10 Decembris 2011 @ 17:02
Andris Kivičs - Mana privātā dzīve  




http://imgur.com/a/rCS6t

"Atceros, kā viņa sēdēja vannā un raudāja. Arī man bija sūdīgi, ka nevaru ar viņu pārgulēt, bet tā nu tas bija."

"Cilvēki, kuri sacer skaistu mūziku, kuri kaut ko dod vai palīdz citiem, ir īpaši izredzēti un tādi kā Dieva vietnieki uz zemes."

"Tad kaut kādā mistiskā kārtā es iemācījos tīri sakarīgi spēlēt klavieres."

"Es biju liecinieks tam, kāpēc daudziem ir aizspriedumi pret gejiem un biseksuāliem cilvēkiem un kādā visai agresīvā veidā geji uzspiež savu, un ka ir veči, kuri bez emocijām lien bučoties pie večiem."

"Starp citu, ar Eirovīziju ir saistīts kāds mistisks gadījums, par kuru skaidrībā neesmu ticis vēl šobrīd (iespējams, gan tomēr esmu)."

"Beigās mani aizsūtīja pie vokālā pedagoga, lai gan nekad neesmu uzskatījis, ka esmu kaut kāda lakstīgala."
 
 
( Post a new comment )
[info]lodzinjsh on 10. Decembris 2011 - 18:40
ir tā, ka esmu izlasījis aptuveni 1/4 daļu (90 lpp.) un tik tālu autors ir paspējis izklāstīt īsi par savu bērnību, attiecībām ar vecākiem, panākumiem basketbolā un ceļu traumām, kuru dēļ nācās pamest nopietno sportu, aizraušanos ar mūziku un Z-Scars vēsturi līdz 2010.gadam. Teksts ir, erm, sarunvalodas līmenī, spītējot faktam, ka viņš sacer dziesmas jau 10 gadus un pasniedz sevi kā mākslniecisku un ļoti sirsnīgu personību.
Spriežot pēc satura rādītāja, viņš ir centies ātri pārskriet pāri faktiem, lai ķertos klāt savai lielajai sāpei - bulvāru preses nedraudzīgumam, melnajam Pī-āRam un visu neišen-vājd negāciju atspēkošanai par viņa daudzajām mīlas un Milleru frontēm. Kad izlasīšu visu, tad uzrakstīšu izsmeļošāku atskaiti.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
chloroform in print[info]gorgona on 10. Decembris 2011 - 18:44
ok, paldies. gaidīšu izsmeļošāku atskaiti.
bet nu pagaidām izskatās, ka mans straukums bija pamatots un vietā. mani satrauca, kā gan var būt tā, ka ir vesela grāmata, kas ir nosaukta par autobiogrāfiju, ap kuru uztaisīja tādu haju, un kurā... nekā nav! jo, lai tur būtu kaut kas, tam kaut kam no kaut kurienes vajadzēja rasties. cik es zinu, tad šitas ļautiņš neko sakarīgu nav paveicis, neko interesantu nav piedzīvojis, neko nav pieminēšanas vērtu sasniedzis. pī-āri un bulvārprese neskaitās.
nabadziņš, iekšiņās palicis tas pats andrītis, kas skolas laikā, kuram mērķauditorija bija jaunāko klašu meitenītes, kas pakaļ skrēja izkārtām mēlītēm.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
millers[info]millers on 10. Decembris 2011 - 19:02
velns
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)