Janvāris 13., 2005
optimiste
| 07:37 - Vētra - tas tāds filozofisks lielums. Dzirdod par vētras nodarītajiem postījumiem, rodas tīri filozofisks jautājums - kāpēc vieni tiek sveikā cauri ar izbīli vien, bet citiem ir nopietni zaudējumi, neērtības, sarežģijumi u.c. problēmas šai sakarā?
Personīgi pazīstot tos cilvēkus, kuriem šī vētra sagādājusi "īpašas neērtības", nebūt nevaru sacīt, ka viņi kaut kādā ziņā būtu sliktāki par vētrā neskartajiem. Tad kur ir tā sāls, kas nosaka to, kurš cietīs un kurš - ne?
Kāpēc vieni dzīvo vietā, kur šādos gadījumos applūdīs vienmēr, bet citi dzīvo citur? Un kāpēc ne otrādi?
Lasīju grāmatā "Tavs zemapziņas spēks" par plūdiem aiz okeāna par pilsētiņu, kura plūdos nonesta līdz pamatiem, izņemot namu, kur bija sapulcējušies ticīgie (tādā nozīmē, kas ticēja, ka domu spēks palīdzēs nosargāt celtni). Jā, interesanti, bet tas ir reāls fakts.
Es vēlos iemācīties šādi lūgt un šādi ticēt, lai varētu saņemt šo drošības sajūtu, šo mieru, šo gaišumu.
Domu spēks, ticības spēks, lūgšanu spēks. Savs patiesums tur ir. Katrā ziņā ir par ko aidomāties....
|
Comments:
Daba dara ko grib - vējš un uguns - tās ir neprognozējamas. Tā ir tikai sakritība ...
Grūti pateikt, varbūt jā, varbūt nē. Vēl jau tam visam pieplusojas katram savi uzdevumi, kuri jāiemācās risināt....
Es jau saku, tas tāds filozofisks jautājums...
Es ticu dopmu spekam, bet loti stipram domu spekam. Ir jabut loti specigam gribasspekam, un parliecibai par savu domu speku, lai nosargatu maju. Ja kam neticu- tad sakritiibaam. Likumsakariibaam gan:) Mes un daba- esam viens vesels. Ja musos ir domas-par to, lai udens mus pasarga, lai nesagrauj musu maju- tatad shis domas ir ari dabaa. Vai daba pati sev daritu paari? Nedaritu. Bet ir loti jatrennejas, lai domu speks butu tik specigs, tas gan tiesa.
Jā, arī man gribētos ticēt, ka ar savām domām varam sevi pasargāt. Ka mums ir iespēja stāties pretim dabas graujošajam spēkam. Patiesībā es tam arī ticu. Un ticu, ka to var arī iemācīties - lūgt, lai taptu uzklausīts, domāt, lai piepildītos.
Jā, iemācīties... Tur jau tā lieta- tas ir jāiemācās. Un to nevar izdarīt ikdienas steigā starp skriešanu uz darbu- māju- augstskolu-vēl kaut ko. Vismaz man šķiet ka nevar. Bet varbūr nevaru tikai es:) Vai pareizāk sakot, nepietiekami gribu.
Es tanī mākslā trennējos pirms aizmigšanas. Un labi ir tas, ka tam ir zināma regularitāte.
Nu ja, un vēl labi, ka tad esamn tuvāk zemapziņai:)
Jā, tas mirklis starp nomodu un miegu....
From: | yana |
Date: | 13. Janvāris 2005 - 19:35 |
---|
| | | (Link) |
|
Domu spēks patiešām spēj daudz ko... |
|
|