Biku Ziedu Vija 1994. To melnbalto es neatradīšu. Pēc tās bildes būtu saprotams, cik negribu piedalīties. Gan kādreiz atradīšu.

2x brīdināja. Strong brīdināja, lai nepublicēju. Nogāzās kastes no plaukta, ar aptaustāmiem atmiņu pierādījumiem. Strong mani paņemtu tikai, ja būtu trešais zvans.
~2003. gads



Mani negodīgā spēlē, piespieda. Skatītājas bija G un projekta džeka beibe, kura mulsa.
Tolaik aizrāvos ar Dalī, un šūplādes sienā mēģināju iebūvēt "kausētas".

Es redzu palielu naudu diezgan drīz.
Tetovēšanas salons. Ieskrienu kā jauna meitene "es gribu aunu, Dzīvnieku sev sejā, kniede degunā starp acīm, ok. Ko jūs varat ieteikt aunam, skaistam dzīvniekam, vēl?"

btw, tikai dzīvnieki, vienīgie ar nepiesietu mīlestību. mana sirds [vienmēr asiņo]. nevaru atrast 1994 bildi. nesen zaudējis nevainību, pilnīgs jērs. man ļoti patīku tas es tolaik

Ko es domāju par Spain, Portu shit, es īrēšu to longterm arī viens, bet meklēju bandu, diviem vieglāk samaksāt. Vēl DĀR jāapskata. Indija ir veca idea (runāt negribu, kāpēc tomēr negribu)


Pilnīgi nekā negodīga. Pirms tevis es dievojos, ka salocīšu spieķi pie iespējas tikt uz ASV, kur man esot iespējas, bet nafig uz Spāniju, jo man interesē dzīve, ne iespējas.

Gribēju trešo, final epizodi, kurā zivs nokrešo. Manos sapņos ir tik daudz, un es knapi atsķiru no īstenības

Hurt smile (jau rakstīts, so no smile)

Gunta brīdināja, bet vai mazums tā bijis "nepis tik ātri". Ko ne? Latgales šoseja, labs asfalts, saule, rīts.
Hujā, suns, lido grāvī 150 līdz 0, zirgs ar jātnieci malā. Mellas gumijas 100 metrus. Viss bija slikti, bet neviens necieta. Suns izlīda, un jau drīz beidza pieklibot.
Slikti un skumji. Nav vienīgais notriektais :(, bet daudz arī nav, vēl kāds viens vai divi. Nekad ne letāli.

UPD Seklums. Iedomājos tobrīd, ja ne tikai suns, bet jātniece, tomēr es skatījos ceļu, un attālums bija pietiekams, lai saprastu, tikai sunim nebija prāta. 150km/h nav daudz, bet tad arī monitorēju visus sīkumus kā nasa.

Iesaku: ņemiet ecstasy, un uz Siguldas šosejas ap 180, pa sniegotu ceļu naktī ir easy, vēl ar policiju kopā pīpēt, wellcomēties, draudzīgi sarunāties, kad radarā ir 150, bet atrunājos, ka sīkums, jo "neiet tak mazāk par 180", policija smējās, un saņemt no Guntas norādījumu neiepist roundaboutā, un pārņemt stūri, jo džeks jau 3. ecstasy ēd, un tuvu reāli pārlektu barjerām, ja viņa neiekliegtos.
Atpakaļ, domāju, ka braucu pats, jo bija visi adrenalīni, un tagad ir tikai jābrauc mājās, varbūt mīlēties, vai aizmigt uz brīdi. Chill extāze, man nebija brīvminūšu pāris mēnešu, atpūsties, jo pelnīju 800Ls dienā, vispār zombijs. Tad nu atpūtos braucot garus gabalus. Adrenalīns bija kokaīns, gan speed. Kabatās bija dīleris, visu ko vajag, bet es ņēmu tikai ko tad vajadzēja.

90-ajos Aerosmith, ar Stīva heroīna paplašinātajām lūpām griezt pa ASV tuksnešiem ar riktīgu amerikas auto. Jā! Pāķim lakatiņi, freedom! jaukt ar auto nenormāli "beibe, beibe" tekstos.

Zivs dara ko? Apsien lakatiņu. Sajaucu, auto nopirku ne 21 gadā. 1993, tātad 20 gados, un tad "visi reāli redzēja Rīgu". Klāstīt šeit sen nepieminētas detaļas ir khh. Mazs auto, mazāks vēl par mani. Otru, pēc pusgada nopirku nopietnāku. Vedu mammu pa šoseju, ar atvērtu lūku. Mamma teica, veroties kā koku ēnas slīd pār mani, caur atvērto lūku "tagad es redzu laimīgu cilvēku", lūkas raustītajiem viļņiem viegli aizsitot ausis. Es arī zināju, ka ne jau mašīna, bet brīvība – ej ļoti ātri pa brīvu ceļu, un tev ir tāda droga, ko tikai drogas var iedot.

#neverheroin

UPD mīļumi, es ne tikai pirmajā stundā autodidaktiski jau braucu kā maz-pro.
mēnesi, kārtojot tiesības, nejutos nekad bez tiesībām. Vecrīgā man sodu uzlika tikai par stāvēšanu, kaut tur tobrīd nedrīkstēja pat iebraukt. vai vai vecie laimīgie gadi.
Mēs ar G esam kvitā. Tos apt 50k, es neesmu parādā. Viņa arī neskaita. Es apmēram tādu skaitli iedomājos. Tikpat apmēram novērtēju savu ieguldījumu, mācīties pie meistara mazāk par pilnu laiku. Puse tikai, pārējais bija nodzeršanās.

Pulksteni pārvizrīt uz vairāk cilvēkiem pieņemamu, ir mans wannabe. Jo tā ir pareizi. Es neesmu anarhists.
Tas mans dos iespējas gan LV, gan Spain

I make myself up to you, my dear (you can call it deer), I meant both of you. I am open, I'm stuck, truly unhappy with it.

Frankly, I do think of you, when I got memories of my bewildered one, vice versa. There is no ending.
I went to Ogre, for you, and all I thought, was she, while listening to my music. Sweet pinky ugly gaps. I've got it. I wanna fade out. "Ugly", cause I am cripple, forget about body, remind cripple spirit. I love it, cause I cannot be someone else, just a little better.

UPD neviens te nepiedzied jūriņā "tādi nu mēs esam. pieņemiet". Man stāv pimpis joprojām (virtuāli, ne maz). Labs scenārijs, āthink

Ilgstu pēc jaunas cibas. Nitrobebe bija piedzērusies, uzreiz sevi atklāja, ar pirmo rindu, pff.

Vnk labāka par zivi manā konglomerātā nav. So new ciba ir aizmirstiet

Man ir burvīgi tagi, dažas cibas, bet tās neatklāsies arī ar manu nāvi. Miruši orbītas satelīti, ir, kas ar tām cibām notiks. Tie bija veiksmīgi pavadoņi.

Viens ieraksts mani mudināja atcerēties, ka mans niks varētu būt 75kg. Bet te jau viss pateikts, niks nesanāk. Arī otrs – 175cm, nerullē, jo tie ir plaģiāti.
Neesmu svēries sen, bet tas pasaka, kāpēc man der manu mīļo drēbes. Tagad varbūt 78kg. Ar amfetamīnu 71kg, ticamāk. Parasti bija 73kg.
Esmu tomēr lielāks par loved female, knapi ielienu viņu drēbēs. Viegli kauli, šauri pleci.

Pēdu dieviņš iedevis tādu, ka smējos. Milzu pēdu mazam cilvēkam, lai viņš var nostāvēt kājās dzerot. Lielu. Ar greizajiem jaunajiem izmēriem, nu jau noiets līdz 45,5. Normāli bija ap 44+.

Vakar gāju ugly trip, kādi plāni, kad mamma aizies (māmiņas dienā, par to pat neiedomājoties. sakiet, ka viņam ir piedošana).
Apskatīju "cheapest cities to live in Spain, Portugale). Dzivošana iekļaujās 1200, ar rent. Kā Latvijā.
Izvēlojos ātras rokas meklējumus, skumstot, jo es gribu nomirt vienlaicīgi ar mammu, nekāroju īpašumu. Bet tāds visticamāk, pienāks.

Pirmā Valensija, tad Seviļa, un Portugāles sala Atlantijas okeānā.
Sākot ar attālāko – Ponta-Delgada, no kuras iepriekšējā bilde. Par 880 Spānījā bija labi, bet ne tik šiki piedāvājumi.
Meklēju mitekli ar longterm rent, jo tad es sapakotu visu daudzos čemodānos, un ne jau neatskatītos. Ir vērts apskatīt.
Vieta ir šeit:



Mīnuss, tā ir ļoti tāla sala, un božemoi, cik maksā nokļūt kontinentā.

Šorīt apzināju Black Jack, ko man stāsta google cilvēciņš, ja nolieku random uz pilsētas. Bēdīgi. Neko labāku kā varu sagaidīt.

Valensija


Seviļa


Ponta-Delgada (uz Portu salas okeānā)

Spānija būtu svarīgāk, jo tad es mācītos valodu, un labāk zināt valodu ar plašāku izplatību. Man joprojām ir neiznīcināmas smadzenes. Es iemācītos ļoti ātri, ja būtu pielietojums.

Ilga abstinence. Sen iziets viss viena vakara athods, bet aira nospiedums pakausī labi tur. Ne gluži dzīvs, noteikti ne beigts, vienkārši dzīvoju. Jā, 17. maijs būs, kad varēšu iepist dienas trīs. Pagaidām gruzdoša nulle. Labot kompjus palīdz. Iedot naudu lai nemokos. Alko ir šīs pāris dienas, ko slāpstu. Tā nav bieži, kaut iedzert vienmēr nav netikums. Skaidrā murgos, ar betona pārlaidi, nogāzušos man pāri pirms dienām.

piektdien
bija zirgiem vīlēt zobus. bija ļoti gara darbdiena. bija episkākā ziemeļblāzma ever
sestdien
bijām ar Līgām tehniskajā vizītē uz Savvaļu. ārprātīgā ziemeļu vējā uz bāzes jumta dziedājām rotāšanas dziesmas
svētdien
izstādīju siltumnīcā lielāko daļu tomātu un paprikas. un izkāru ārā podu puķes - ģerānijas, fuksiju, u.c. trakas salnas vairs nedrīkst būt
pirmdien
atkal pļāpāju ar Briedi par Grīnbergiem un revolucionāriem, pārmaiņas pēc dzīvajā nevis mesendžerī. iestājos Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu asociācijā.

Dienā un irl izskatās labāk. Tas ir "mazo bruņinieku" mocis. Šekumā zemāks par manu, kas ir reti močiem.
Bagāžas somas un rider lakatiņš ap dakšu. Love. Somās var pārvadāt eliksīrus princesēm, tikai manas ir tik godīgas, ka labāk tur turēt kaltētus ziedus.

Entry level: dumju-krievu-tautības-izbāzeņu-džadžošana

Kāpu ārā no lifta. Same krievu bērnelis, kuram biti tiek konvertēti tikai kirilicā. "..enrij", izdvesti spraucoties liftā ar savu suni iekšā, kamēr neesmu vēl paspēris soli. Es neesmu lēns, bet mierīgs un stabils.
Ko viņš gribēja teikt "Henrij / prijet /zdravij", nezinu. Saprātīga zēna seja. Vecāki viņi kropļo.

Šis vakars nav naidam, bet bildēm. Trash jānokrata iesākumā.

UPD. Obligāta atkāpe: Sava bērna iniciatīvu mācīties krievu valodu aktīvi neslāpēju (aktīvi neslāpēju = nenosodīju ideju, izstāstīju bekgraud, kas jāņem vērā zinot krievu valodu, un uzdevumos palīdzēju). Neiemācījās, nu i labi.

Eirovīzijā ticis aizliegts Eiropas Savienības zilais karogs..
Eirovīzijas faniem bija atļauts ienest tikai iesaistīto valstu un varavīksnes karogu.
(c)LSM

vispār sasodīti smieklīgi. ko tādu uzjautrinošu vēl varēs uzzināt?

..nolika galvu uz dzelzceļa sliedēm, kad vilciens jau bija aizbraucis...

man tikai tagad pieleca, ka visu manu bērnību mani ir pavadījis Zvēra skaitlis... dzīvoju sestās mājas sestajā dzīvoklī un klases žurnālā visus (gandrīz) skolas gadus biju sestais pēc kārtas. nez kā tas ietekmējis manu dzīvi?... nu bērnība vismaz bija visnotaļ patīkama.

tā laikam beidzot ir tā 40-gadnieku krīze..
sajūta, ka neesi neko ievērojamu sasniedzis, neko izmainījis pasaulē, neko vērā ņemamu ieguvis
un ka lielu daļu nodarbju, ko būtu gribējis veikt, sākt ir par vēlu
ai nu, random svētdienas vakara bulshits pavasarī..

nu kā? nu kā var nopirkt tik pretīgi sūdīgu sarkanvīnu?!

vobšem, padoms. ja tu neesi vīna cienītājs, bet gribi no ceļojuma cilvēkam atvest dāvaniņu... NEPĒRC SAUSO SARKANVĪNU!!! pērc kaut kādu grapu, ouzo vai kas nu tai tavā galmērķī ir, bet ne vīnu.

un nedrīkst tak labu gribu noniecināt...