Janvāris 13., 2005
optimiste
| 07:37 - Vētra - tas tāds filozofisks lielums.
|
Comments:
Jā, arī man gribētos ticēt, ka ar savām domām varam sevi pasargāt. Ka mums ir iespēja stāties pretim dabas graujošajam spēkam. Patiesībā es tam arī ticu. Un ticu, ka to var arī iemācīties - lūgt, lai taptu uzklausīts, domāt, lai piepildītos.
Jā, iemācīties... Tur jau tā lieta- tas ir jāiemācās. Un to nevar izdarīt ikdienas steigā starp skriešanu uz darbu- māju- augstskolu-vēl kaut ko. Vismaz man šķiet ka nevar. Bet varbūr nevaru tikai es:) Vai pareizāk sakot, nepietiekami gribu.
Es tanī mākslā trennējos pirms aizmigšanas. Un labi ir tas, ka tam ir zināma regularitāte.
Nu ja, un vēl labi, ka tad esamn tuvāk zemapziņai:)
Jā, tas mirklis starp nomodu un miegu.... |
|
|
|
Sviesta Ciba |