|
| 9. Sep 2011 @ 20:35 |
---|
...un domā kāpti vai nekāpti, ja? :)
domāju, cik labi, ka ir tāds brīdis, kad var pasēdēt un pakūļāt kājas pirms mešanās iekšā :)
Ehhhh. Savukārt ar nepacietību gaidu to brīdi, kad varēs mierīgu sirdi novilkt kasku ar lampiņu, noskalot no ģīmja putekļus un, šezlongā atlaidies, pieprasīt morālu kompensāciju par VISU. Ar ķirsīti un lietussardziņu, protams. Un ledu. Un lai kājaini-pupaina apteksne to visu piegādā. Un vēl silti štob lai būtu, citādi stulbi kaut kā zvilnī atlaisties, kad pats viss džemperīšos un vilnas zeķēs. Un vispār. Vēl šī mēneša ietvaros vajadzētu līdz dzimtenei tikt, kas, laikam, nozīmē, ka jāsāk iet jau šovakar. Ir kādas gaišas idejas, kā saorganizierēties, lai visi redzēti, bet nervu šūnas pa vietām?
božeņki, cik daudz nopietnu jautājumu. nedos tak cilvēkam mierīgi kandžiņu iedzert un kājas virs bezdibeņa pakūļāt :) man patīk punkts par tikšanu līdz dzimtenei, sāku tamborēt sarkano paklājiņu.
Kāaaaandžiņu...
Jā, paklājiņu var sākt ritināt kaut kur Jelgavas virzienā, tā galvā piemetu, ka ja šovakar iebērtu kaķim havčiku un sāktu iet, tad kāreiz uz pirmo oktobri trāpītu uzkāpt :)
a kaķi līdzā paņemt? uztamborēšu viņam arī celiņu :)
Šito spalvumaisu vēl visus 1K kilometrus līdzi stiepti? Apžēlojies, jaunkundz, gan par mani, gan pelēko cūku :)
Mājās obligāti parādīšu. Lai zina. Un ir Pateicīgs, ka smagākais kvests, ko no viņa prasa, ir - aiziet līdz bļodai ar cepumiem :D
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |