[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
Izdevniecību jaunumi un to apkopojumi:'s LiveJournal:
| Tuesday, December 9th, 2008 | |
| 3:00 am [tie_puteksni] |
"Lielā spēļu enciklopēdija" Enciklopēdijā apkopotas galda, prāta, joku, veiklības u.c. spēles. Atsevišķi izdalītas pieaugušo un bērnu spēles. Īpaša vieta ierādīta viesību spēlēm – iepazīšanās, muzikālajām spēlēm. Tāpat būs iespēja izvēlēties spēles atbilstoši paredzētajai norises vietai – sniegā, ūdenī, brīvā dabā, telpā. Šī enciklopēdija ir lieliska iespēja vēlreiz atcerēties jau sen zināmās spēles, kā arī gūt neviltotu prieku, spēlējot ko pirmoreiz. |
| 2:58 am [tie_puteksni] |
Valtrauds Hagens un Peters Jakobs "Ernesto Če Gevara" Ernesto Če Gevaras atbalstītāji viņu jau dzīves laikā uzskatīja par leģendāru revolucionāru, bet ienaidnieki — par sava laika bīstamāko teroristu. Gadiem ejot, mīts par Če Gevaru ir mainījies. Latīņamerikas eksperti Valtrauds Hagens un Peters Jakobs mēģina izsekot Če Gevaras gaitām un bez aizspriedumiem likvidē leģendas, kas apvij pagājušā gadsimta slavenāko dumpinieku. Saistoši, ar izpratni viņi attēlo harismātiskā revolucionāra dzīvi, sniedz ieskatu viņa politiskajos uzskatos un vēstures aizkulisēs, jaunā zināšanu līmenī piedāvājot visu informāciju, kas būtu jāzina par Če Gevaru. |
| Monday, December 8th, 2008 | |
| 6:45 pm [tie_puteksni] |
Kolams Makkens 'Dejotājs' Apgāds "Zvaigzne ABC" izdevis grāmatu par vienu no visu laiku leģendārākajiem dejotājiem pasaulē - Rūdolfu Nurijevu. Kolama Makkena (Colum McCann) romāns "Dejotājs" (Dancer) tulkojusi Sarmas Ozolas tulkojumā no angļu valodas nāk klajā 8. decembrī. Kolams Makkens ir viens no slavenākajiem mūsdienu īru rakstniekiem. Autors dzimis 1965. gadā Dublinā. Viņš ir ieguvis prestižas balvas par nopelniem īru literatūrā un ir uzņemts Henesija Slavas zālē (Hennessy Hall of Fame) Dublinā. Iedvesmojies no biogrāfiskiem faktiem, K. Makkens ir radījis erotiski piesātinātu stāstu par krievu dejotāju Rūdolfu Nurijevu un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, draugiem un skolotājiem, par mākslinieka dzīvi, ceļu uz panākumiem un traģēdiju. Rūdolfs Nurijevs ir leģenda, popkultūras ikona, baleta zvaigzne un neapšaubāmi pretrunīga personība. Pat viņa uzvārdu mēdz rakstīt dažādi - reizēm Nurijevs, reizēm Nurejevs. Pats dejotājs sava uzvārda dažādo rakstību esot skaidrojis ar to, ka saskaņā ar pases datiem un citiem dokumentiem viņa uzvārds ir Nurejevs, taču visā pasaulē viņu pazīst arī pēc tatāru uzvārda Nurijevs. Nav zināms, cik no leģendām, kas apvij šo dejotāju, ir radījis viņš pats un cik izdomājusi prese. Šis cilvēks ar spožo talantu un tumšo raksturu ir gan cietis badu, gan spiedis roku karaļiem un prezidentiem, viņš ir bijis cietsirdīgs rupeklis ar temperamentu, ko tikai retais var izturēt, viņš ir bijis gan skops un neiecietīgs, gan ļoti cilvēcīgs un vientuļš, un viņu joprojām mīl un dievina miljoniem vīriešu un sieviešu visā pasaulē. 23 gadu vecumā Rūdolfs Nurijevs pameta savu zemi un savus mīļos un emigrēja uz Rietumiem. Viņš dejoja, kamēr tuvinieki viņu apraudāja, viņš dejoja, kamēr mira viņa tēvs, bet valsts, kuru viņš bija pametis, piesprieda viņam septiņus gadus spaidu darbos par dzimtenes nodevību... |
| 1:49 pm [tie_puteksni] |
Deivids Morels 'Spiegs, kas ieradās Ziemassvētkos' Apgāds "Kontinents" laidis klajā Deivida Morela romānu "Spiegs, kas ieradās Ziemassvētkos". Grāmatu tulkojis Uldis Šēns, vāka dizainu veidojis Kristians Šics. Pols Keigans darbojas ASV slepenajā dienestā. Viņa - aģenta darbs slepenajās operācijās parasti ir saistīts ar netīru naudu, narkotikām vai kodolieročiem. Te pēkšņi viņa rokās nonāk "objekts"- neaizsargāts zīdainis... Tikmēr Santafē pilsētiņā ļaudis priecīgi svin baltus, klusus Ziemassvētkus. Ziemassvētku piedzīvojuma dalībnieki pārstāv gan debesis, gan elli. S Mūsdienu spriedzes žanra lielmeistara Deivida Morela kontā ir neskaitāmi romāni, kas tulkoti 26 valodās. Pasaules slavu rakstnieks iekaroja ar romānu "Pirmās asinis", pēc kura tapusi filma "Rembo". Latvijā viņa darbi tiek izdoti kopš 1992.gada. Lasītāji īpaši iecienījuši D. Morela trillerus "Akmens brālība", "Rozes brālība" un "Maitasputns". |
| Sunday, December 7th, 2008 | |
| 9:30 pm [tie_puteksni] |
Izlase 'Stāsti. Prozas lasījumi klātienē un neklātienē' Izdevniecība "Dienas Grāmata" laidusi klajā latviešu īsprozas šī gada izlasi "Stāsti. Prozas lasījumi klātienē un neklātienē". "Stāsti. Prozas lasījumi klātienē un neklātienē" tiek izdota kopš 2006. gada vienlaicīgi ar festivāla "Prozas lasījumi" norisi. Šogad izdota jau trešā grāmata. 2007.-2008. gada krājumā lasītājiem tiek piedāvāti četrpadsmit latviešu rakstnieku stāsti - gan 2007. gada festivāla "Prozas lasījumos" īpaši godinātos, gan interesantākos no tiem, kas dienasgaismu ieraudzījuši publikācijās literatūras periodikā laikā līdz 2008. gada festivālam. Šajā krājumā pārstāvētie autori: Jānis Einfelds, Gundars Ignats, Ilze Jansone, Arvis Kolmanis, Ineta Meimane, Māris Mikulāns, Margarita Perveņecka, Ieva Plūme, Dace Rukšāne, Zigmunds Skujiņš, Kristīne Ulberga-Rubīne, Egīls Venters, Juris Zvirgzdiņš, Inga Žolude. |
| 9:29 pm [tie_puteksni] |
Arno Jundze 'Ķiparu Ļerpatu Čieps' Izdevniecība "Pētergailis" laidusi klajā Arno Jundzes grāmatu bērniem "Ķiparu Ļerpatu Čieps". "Ķiparu Ļerpatu Čieps" saistošā veidā stāsta mazajiem lasītājiem par Ķiparzemi un tās iemītniekiem – Šušnirku, Raibciema pastnieku Dipadnieku, telegrāfistu Čiepu, profesoru Skrūvīti, astronomu Teodoru Pēcpēdiņu un citiem. Ķiparzemē viss notiek tāpat kā pie mums, tikai ķiparīgāk: Ķiparzemē tiek dibināts Vasaras teātris, izmeklēts kāds noziegums un būvēts kosmoplāns, lai apskatītu Mēness neredzamo daļu. Saistošajos notikumos palīdz iejusties mākslinieces Gitas Treices tēli un notikumi, kas zīmēti uz ūdenī noskalotām jumta lubiņām, padarot grāmatu tēlus īpaši sirsnīgus un mīļus. |
| Thursday, December 4th, 2008 | |
| 4:43 pm [tie_puteksni] |
Stefānija Fabri 'Fejas, burvji un princeses' Izdevniecība "Jumava" laidusi klajā Stefānijas Fabri grāmatu "Fejas, burvji un princeses". Grāmatā bērni sastaps dažādu populāru pasaku varoņus (Īkstīte, Apburtā princese, Pelnrušķīte) un varēs izvēlēties savu pasakas atrisinājuma variantu. Bērna izvēlētajam risinājumam var būt "Laimīgas beigas" (princis un princese satiekas un dzīvo laimīgi) vai arī vienkārši "Beigas" (piemēram, personāžs ir pārvērties par gulbi un tāds arī paliek, vai nonāk Peles alā un vairs netiek ārā). Grāmata ir piemērota gan puikām, gan meitenēm, jo ir iespējams spēlēt vairākas lomas - princeses, prinča, karalienes, burvja un fejas. |
| Wednesday, December 3rd, 2008 | |
| 7:11 pm [tie_puteksni] |
Stīvs Berijs 'Dzintara istaba' pgāds "Kontinents" laidis klajā Stīva Berija romānu "Dzintara istaba". Grāmatu tulkojusi Aija Čerņavska, vāka dizainu veidojis Dairis Hofmanis. Pārdzīvojis karu un nacistu koncentrācijas nometni Austrijā, Karols Borja mierīgi vada savas vecumdienas Atlantā, kur dzīvo kopā ar meitu Reičelu un mazbērniem. Reičela ir šķīrusies, lai arī viņas vīrs Pols no sirds turpina mīlēt Reičelu, un cer atjaunot viņu laulību. Viss mainās, kad Karols mīklainos apstākļos iet bojā, atstājot norādes uz kādu noslēpumu saistībā ar pasaules meklētāko dārgumu - Dzintara istabu. Reičela uzskata par savu pienākumu doties uz Eiropu, lai atrastu sava tēva biedru un atklātu tēva nāves patiesos iemeslus. Drīz viņi tiek ierauti satraucošu notikumu virpulī. Iesaistījušies bīstamā spēlē ar profesionāliem slepkavām, Reičela un Pols nonāk sadursmē ar alkatības, varaskāres un pašas vēstures spēkiem. Pasaules nozagto vērstlietu meklētāju eliti sastāda niecīga saujiņa ietekmīgu kolekcionāru. Viņu pilīs arodamo dārglietu apjoms daudzkārt pārsniedz pat visbagātākās iztēles radītos priekšstatus par kara laikā nolaupītajām mākslas vērtībām. Vai starp šiem dārgumiem varētu būt arī Dzintara istaba? |
| 7:10 pm [tie_puteksni] |
Veronika Strēlerte 'Raksti 1. sējums' Apgāds "Valters un Rapa" laidis klajā Veronikas Strēlertes rakstu 1.sējumu. Sastādītāja un komentāru autore - Ieva E. Kalniņa. Mākslinieciskais noformējums - Valdis Villerušs. Izcilā dzejniece Veronika Strēlerte (1912-1995) pieder pie tās jauno un talantīgo rakstnieku paaudzes, kas sevi pieteica trīsdesmito gadu otrajā pusē Latvijas brīvvalstī, bet diemžēl iemantoja traģisku likteni, jo viņu ieceres pārrāva karš, padomju okupācija un došanās trimdā. Veronikas Strēlertes raksti aptver visu dzejnieces radošo darbību vairāk nekā piecdesmit gadu laikaposmā - no pirmo dzejoļu publikācijas 1935. gadā līdz pēdējam krājumam "Pusvārdiem" 1982. gadā. Pirmajā rakstu sējumā apkopots dzejnieces veikums līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai 1940. gada 17. jūnijā - dzejoļu krājumi "Vienkārši vārdi" un "Lietus lāse", ārpus krājumiem publicētā dzeja, literatūrkritiskie raksti, raksti par dzejnieci, vēstules un Veronikai Strēlertei veltītā dzeja. Literatūrzinātnieces Ievas E. Kalniņas komentāros sniegtas ziņas par krājumu tapšanu un vērtējumu kritikā, dzejoļu pirmpublicējumiem, darbu personāžu, pieminētajām ģeogrāfiskajām vietām un kultūras norisēm. |
| Tuesday, December 2nd, 2008 | |
| 12:36 am [tie_puteksni] |
Veronika Strēlerte 'Raksti 1. sējums' Apgāds "Valters un Rapa" laidis klajā Veronikas Strēlertes rakstu 1.sējumu. Sastādītāja un komentāru autore - Ieva E. Kalniņa. Mākslinieciskais noformējums - Valdis Villerušs. Izcilā dzejniece Veronika Strēlerte (1912-1995) pieder pie tās jauno un talantīgo rakstnieku paaudzes, kas sevi pieteica trīsdesmito gadu otrajā pusē Latvijas brīvvalstī, bet diemžēl iemantoja traģisku likteni, jo viņu ieceres pārrāva karš, padomju okupācija un došanās trimdā. Veronikas Strēlertes raksti aptver visu dzejnieces radošo darbību vairāk nekā piecdesmit gadu laikaposmā - no pirmo dzejoļu publikācijas 1935. gadā līdz pēdējam krājumam "Pusvārdiem" 1982. gadā. Pirmajā rakstu sējumā apkopots dzejnieces veikums līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai 1940. gada 17. jūnijā - dzejoļu krājumi "Vienkārši vārdi" un "Lietus lāse", ārpus krājumiem publicētā dzeja, literatūrkritiskie raksti, raksti par dzejnieci, vēstules un Veronikai Strēlertei veltītā dzeja. Literatūrzinātnieces Ievas E. Kalniņas komentāros sniegtas ziņas par krājumu tapšanu un vērtējumu kritikā, dzejoļu pirmpublicējumiem, darbu personāžu, pieminētajām ģeogrāfiskajām vietām un kultūras norisēm. |
| 12:35 am [tie_puteksni] |
Ivans Turgeņevs 'Priekšvakarā' Apgādā "Valters un Rapa" izdots Ivana Turgeņeva romāns "Priekšvakarā". No krievu valodas tulkojis Kārlis Štrāls. Mākslinieciskais noformējums - Iveta Zāģere. Dzīves ceļa krustcelēs jaunā meitene Jeļena gan ilgojas pēc patiesas mīlestības, gan vēlas izrauties no sabiedrības normu provinciālisma un izvirzīt dzīvē augstākus mērķus. Izvēloties starp trim viņu mīlošiem jaunekļiem - talantīgo mākslinieku un jokdari Šubinu, izglītoto un nosvērto zinātnieku Berseņevu un bulgāru Insarovu, kas cīnās par dzimtenes brīvību, - viņa paliek uzticīga saviem ideāliem. Ievērojamais rakstnieks Ivans Turgeņevs (1818-1883) pieder pie krievu 19. gadsimta zelta klasiķu plejādes, kuru darbos izcila literārā meistarība ir vienā līmenī ar tik pat nevainojamām zināšanām par cilvēka dvēseli. Romānā "Priekšvakarā" rakstnieks spilgti atklāj tā laika jaunās krievu sievietes psiholoģiju un noskaņas, kas valdīja valstī lielo pārmaiņu laikmeta priekšvakarā, kad cilvēki alka patiesas vērtības un īstenot savus ideālus dzīvē. |
| Monday, December 1st, 2008 | |
| 3:56 pm [tie_puteksni] |
Guntis Eniņš '100 dižākie un svētākie' zdevniecība "Lauku Avīze" laidusi klajā Gunta Eniņa grāmatu "100 dižākie un skaistākie". Grāmatas prezentācija notiks 9.decembrī 16:00 Rīgas latviešu biedrības Baltajā zālē. Svētkus vadīs kinorežisors Jānis Streičs. Notiks dižozolu daudzināšana. Pasākumu ar dziesmā pušķos jērcēniešu ansamblis "Mežābele". Pasākuma laikā varēs iegādāties jauniznākušo grāmatu ar autora autogrāfu. |
| Wednesday, November 26th, 2008 | |
| 12:56 am [tie_puteksni] |
Kārlis Skalbe 'Runas un raksti' "Jāņa Rozes apgāds" laidis klajā Kārļa Skalbes publicistikas krājumu "Runas un raksti". Izdevums, kuru sastādījis literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, līdzās jau pazīstamajiem un iepriekš publicētajiem Kārļa Skalbes darbiem - "Mazās piezīmes" un "Pārdomas un vērojumi", iepazīstina ar līdz šim nepublicētu rakstnieka sabiedriskās darbības izpausmi - viņa runām Satversmes sapulcē 1920. - 1922. gadā, kā arī mūsu valsts pirmajā un ceturtajā Saeimā, kuru deputāts viņš bija. Turpinot grāmatnieka Jāņa Rozes pirms 90 gadiem aizsākto tradīciju - izdot latviešu autoru darbus ar īpaši augstvērtīgu māksliniecisku noformējumu, Kārļa Skalbes "Runas un raksti" oriģinālo vizuālo tēlu veidojis mākslinieks Juris Petraškevičs, veiksmīgi apvienojot senās grāmatu iesiešanas tradīcijas un mūsdienu dizainu. Krājumu papildina plašs Viestura Vecgrāvja ievads. |
| Tuesday, November 25th, 2008 | |
| 1:15 pm [tie_puteksni] |
Aina Kļaviņa, Sandris Kļaviņš: 'Atmiņu skices. Mirdza Ķempe' Apgāds "Nordik" ir izdevis grāmatu "Atmiņu skices. Mirdza Ķempe" par latviešu dzejnieci Mirdzu Ķempi. Grāmatā dzejnieci Mirdzu Ķempi atceras viņas draudzene Aina un krustdēls Sandris. "Viņas personības spilgtums nav pārspēts līdz pat šodienai", uzskata grāmatas līdzautors Sandris Kļaviņš. Atmiņstāsti aptver laiku no 20. gs. piecdesmito gadu beigām līdz dzejnieces aiziešanai 1974. gadā. Grāmatā līdzcilvēku atmiņstāstos būs attēloti dzejnieces draugi, kolēģi, topošie dzejnieki, ģimenes dzīve un sadzīve. Atgādinām, ka apgādā "Nordik" nesen klajā laista arī Mirdzas Ķempes dzejas izlase "Savāda dvēsele." |
| Wednesday, November 19th, 2008 | |
| 4:40 pm [tie_puteksni] |
Antons Šandors Lavejs 'Sātana Bībele' Izdevniecība "Severīns" laidusi klajā vienu no sensacionālākajām grāmatām 20.gadsimtā - Antona Šandora Laveja "Sātana Bībeli". Grāmatu tulkojis Nils Sakss. Kopš "Sātana Bībeles" nākšanas klajā 1969. gadā grāmata tulkota vairāk kā 20 valodās un vairakkārt ierindota starptautisku bestselleru sarakstā. "Sātana Bībeles" autors Antons Šandors Lavejs, dēvēts par "Melno pāvestu", ir Amerikā oficiāli reģistrētas reliģiskas organizācijas "Sātana baznīca" dibinātājs, popkultūras ikona, kas būtiski ietekmējis vairākus mūzikas un kino novirzienus. "Sātana baznīcas" biedru rindās ir vairākas pasaules slavenības, tostarp rokmūziķis Merilins Mensons. Šī grāmata ļaus latviešu lasītājam uzzināt, kas ir sātanisms, lūkojoties tā pirmavotā. Atliek vien pāršķirstīt "Sātana Bībeles" lappuses, lai uzzinātu, ka aizliegums darīt pāri dzīvniekiem ir viens no tajā paustajiem pamatlikumiem - tāpat kā kategorisks aizliegums sagādāt ciešanas bērniem vai bez iemesla uzbrukt līdzcilvēkiem. "Sātana Bībeli" papildina Nila Saksa priekšvārds, kas paskaidro "Sātana baznīcas" tapšanu un pamatnostādnes. Grāmata pieejama lielākajās Latvijas grāmatnīcās. |
| Saturday, November 15th, 2008 | |
| 5:58 pm [tie_puteksni] |
Izdota grāmata 'VVF. Vairas Vīķes-Freibergas politiskā biogrāfija' Izdevniecība "Dienas Grāmata" laidusi klajā Sanitas Jembergas, Paula Raudsepa un Guntas Slogas veidotu grāmatu "VVF. Vairas Vīķes-Freibergas politiskā biogrāfija". "VVF. Vairas Vīķes-Freibergas politiskā biogrāfija" ir dokumentāls pētījums, kas sniedz objektīvu skatījumu gan uz Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laiku, gan arī uz politiku Latvijā šajā vēstures periodā. Pirmo reizi lasītājiem tiek sniegts saistošs, aptverošs apraksts par Vairas Vīķes-Freibergas politisko karjeru no trimdas laikiem līdz pat prezidentes pilnvaru beigām 2007. gada jūlijā. Pirmo reizi par Vairu Vīķi-Freibergu raksta žurnālisti, kuri visu prezidentūras laiku ir vērojuši viņu tuvplānā. Izmantojot intervijas ar svarīgākajos notikumos iesaistītajām personām un pašu eksprezidenti, kā arī preses publikācijas un pieejamos dokumentus, grāmatas autori dod līdzsvarotu ieskatu Vairas Vīķes-Freibergas raksturā un politiskajos principos un atklāj daudz jauna un nezināma par viņas prezidentūru. |
| 5:57 pm [tie_puteksni] |
Anna Žīgure 'Es stāstu par Latviju' Izdevniecība "Jumava" laidusi klajā Annas Žīgures grāmatu "Es stāstu par Latviju". Anna Žīgure bija pirmā atjaunotās Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā, un sešos darba gados ieguva savai dzimtenei daudz draugu. Tā kā bieži nācās atbildēt uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, viņa nolēma uzrakstīt somiem grāmatu. "Tomēr tik tuvu" iznāca Somijā 1997. gadā, bet 1999. gadā to publicēja Igaunijā. Grāmatai bija lieli panākumi, un somu izdevniecība "Otava" palūdza autori sarakstīt arī otru grāmatu, kas iznāca 2000. gada vasarā un saucas "Latvijas zeme un debesis". Latviešu lasītājiem beidzot ir iespēja iepazīties ar abām grāmatām vienos vākos. |
| 5:56 pm [tie_puteksni] |
Lindsija Hjūza 'Pēteris Pirmais. Biogrāfija' Apgāds "Atēna" grāmatu virknē "Dzīvā vēsture" laidis klajā Lindsijas Hjūzas grāmatu "Pēteris Pirmais. Biogrāfija". No angļu valodas to tulkojusi Anete Blūma. Šī ir īsa un konkrēta dramatiskā, pievilcīgā un netradicionālā Krievijas cara Pētera Pirmā biogrāfija. Tā piedāvā jaunu izpratni par Pētera mīklaino raksturu, viņa neparasto iztēles pasauli un personiskajām attiecībām - un to visu pavada aizraujoši spriedumi gan par veidu, kādā gleznotāji un tēlnieki portretējuši caru, gan par to, kā valdnieks tiek pieminēts līdz mūsdienām. Lindsija Hjūza ir Krievijas vēstures profesore Londonas Universitātes Koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju fakultātē. |
| 5:56 pm [tie_puteksni] |
Hulio Kortāsars 'Kāds, vārdā Lūkass' Apgāds "Atēna" laidis klajā Hulio Kortāsara grāmatu "Kāds, vārdā Lūkass". No spāņu valodas to tulkojis Literatūras gada balvas laureāts (2006) Guntis Valujevs. Šajā grāmatā Kortāsars liek lasītājam sekot kāda cilvēka dzīvei un domām. Stāsti, kas bieži izbrīna ar negaidītiem pavērsieniem, aptver atšķirīgas jomas, radot cilvēka tēlu, kas ar atvērtu prātu ļaujas nemierīgajam un jautrajam dzīves plūdumam. Tiek vēstīts, piemēram, par jauno, sensacionālo restorānvagonu Parīzes metro, Lūkasa cīņu ar daudzgalvaino hidru, sešpirkstaino arfas virtuozu un kaķi, kas patiesībā ir tālrunis... |
| Friday, November 14th, 2008 | |
| 1:04 pm [tie_puteksni] |
Autoru kolektīvs 'Latvijai topot. Māksla un laikmets' Valsts 90. jubileju gaidot, Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs ir sarūpējis ne vien izstādi "No de facto līdz de iure", bet sadarbībā ar izdevniecību "Neputns" arī informatīvi iespaidīgu un bagātīgi ilustrētu izdevumu "Latvijai topot. Grāmatā reproducēti gan mazzināmi mākslas darbi, fotogrāfijas un arhīvu dokumenti, gan arī par laikmeta ikonām kļuvuši atveidi. Tekstu autori - muzeja direktore Māra Lāce un vadošie speciālisti Aija Brasliņa un Ginta Gerharde-Upeniece talkā aicinājuši arī vēsturnieku, profesoru Aivaru Strangu un savos pētījumos ielūkojas gan mākslinieku ciešajā sasaistē ar laikmeta notikumiem (Aija Brasliņa), gan mākslas un diplomātijas attiecībās (Ginta Gerharde-Upeniece), gan nacionālās mākslas kolekciju veidošanās pirmsākumos (Māra Lāce), gan ar jaunu skatu ielūkojas arī pašos vēsturiskajos notikumos (Aivars Stranga). Izdevumu papildina nozīmīgāko notikumu hronika (Aivars Stranga - vēsture, Aija Brasliņa - māksla). Grāmatu var iegādāties Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā, grāmatnīcās, izdevniecībā "Neputns" un interneta veikalā www.neputns.lv. |