nu, kā piezīmēja autors, nebūs te nekādu hepī endu un citas cukurotas huiņas (mhm, tā arī pateica). Darbs uzrakstīts tā, ka galvenos varoņus var nomočīt jebkurā mirklī un iecelt par galvenajiem pavisam citus. Kurus atkal nomočīt.

Tas, ka jebkuru ik pa brīdim kādu var nomočīt nav nekas briesmīgs. Bet sākums kā tāds bija nomācošs.

Kā ir viņu lasīt daudzo personāžu dēļ? Filmā pēc sejām atceros, bet grāmatā tie vārdi un tituli nejūk?

Nav tik traki. Grāmata ir sadalīta par nodaļām tā, ka katra nodaļa koncentrējas uz vienu personāžu. Reizēm gan gadās, ka pirmajās rindkopās ir jāpadomā, kurš tad ir tas galvenais personāžs, bet tas ātri pāriet.

šis baigi ievelk, pat ja sākumā grūti ielasīties. un pozitīvi ka orģinālvalodā lasi, cik grāmatnīcā pašķirstīju, tulkojums ir diezgan briesmīgs.