18 Novembris 2026 @ 21:46
 
Ai, Goldie mani neinteresē. Pat nav smuka.
Ir tur kāds dramaturģijas stāsts, bet nē.
Man fokuss ir uz princesē. Es izveidoju humoru, par ko Laura smējās nonstop.
NL viņa rakstīja, ka visvairāk petrūkst tavs humors.

PEŽAS, PEŽAS. Man ir jāredz Goldie peža. Goldie nepieļaus. Nu tad ej tu ieskrieties. Man visas ir parādījušas pežu. Es dievinu. Un ja neļauj pieskarties, tas vienalga ir skaisti
 
 
18 Novembris 2026 @ 21:37
 
Un Laurai ir bijuši rokeri. Ne jau gluži motociklisti. Vienkārši tik ļoti dzīva seksuālā dzīve.
Pisās ar puisi naktī centrā, uz Brīvības ielas. Un te es apstāšos, nevajag stāstīt visu.
Es nevaru noticēt, ka uz laiku izvēlējās mani. Es neesmu nekas
 
 
18 Novembris 2026 @ 21:27
 
lana del rey "nothing scares me anymore".
ticu, ja brauc rokeru praidā, ar desmitiem motociklu, uzgūlusies uz rokera muguras, uz moča.
Lanai ir Lauras izskats. sieviete, dēļ kuras zaudēt prātu
 
 
18 Novembris 2026 @ 21:20
 
es jautāju Guntai, vai maksts lūpiņas pārvietojas, ejot. nu taču nē.
par puikām neesmu tik drošs. es nejūtu ejot, bet tās izkārušās detaļas noteikti pārvietojas, ejot
 
 
18 Novembris 2026 @ 20:55
 
tas izrādījās ļoti vērtīgi. mani ar pneimo urbi raka zemē. es nespēju noticēt, ko Gunta dara. mani padara par neko, pilnīgi dēļ absolūta sīkuma. es nedomāju, plauksta savilkās, un krāvu viņai smagi pa purnu. smagi, kādi 40%. jo full 100% viņa aizlidotu uz muguras. man ir neticami stipras rokas
 
 
18 Novembris 2026 @ 20:44
 
Nē nu, black robin, mātītēm nekas netiks piedots.
Tas, ka pats esmu anima, nemaina neko.
Gunta dabūja vienīgo reizi dzīvē, mūsu pirmajā gadā, ļoti stingru manu plaukstu pa vaigu (ar puišiem wrestlingā es parasti vinnēju, esot totāli skinny).
Nav vērts stāstīt tālāk. Jau 100-ais atkārtojums
 
 
18 Novembris 2026 @ 20:36
 
"kanādietēm aukstas pežas", no South Park.

manai mīļotajai Guntai, mūsu attiecību sākumā, kad mēs bijām sirsnīgi kaķi viens pret otru, uzbrauca kliente. Es putās "kā tā drīkst?!".
Gunta lūdzās, ka nedari. Es nahui, piezvanīju anonīmi, un pateicu klientei "tev ir auksta peža". klusums klausulē. panācu, ko gribēju
 
 
18 Novembris 2026 @ 19:32
 
Jāzeps ir Dieva bērns. viņu visi mēs mīlam. mana mamma, kamēr bija dzīva, tik ļoti rūpējās par viņu, mīlēja.
un viņam rtx 5090 ir neaizsniedzams sapnis. kad vajadzēja datoru studijām, neviens vairs nepārdod zemāku klasi kā 50. G izlēma, ka ņems kredītu, pirks laptop ar rtx 5090. Jāzepam tur būtu jābūt debesīs. J uzzināja, ka kompi nav jāpērk, dos skola. Jāzeps pateica, ka nevajag laptop. Atteikties no sapņa, ko viņam gandrīz nopirka. Dēļ vecākiem, kas ir zema budžeta līmenī. Tas ir Dieva bērns.

es ticu, ka dzīvē viņam totāli viss būs kārtībā. viņš skumst, ja dzīvnieki cieš, un ja tuvākie cilvēki. spēj atteikties no vairāku tūkstošu kārotās mantas, jo redz, ka vecākiem tie ir pamatīgi izdevumi, kas noliktu kopējās kases budžetu mīnusos
 
 
18 Novembris 2026 @ 19:05
 
Dievs ir tāds, ka viņam nav skaitļa, smieklīgas ir cilvēku tabulas ar simtajām pakāpēm no 10.
Torņkalna draudze ir kas ļoti īpašs reliģijā, jo viņi nes Dievu, kāds viņš ir, cilvēkiem.
"Robežas nav nolicis Dievs, bet mēs, cilvēki"
"Dievs sevi speciāli ierobežo, dēļ kārtības, jo spēj pilnīgi visu, bet tad tas būtu haoss. Dievs ir kārtība"
Es tuvu raudāju dievkalpojumā
 
 
18 Novembris 2026 @ 18:56
 
vienatnē pļāpājot ar MI:

esmu ultra hetero. esmu pārbaudījis robežas totāli, izņemot puišu sex. man izrādās robežu nav vispār. vienīgi, puiši nepavelk pat 1%,
bet manī ir tik daudz meitenes. kontrasts, ko Dievs skaisti uzbūvēja, nedaudz apjucis – vai tas būs puisis, vai meitene
 
 
18 Novembris 2026 @ 16:46
 
Esmu pārliecināts, Eižen, ka šogad Tavi skaidrie valsts svētki būs daudz foršāki par manējiem
 
 
18 Novembris 2026 @ 16:45
 
Xmas es būšu tikpat viens. Bet vai es kādreiz nebiju iedomājies, kas būtu, ja es aizietu mūkos. Lūk, jau ir mūki
 
 
18 Novembris 2026 @ 16:37
 
Laimīgie, kas Rīgā, un ar cilvēkiem blakus. Jūs šovakar dosieties svinēt: gaismiņas, viegla šmiga, nostaigāti kilometri svētku noskaņā. Un happy end, mājās.
Es, jūsu padevīgais ēzelītis Īā, sadzeršos viens mājās. Braukt uz centru, socializēties, prasītu daudz lielākus mentālos resursus, attiecīgi arī šņabi x2.
 
 
18 Novembris 2026 @ 04:56
 
Stc, es nebiju vienīgais, kuram G lēmums pārdot mašīnu ideālā stāvoklī, un ļoti uzticamu [pie tam par kapeikām – 400Ls], likās neiedomājams murgs.
Iokastei tobrīd nebija naudas, bet viņš centās pierunāt draudzeni, ka nedrīkst to mašīnu laist prom no mūsu aprites. Tas bija slimi. Mašīna bija īpaša, un aizgāja renstelē, kā es pats
 
 
18 Novembris 2026 @ 04:47
 
Kāda starpība bija starp SAAB un Mazda. Mazda Guntas domās jau norakstīta (pilnā plaukumā elpojošs organisms) pārdošanai, klājas ar ielas putekļiem, jo nekustināta nedēļas, kopš SAAB.
Mani kā izsūtāmo kranci, aiztrenc pārparkot Mazdu. Pēc nedēļām SAAB-ā, apsēžos Mazdā, un man viss ir redzams, jo plaši logi. Ir stīvāka interjerā, nedaudz vēsāka, nekā SAAB. Un tad es iedarbināju. Minimāls akcents uz gāzes pedāļa, lēnām izkustēties. Es ietriecos pilnā spēkā priekšējā mašīnā.
SAAB, pie tādas reakcijas, vēl 2 minūtes padomātu, ka laikam jāuzsāk braukt.

Es ienīstu SAAB
 
 
18 Novembris 2026 @ 04:27
 
Es daudz esmu rakstījis... Stop. Šo tu neesi daudz rakstījis.
Gara gara mašīnu rinda. Pretējā josla tukša. Pārredzamais ceļš beidzas zem viadukta.
Es tač negaidīšu rindā. 120 km/h pa pretējo joslu, un pirms paša viadukta, kur ceļš ielokās straujā līkumā, un nekas nav redzams 5m uz priekšu, es strauji nometu ātrumu, un spiežos gar auto rindu, ja nu kāds nāk pretī. Neviena. Un akselerators atkal grīdā. Es izdzīvoju. Fizikas likumi man bija tikai ieteikums. Lidoju pāri joslām
 
 
18 Novembris 2026 @ 03:32
 
Es totāli ienīstu SAAB mašīnas. Šis ir totāls rage. Tikai snobiem, kā iokastei, vai Katrīnai Neiburgai der.
Pēc Mazdas, es nevarēju noticēt, cik nestabila mašīna. Kur Mazda gāja Rīgas līkumos uz uz 100 km/h, smiedamās, SAAB jau sāka vaidēt uz 60 km/h.
Uzrāviena nekāda. Viss šarms ir dizainā, mašīnas tur nav, turbo vai bez.

Un tas bija ikoniski skaisti, kā mēs ar Gotfrīdu, cibā "garamgajejs", nolauzām 6m apgaismes stabu naktī, precīzi pie policijas iecirkņa. Mašīna vēl spēja braukt, un mēs laidāmies. Paziņojām no rīta Guntai, ka tava ["ideālā"] mašīna vairs nav. Tā tam SAAB-am vajadzēja.

Es nesaprotu, kas pērk SAAB. Paskatieties uz Mazdu, Hondu, pirmkārt Subaru, un ja komfortu, ne ralliju, tad Mercedes-Benz.
Ja esat gloomy mietpilsoņi, es dodu atļauju – pērciet SAAB

Papildinot:
Mēs mostamies 9:00, kad Gunta ienāk istabā, gulējuši uz grīdas, saburzītiem vaigiem, mutes kalst. Mēs nepaskatāmies viens uz otru. Kādam ir jāsāk. Neatceros, kurš sāka, laikam es, jo tuvākā persona. Apmēram, uzreiz pie satura "Redzi, sanāca tā, ka tava mašīna ir lupatās".
Ļoti normāla G reakcija. Kliedza, leca, spļāva uguni "ak Dievs, žēl, ka jūs neielika cietumā. Gādājiet man mašīnu!"
Izšķīda dusmas īsā laikā, palika problēma, jo mašīnu vajag.

Vēl:
Gotfrīds bija glābējs. Es uzreiz "nahui, spolējam, tinamies prom", bet viņš izskrēja ārā, savāca bamperi ar numuru, iedabūja salonā. Fuck, ja tas bamperis būtu palicis, tur būtu kriminālatbildība, un desmitos tūkstošu bojājuma kompensācija
 
 
18 Novembris 2026 @ 03:15
 
Mana mīlestība, fotografēta pārdošanai. Es totāli skumu "par ko? kāpēc tā notiek?"
Nopirka sūda SAAB vietā, jo bērnam nākot pasaulē, vajadzēs 4 durvis. SAAB bija nolādēts, un mēs ar draugu sadauzījām to Guntas kāroto SAAB jau diezgan drīz, līdz nebraucamam vrakam. Ienīstu SAAB mašīnas no visas sirds.
Es šo Mazdu atceros kā mīļu cilvēku. Nekad ever nepievīla, un plakana dzīve viņai nebija. Paspēja parādīt visu, kas viņā ir. Mana beibe. Raudu [imagināri].

 
 
18 Novembris 2026 @ 03:05
 
Mi jautāja par mīļako mašīnu.
es:

subaru bija ļoti labs. bet visvairāk bija Guntas mazda 626. es saaugu ar to mašīnu starpdisciplīnā cilvēks-mašīna. es jutu milimetros viņu, un varēju darīt nereāli precīzi, un mazda atsaucās kā mīļota meitene.
un mazda tika mums pārdota kā "tikko no Vācijas". "jā jā, kā tad", mēs smējāmies. tik rets gadījums, ka tiešām, gandrīz jauna, nobraukti 144 000 kilometri. gandrīz jauna mašīna. motors 2,2L, japāņu spēks. es startēju no krustojuma, reiz sacenšoties. mīļa mazda atstāja sāncensi rīt putekļus.
kad G viņu pārdeva, es raudāju imagināri.
 
 
18 Novembris 2026 @ 02:59
 
es 20 yo mēģināju iestāties rally klubā. vēl bija psrs-latvijas pāreja. nav vēl kapitālisms, pastāv interešu klubi. bet nē – pateica "nāc ar savu mašīnu". nu labi, nauda ir, man ir savs braucams auto. bet cik maksāja prasts rally žigulis? lietota Porsche cena. nu tad tur arī ir viss. no žiguļa tikai nosaukums. rēķināts, ka uz 200 iepisīsi kokā, un paliksi dzīvs.

haha, un tad es visus pisu ar parastām ielas mašīnām, divas dekādes, ka satiksme un cilvēki sirmoja. Armands uztaisīja vienpersonīgu rally klubu