina aizraut daudzus. [..] 17. gadsimta Eiropā Dekartu mēdza salīdzināt ar Arhimēdu, kurš, atteikdamies no seno autoritāšu viedokļu apspriešanas, sācis domāt pats un sekmīgi izkusinājis zemi no vietas." "Tikai tagad mēs īsti nonākam pie jaunās pasaules filozofijas un sākam to ar Dekartu, un varam kā jūrnieks pēc ilgas maldīšanās iesaukties: "Zeme!"" 1825. gadā rakstīja Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis. Līdztekus Meditāciju latviešu tekstam publicēts teksta oriģināls latīņu valodā, kas seko 1642. gadā iznākušajam Meditāciju otrajam izdevumam, kā arī Dekarta dzīves laikā 1642. gadā veiktais un 1647. gadā publicētais darba tulkojums franču valodā, ko rediģējis un akceptējis pat Dekarts, ieviešot tekstā izmaiņas un papildinājumus. Tulkojums sagatavots ar Eiropas Savienības programmas Kultūra 2000 atbalstu. Grāmata izdota ar Robēra Šūmana Francijas Kultūras centra Rīgā atbalstu. Grāmata paredzēta filozofijas studentiem, mācībspēkiem un ikvienam, kuru interesē pagātnes domātāju mantojums. |
| Friday, July 25th, 2008 | |
| 7:29 pm [tie_puteksni] |
Kevins Vennemans 'Jedenevas tuvumā' Izdevniecība "Dienas Grāmata" laidusi klajā Kevina Vennemana romānu "Jedenevas tuvumā". No vācu valodas tulkojis Dr. habil. philol. Valdis Bisenieks Tuvu pie Jedenevas, iedomāta Polijas ciemata, dzīvo Anna, viņas māsa, Marians. Viņi klausās tēva stāstītās pasakās, būvē māju kokā, kur spēlē ģimenēs un jūtas pasargāti no visām briesmām, - taču bērnības vasaras pēkšņi beidzas... "Mēs neelpojam, mēs uzturamies bālzili garojošā virtuvē labi ja vienu vai divas sekundes, bet mēs skaitām līdz simtam, mēs skaitām līdz tūkstotim, mēs stāvam pie virtuves galda, mēs atbalstāmies uz Katažinas galda, mēs balstāmies ar delmiem uz krēslu atzveltnēm, mēs ar nagiem piesardzīgi piesitam pie pustukšā vasaras boles trauka, kas stāv uz virtuves galda, naktī bole stikla traukā šļakstās, vakarā, pēdējā vakarā, mēs katrs pa glāzei no boles iedzeram, vakarā, pēdējā vakarā, Antoņina uz dēļu celiņa dārzā aiz mājas piepeši klusām saka: Viņi nāk, un, kad mēs pielecam kājās, skrienam prom, mūsu boles glāzes iekrīt ūdenī vai saplīst uz dēļu celiņa, vai izlīst uz tēva grāmatām, dažas no grāmatām, mums projām skrienot, iekrīt ūdenī, mēs neelpojam." Jānis Elsbergs (dzejnieks un tulkojuma konsultants): "Ar šo romānu autors pierāda, ka ir īsts žanra meistars. Grāmatu var uzlūkot kā stila un valodas, vārdošanas simfoniju. Pastāvīgā tik daudzo motīvu atkārtošanās atgādina minimālistu, piemēram, Filipa Glāsa skaņdarbus - autors rotaļājas uz valodas normu un valodas tapšanas un apguves robežām, viņš drosmīgi un nepiespiesti ļauj tekstam plūst starp izsmalcinātību un bērna mācīšanos runāt. Tulkotāja Valda Bisenieka lielisko veikumu var tikai apskaust!" Romāns "Tuvu pie Jedenevas" tulkots arī angļu, poļu, dāņu, franču un spāņu valodā. Ar Kevinu iepazīties klātienē bija iespējams jau 2007. gada "Prozas lasījumos". Šā gada oktobrī autors pēc Gētes institūta uzaicinājuma viesosies Rīgā. |