| 4. Jun 2011 @ 19:12  |
---|
Aha, hehe, es arī pēc īsā un romantiskā izbrauciena kaut kā biju domājis saļimt kamerkrogā un ļaut Petrām atgriezt mani pie dzīvības, bet tad objektīvi aplūkoju savu korpusu un secināju, ka vidējais aritmētiskais no purva izvilktais slīkonis izskatās kudiš reprezentablāk. Nācās doties mājās un liet sev virsū _vēl_ ūdeni.
šitais mani bērnībā dikti mulsināja - nu lietus tak arī ūdens vien ir. bet kāpēc pēc salīšanas vienmēr liek mazgāties? es tak tikko ūdenī biju!
'Ot es ar ne līdz galam noķeru, kā var TĀ nomuļļāties, ja tev visu laiku lej ūdeni virsū.
Da māte daba, kā parasti, sučka. Un šis tāds vēl viens zapadlo, lai dzīve pēc aveņu zaptes negaršotu.
te mēs nonākam pie jauna filozofiska punkta. a man arī tāpat aveņu zapte negaršo.
|