ir tā, ka esmu izlasījis aptuveni 1/4 daļu (90 lpp.) un tik tālu autors ir paspējis izklāstīt īsi par savu bērnību, attiecībām ar vecākiem, panākumiem basketbolā un ceļu traumām, kuru dēļ nācās pamest nopietno sportu, aizraušanos ar mūziku un Z-Scars vēsturi līdz 2010.gadam. Teksts ir, erm, sarunvalodas līmenī, spītējot faktam, ka viņš sacer dziesmas jau 10 gadus un pasniedz sevi kā mākslniecisku un ļoti sirsnīgu personību.
Spriežot pēc satura rādītāja, viņš ir centies ātri pārskriet pāri faktiem, lai ķertos klāt savai lielajai sāpei - bulvāru preses nedraudzīgumam, melnajam Pī-āRam un visu neišen-vājd negāciju atspēkošanai par viņa daudzajām mīlas un Milleru frontēm. Kad izlasīšu visu, tad uzrakstīšu izsmeļošāku atskaiti.