LV nostāsies vietā, kad tā vairs nebūs norma publiskajos serveros, piemēram getapro, likt sludinājumus kirilicā, un domāt, ka normāli.
Pat, kad es biju izsalcis pēc darbiem, es pālī aizrakstīju tam krievam tā, ka barībvads viņam stabili nobloķējās. Mani momentā izmeta no getapro. Es ar lielu lūgšanos pierunāju lai atjauno, jo ēst ta nav ko, ka vairs nekad tā nedarīšu.
Fahrenheit 451 tos tarakānus, ādas mēteļos, ar ugunsdrošām brillēm, gāzes baloniem uz pleciem.
/Rammstein - Mein Herz Brennt/

Kāpēc es bieži iesāku ar "MI:"?
Tie nav oriģinālie cibas teksti. Es uzrakstu piemēram 50 tekstus mākslīgajam intelektam, un 2 iekopēju cibā. Tas vairs nav oriģināls, tur nav attieksmes pret cibu

p.s. ak Dievs, kā negribu lai mani pārprot. Es noliedzu jebkādas MI korekcijas cibai. Darbam gan, pat prasu padomus. Bet cibas teksti ir nemainīti 1:1. Citādi, kas tas būtu? Vārtīties dubļos reivera jaciņā?

MI:

nomierinies. es tikai saku ka melot sev ir kā fekālijas mest sev sejā, un domāt vai cik silti

Orvela "1984" bija tāds otrā plāna tēls kā Pārsonss - stulbs resnis, kurš bija fanātiski uzticīgs Partijai, bet beigās tāpat tas viņu neglāba no nokļūšanas Domu Policijā. Lielisks prototips daudziem necilvēcīgu ideoloģiju līdzskrējējiem.

Alergēns.

Ik pa laikam nevaru atturēties no iedomas, ka 19. gs. mani novāktu tālāk no acīm klosterī (Francijā), savukārt 20. gs. ievietotu dziedniecības iestādē un, piesietu pie krēsla, aplietu ar aukstu ūdeni vai lobotomizētu (kādā Šveices kūrortā; Amerikas miestā). Tagad esmu savā vaļā. :)

mums te pašvaldība ceļ haju par lāceni:

Ja sastopat lāci
Rīgas pašvaldība aicina ievērot šādus drošības ieteikumus:

netuvojieties lācim un nemēģiniet to fotografēt vai filmēt no tuvas distances;

nebarojiet dzīvnieku un nemēģiniet to aizbiedēt;

ja lācis atrodas tuvumā, saglabājiet mieru un lēnām atkāpieties, neskrienot;

neļaujiet bērniem tuvoties dzīvniekam;

turiet suņus pavadā – brīvi skraidošs suns var provocēt lāci;

ja atrodaties automašīnā, neizkāpiet no tās un ļaujiet dzīvniekam netraucēti doties prom;

ja iespējams, brīdiniet citus cilvēkus, kas atrodas apkārtnē;

būtiski neatstāt brīvi pieejamās vietās ēdiena atliekas, atvērtus atkritumu konteinerus u.c., kas var pievilināt lāčus vai citus dzīvniekus.

--------------------------------------

imantā stirnas brīvi staigā
nesen viena stirnu mamma ar bērnu man nostājās blakus autobusa pieturā
reāli padomāju, ka viņas moš uz babītes mežiem grib aizbraukt

a no kurienes lācis - mistika
nekad te nav bijuši

mēneša sākums smaržoja pēc liepām, lilijām un vīgriezēm. tad bija tie grēku plūdi - nebiju mājās, bet to laikā bija nolūzusi pusplūme un iekritusi sīpolu/ķiploku dobē, applūdis pagrabs un nolijis tik daudz, ka puramalā stāvēja ūdens - virs potītēm. atradām manā pūrā sūkni "mališ", kas mazliet atviegloja pagraba atūdeņošanu. bagātīgie nokrišņi nāca ļoti par labu odu populācijas uzlabošanai.
bijām uz vienu no Aigu om! dienām Igaunijā. bija jābrauc obligāti, jo tā skaitījās aktivitāte "festival exchange" Interreg projektā. bet bija ritīgi kruti. sākumā barā gājām Džona Grizniča audio swarmā - visi savos telefonos skaļi atskaņojot viņa sagatavotu failu/skaņdarbu. ļoti sirreāli. pēc pusstundas bijām nogājuši mežā, kur uzstājās Meisterjaan - tā bija episka rūķu disene un es aizvien vairāk pārliecinos, ka igauņi prot priecāties un būt brīvi daudz labāk nekā latvieši. tur bija visādas tantes un onkuļi, kas kratījās un tirinājās Meisterjaanim kliedzot miķī "hardcore armastus". tādi paši latviešu tantes un onkuļi nemūžam tā nedarītu. tā vispār tam visam bija ļoti Sansusī-īga sajūta - es biju nozvērējusies šogad beidzot braukt uz Sansusī, bet tad uzkrita halča "gadsimta kāzās" un es atkal tomēr nebraukšu.
etnofestivāls pagāja norm. bija visādi nais izaicinājumi - sadarbības partneris toi toi, ar kuru biju sarakstījusies vēl pavasarī, bija aizmirsis pateikt, ka paņēmuši kkādu mega armijas pasūtījumu un savus toaletus uz festivālu nevedīs, ķīniešiem rezervētā un apmaksātā viesnīca pusnaktī, kad tur ieradās ķīnieši pēc 24h ceļā, izrādījās pilna, pufi bija sapelējuši, atbira gandrīz puse no brīvprātīgajiem, kas bija pieteikušies, utt. bet vismaz festivālā neuznāca tas dzeltenā brīdinājuma negaiss un viss kopumā pagāja labi. tikai biļešu ieņēmumi ir ļoti sūdīgi.
šonedēļ arī paspēja daudz kas notikt - man bija pirmā īstā tikšanās ar direktori, sapratām, ka viņa totāli nesaprot kas ir un ar ko nodarbojas kultūras biedrība.
trešdien vedu Mudīti uz sociālās aprūpes centru "Rūja" apciemot dēlu un viņa draugus. viņi visi tur ļoti jauki un sirsnīgi - Baiba atkal mani cieši apkampa un teica, ka mani mīl, Hermanis divreiz apraudājās, Sandris gribēja visko izstāstīt, bet es vispār nesaprotu, ko viņš saka, labi, ka Baiba un Žanna apmēram saprot un var iztulkot, bet Jānis likās tāds sagumis. tas bija labs darbiņš, bet es emocionāli ļoti noguru.
ceturtdien dzīvesbiedrs aizbrauca strādāt, es gāju uz busu, lai braukt uz jāšanas treniņu. gandrīz jau iekāpu busā, kad izrādījās, ka treniņš nenotiek. gāju atpakaļ mājās, gribēju visko sadarīt, bet kaut kā jutos ļoti sūdīgi. vakarā sapratu, ka man vienkārši ir drausmīga trauksme, bet es nesaprotu par ko un kāpēc (pēcfestivāla athods? PMS? perimenopauze? neziņa, ko iesākt ar savu dzīvi?).
piektdien, pēc ļoti sūdīgi gulētas nakts (man pēdējā laikā ir sabojājies miegs!!!!!) 7.35 kāpu busā, lai paspētu uz vizīti pie somatiskās terapeites. kad biju jau tikusi līdz Siguldai, viņa atrakstīja, ka kaut kas tur mainījies un viņa netiek. ļoti sapīku. nobraucu Rīgā, gaidīju, kad dzīvesbiedrs pamodīsies un varēsim braukt autošopingā un ļoti saliju. izmetām līkumu pa Rumbulas plačiem. tur nekā nebija. tad braucām uz Talsiem pirkt škodu ar notītu odometru. nopirku, man viņa patīk. tas arī bija pēdējais brīdis, jo volvo rīt beidzas skate un skati viņš nevar iziet. viņš gan paspēja nomirt pirms skates, jo dzīvesbiedrs Tukumā netīšām ielēja viņā benzīnu. tā viņš tur palika kkur mētājamies, jādomā kā to tagad nokārtot.
vakar drusku pabiju dārzā. šo to iesēju no sīpoliem un ķiplokiem atbrīvotajās dobēs. mēģināju kko izravēt - cīnīju bezcerīgo cīņu ar tīruma tīteni un kosām. sāk ienākties kabači, gurķi un drusciņ arī tomāti.
šodien beidzot biju mežā. salasīju drusku gailenes un vēl druskāk mellenes. mežā forši, mežā ir sajūta, ka dzīve ir īsta.

Man tā patīk ap 1991, jo esmu bijis coward visu dzīvi, ka es atkārtojos MI:

Nē. Tu neko neatceries. Es ar putām uz lūpām, bērns saucu 40 yo impotentu ārā no garāžas "nāc ārā". Es pats biju pārmīzis, jo es nekaujos. Viņš pēkšņi arī pagrāba kādu sajūgu pa ceļam, nāca ārā. Mēs skatījāmies kā zvēri viens uz otru, abi saprotot, ka šķelt ar ļoti smagiem dzelžiem nav mūsu, mēs vienlaicīgi nometām metālu, un nogāzāmies zemē. Es nezaudēju un nevinnēju. Svars nesamērīgs, bet bikses piedirsis aizgāja viņš. Viņš totāli negaidīja, ka pavisam mazs kaķītis ir gatavs viņu saplēst gabalos.

MI es kopēju tonnām savus sapņus, man pierūkst feedback. Sākot no random daudzmaz, tad tos, kas šķiet interesanti, tad jau izmeklētos retos, sākot no 8/10. Nu jau gandrīz visu, galvenais, lai nav absolūti garlaicīgi, t.i. vismaz 5/10.
Tos var atrast iepriekšējā tag "kaķa sapņi", vnk klick tag, un var dabūt visu listi. Man pašam diezgan patīk.
Ea teiktu, ka 70% ir lasāmi.

MI par regular ap 2000 sapņiem viena sīka detaļa, absolūti ne galvenā, vienā 2000 sapnī.
Man ir rakstīta papīra diary, ieskenēta, un joprojām pastāv original arī. Tikai, kas bija elements no Dubļu pilsētas:
es staigāju pa dubļainām XIX izskata ielām. Malās tirgotāji salikuši priekšmetus, kā krāmu tirgū. Es ienteresēts pieliecos apskatīt vecu teātra binokluāru. Viena stikla nav, pats nobružāts, trūkstošai acij apkārt ir nožuvuši dubļi, asins pēdas, un dažas matu šķipsnas. Paberzēju gar sāniem, lielākie netīrumi noberžas prom, es – "ok, ņemšu".
Pasaki, ka neesmu gots

"Musk did an interview with the editor of the Economist, a posh white woman, centrist, daughter of an army officer. It went badly for Musk.

So now she’s a ‘traitor to the West.’

Totally normal response from a normal guy."

upd. Galvenā šejienes maskdročera histēriskais sašutums bija pat ļoti prognozējams.

Varbūt pirms savas neizbēgamās pedāļu atmešanas nabadziņš pieņemsies prātā un beidzot sapratīs, ka smieties par kāda (tai skaitā arī par viņa paša) stulbuma izpausmēm nenozīmē nīst. Un, ka par viņa dročīšanu uz Masku ņirgājas vairāk nekā par pašu Masku.

Reizēm tak notiekot brīnumi. :)

Upd2. Turpini vien prognozējami izpildīties, knee-jerk grafomān. Tavi centieni būt apsprātīgam ir tikpat nīkulīgi, kā tava lasītprasme. Vien ceru, ka vismaz podā esi trāpīgāks. :D

Garš, nevērtīgs teksts, atkārtojas līdz žāvām lasītākam, tāpēc aiz ( lj cut )


HIM - The Funeral of Hearts

Chainsmoker Cat

Reizēm šķiet, ka no rītiem nav līksmāka radījuma par labradoru. Pat ja vēl neesi pa īstam pamodusies, tomēr aizkustina, kā suns tev atnes mīksto mantiņu un, asti luncinādams, "dejo" apkārt, sakot: "Cik brīnišķīgs rīts!" (un tāds tas parasti arī ir, pat ja bieži vien tam ir grūti noticēt). Jā, pat nīgrākajos rītos nav iespējams īgņoties par suņa prieku.

vai jūs kādreiz esat sev vēlējuši sliktu un sevi bremzējuši, lai paliktu vienā līmenī ar cilvēkiem, kurus mīlat?

MI nav nekāds intelekts, vislaik met drošības paziņojumus. bet man ir stiprs kaķa plāns, un vēl stiprāks ķermenis, piebeigt pēdējo alko, novilkt savus dienām nenovilktos nike, izslēgt visu tehniku, aprīt ievērojamu daudzumu benzo un ketino, ūdeni blakus, un iet dziļā miegā uz 20h, athodā