A: Skolā katru dienu jālasa. Apnicis!
B: Ej prom no tās skolas! Mums nekas nav jālasa, ir tikai dziedāšana.
Iejaucas mamma: Nav tādu skolu, kur nebūtu jālasa.
A: Dzirdēji? Nav tādu skolu, kur nav jālasa!
B: (..) Mani mīļākie priekšmeti ir matemātika un mūzika.
A: Manējais datorika.

Istaba. 3.sērija. (Anotācija)
[Iespaidīgi stulba lubene. Anšlāgs. Izņemta no repertuāra.]

Ar pašapziņām, manā pusē, ir tā, ka viss ko cenšos ar to darīt, ir likt to mierā, nedunkāt ar elkoni, ne augšup, ne lejup.
Tomēr ir reizes, kad tā veļas pa kāpnēm. Tāpēc, mums šeit ir stingri noteikumi, ko drīkst un ko nedrīkst.
"Ahjj", nosēcas Krastijs, aizpīpējot. Visu šo laiku viņš bija naivi domājis, ka tikai formalitātes pēc brīdināts neklaiņot vēlreiz pa avēniju.

Uz pieres pielīmētais post-it nostrādāja. Tagad, kad iedomāšos, atcerēšos post-it. Tā ir, arī ar daudz ko citu – man vajag to redzēt, lai labāk atcerētos.
Un skat, pagaidām diena nav pārvērsta slinkumā. Jo, atceries par post-it > par to, kāpēc pielīmēju > par to cik apbēdināts par slinkumā un miegainībā puszaudētām 2 dienām biju, un nostrādāja.

Vai balss ir kā pirkstu nospiedumi, kas katram cilvēkam ir unikāli?

"Kad ir laiks fotografēt, vienmēr priekšā deķis".

Ir sagatavoti, līdzās uz galda, ūdens bļoda ar švammi, dažāda kalibra lupatas, mazgāšanas un susināšanas operācijām, fērijs.
Katru, gandrīz pilnīgi katru priekšmetu uz galda, ir jāberž, jāskalo, jānosusina, tad vēlreiz šo ciklu, līdz nolikt tīrajā kaudzītē. Cik tādu nav. Pat zīmuļasināmais, fleška, dzēsenes, katrs mazākais sīkums jāapstrādā divus ciklus, pa vienam. Nereāli līp, kas vēl, kopš cidoniju vodkas massīvā uzbrukuma, nav asimilējies galda virsmā kā reljefs ar benefitiem (piemēram, integrētā galda dzēsene).

Paveroties apkārt, pilnīgai seku lokalizēšanai ar 2 dienām nepietiks. Darbs uz stundām galda sīkumiem vien.

vakar piezvanīja Laicena. acīmredzot esmu viņā izraisījusi interesi. ļoti labi. dažas piezīmes no mūsu sarunas:
* Mirdza Ķempe esot, kaut kad nosaukusi Otto par visskaistāko vīrieti (nuu, pirmskara bildēs viņš izskatās tāds dedzīgs un kvēls. pēc kara viņš liekas kaut kāds pilnīgi citādāks).
* Kad tikusi uzņemta šī fotogrāfija, tad tur bildējušies tikai drosmīgākie. un kāds no malas sarkastiski bļāvis, lai Virza iet ārā no kadra, kas tad notikšot, ja Ulmanis ieraudzīšot. un viens no bildēm redzamajiem vīriešiem esot bijis provokators. to stāstījis Otto.
* es tā līdz galam nesapratu vai viņai to teicis Otto vai kāds cits pagrīdes revolucionārs vai viņa pati pie tā kaut kā nonākusi, bet galvenā padomju varas problēma un posts bijusi slēpta kontrrevolūcija no iekšienes (aka Staļins, ja pareizi sapratu).
sarunājām sazvanīties vēl. viņa liekas ļoti, ļoti interesanta

vēl, nesaistīti ar Laicenu. Otto papīros mētājas arī LCP 1944. gada memoranda noraksts mašīnrakstā. kāpēc?
padomju laikā kaut ko tādu turēt mājās varēja būt diezgan nāvējoši.

Īsa, garlaicīga atskaite.
Nebiju webā 2 diennaktis, lasījis 3 dienas+ nē. Vakardienas "dantes" pieredzi jums nevajag, kad ne kāpu ārā no gultas, ne ieslēdzu kādu ierīci, dzesējot, līdz murgu līmenim, pākarsušos grafītus, gaidīdams vismaz "pulkstens deviņus jau zvana", lai spektakulāri forsējot naktszāles, papildus nogulētu nu jau miegā 20h.
Vienīgais cilvēks vakarpusē, izlauzās līdz manīm, zvanot uz blakusistabu, un uzzināju, ka man esot ļeņina dz.d.
Paldies arī par citiem sveicieniem, kad šodien atvēru kompi.
Pabeidzu "3 Body Problem", ļoti patika; panācu arī visu šo dienu leiteistus; pa dienu sazvanīju RNPC, jo kalendārs nojucis kad-bij-kas; sagādāju "Baby Reindeer". Grafīti tik ātri neatdziest, bet apātija jau drusku labāk, – vismaz filmītes var skatīties, tās interesātākas par inner limbo.

sēžu Aleponijā, tieši zem Ļeņina ģīmetnes, gaidu K no Grab mēģa un prokrastrinēju darbu. tāpēc šī vakara Grīnbergu spamā būs neliela kompilācija no preses par slaveno 1928. gada mītiņu cirkā, pēc kuras Otto tika apcietināts.

( part 1 )

Vietējais policists jau divreiz draudējis nojaukt mūsu šķūņa nojumi, ja tā nebūs nojaukta pusmetra rādiusā ap elektrības stabu. Dino juice well spent.

#lohi

upd. 24.04. tikko atbrauca trešo reizi, prasot, kā sokās. Nez, kur var ziņot par policijas vajāšanu un resursu izšķērdēšanu.

skorpiona pilnmēness gaismā, lasīju, ka ir tāds viedoklis saskaņā ar kuru "pārmērīgi augsts intelekts" ir neurodivergence pati par sevi

Vakar izlasīju Luīzes Pastores grāmatu Šis ir mans seriāls. Sen vairs neesmu nekāda tīne un arī tā nejūtos, bet grāmata ļoti aizkustināja. Lieliski uzrakstīta. Lai gan atšķirīga, bet noskaņas ziņā nedaudz atgādināja filmu Tizlenes. Nu tādā ziņā, ka pat ārēji stilīgie cilvēki var justies nedroši par sevi, vai viss ar viņiem ok. Un, jā, skaista meiteņu draudzība pāri visam. Dažas reizes pat paraudāju un pārdzīvoju līdzi. Arī deviņdesmito gadu beigu labs atspoguļojums, kaut gan man tur atgriezties negribas. Pati grāmata ir daudz dziļāka un nopietnāka nekā mans virspusējais apskats šeit (nāk miegs), redzēju pat sapnī kā galvenā varone manā vietā pasaka stingru nē, jo zina, kas viņai dzīvē ir svarīgākais, savu ceļu (sapnis bija par mani, bet kā filma, lomas manā vietā tēloja citi, daudz jaunāki cilvēki, tāpēc beigās šķita, ka nav nemaz par mani, jo tādā veidā tiek dota iespēja iepazīt daudzas citas man līdzīgas planētas). Vienā no grāmatas atvērumiem ir tests, kur var noteikt, kurš grāmatas varonis tu esi. Es, protams, sanācu pieaugušais, tātad par viņu grāmatā ir diezgan maz:)
Bet vispār tas bija pats vieglākais tests manā mūžā, kur nebija nekas daudz jāprāto, tikai jāseko norādēm, atbildot ar jā vai nē. Tev ir brilles? Jā. Tu noslēpumaini klusē vai mūžīgi vāries? Drīzāk pirmais nekā otrais variants, lai gan droši vien esmu kaut kur pa vidu, taču tik garlaicīga varianta tur, protams, nav. Tas arī viss, jau klāt testa rezultāts: "Apsveicu! Tu esi Juris! Tava superspēja ir tavās hameleonbrillēs - tu redzi citiem cauri kā rentgenā un tev sāp tas, ko tu viņos ieraugi. Tāpēc tev nav humora izjūtas un citi tevi var uzskatīt par sausiņu."

how do u know when u are loved?

nu ko, tuvojas skorpiona pilnmēness, muahahaha

love is a very safe space

sāku kratīties pie siouxsie and the banshees jigsaw feeling un sapratu, ka man rokā ir atvērts fauntainpens ar sarkano tinti

zirgam stiegras trauma tomēr ir nopietnāka nekā sākumā likās. tas savukārt ļoti iespējams nozīmē, ka - this is it. ņemot vērā viņa vecumu (22) ļoti iespējams vairs nekādu lekšanas treniņu, maču, utt. droši vien ir var vēl tā puslīdz reālistiski cerēt, ka pēc pāris mēnešu miera perioda, varēs jāt vizināties vieglā slodzē, bet tas arī viss. stiegras traumas mēdz sūdīgi dzīt arī jauniem zirgiem. Radim bija otrai priekškājai, mazliet citāda profila stiegras trauma pirms kādiem ~10 gadiem. un tas bija ļoti mokošs pusgads ar ierobežotām kustībām un soļošanām pie rokas un diezgan psihopātisku atgriešanos slodzē (viņš bija nostāvējies pilnīgi traks).
šajā gadījumā trauma rada problēmas arī viņa voblera sakarā. voblers ir neiroloģiska problēma, kas rada problēmas komunikācijā ar pakaļkājām (tās var kustoties "zust", klupt, ļodzīties). šai kaitei viņa gadījumā palīdz 2 lietas - e vitamīns diezgan lielās devās visu laiku + slodze, kas veido un uztur muskuļus, kuri tad palīdz to pakaļgalu saturēt un noturēt un kontrolēt. tiklīdz muskuļu masa zūd, tā paliek redzami sliktāk. viņš jau tagad ir sācis vairāk vilkt pakaļkājas pa zemi un biežāk klupt, jo bijusi ļoti minimāla slodze. ja tagad ir pāris mēnešu miera periods stiegrai ar tikai soļošanu pie rokas (15 - 20 min dienā) - es nezinu, kā uzturēt muskuļu masu vajadzīgajā apjomā. turklāt viņa vecumā muskuļu masa ātri zūd, bet grūti un lēni nāk atpakaļ. vēl viens iemesls kāpēc viņam ir svarīgi kustēties ir emfizēma (zirgu astma) un tās saasinājuma laikos (pavasaris, putekšņi, putekļi) arī ir svarīgi daudz kustēties, īpaši lēkšot, lai tiek iztīrītas un izventilētas plaušas.
esmu bēdīga un noraizējusies par šo visu.