Helēna Demakova: – Profesors Elmārs Grēns vienmēr bijis klāt mūsu ziemas pasākumos, viņš piedalījās arī fonda dibināšanā Jelgavas pilī un nekad neatsaka lekcijas. Savukārt jums ir reta iespēja dzirdēt pasaules klases zinātnieku.

Elmārs Grēns: – Pēdējo es atļaušos apšaubīt, taču paldies par labajiem vārdiem. Patiešām jau ilgāku laiku esmu draugos ar “Jauno akadēmiju” un uzskatu – jo vairāk šādus pasākumus jaunatnei organizējam, jo reālāk audzinām tādu jauno paaudzi, kas veidos attīstītu un plaukstošu Latviju. Ceru, ka kādreiz izrāpsimies no atpalicības un domāšanas veida, ka mēs jau neko nevaram. Mums vajadzētu ņemt piemēru no kaimiņiem igauņiem, kuri parasti daudz ko pārspīlē, taču mazvērtības kompleksu gan viņiem nav. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu jauniešiem, kuriem nav padomju gados iedzītā mazvērtības kompleksa un negatīvo atmiņu, kā tas ir vecākajai paaudzei, būtu, kur atsperties. Taču tas viss atkarīgs no mums pašiem un arī no mūsu gēniem. Tieši par tiem es jums stāstīšu.

    Runāšu par sasniegumu zinātnē, kas skar visu cilvēci, proti, par cilvēka genoma atšifrēšanu. Kas tad ir zināms par cilvēka genomu, tā uzbūvi un funkcijām? Pagājušais gads ieies vēsturē kā tiešām nozīmīgs gads: notikums numur viens zinātnē ir tas, ka atšifrēts cilvēka genoms. Nedaudz tālāk es centīšos iezīmēt perspektīvas, kādas varētu būt šajā sakarā.

    Tāds nosaukums, kādu jūs šeit redzat - "Cilvēka genoma programma - 21. gadsimta izaicinājums pasaulei un Latvijai" -, tika izvirzīts Latvijas Zinātņu akadēmijas kopsapulcē, kas bija veltīta šim notikumam. Tajā es teicu, ka cilvēka genoma programma tiešām ir 21. gadsimta izaicinājums. Izaicinājums, jo ar genoma atšifrēšanu faktiski viss sākas. Maisam gals ir vaļā, džins ir izlaists no pudeles, un notikumi, kuriem gaidāma milzīga ietekme uz cilvēku sabiedrību, vēl tikai priekšā. Taču visu pēc kārtas.