Knowledge isn't what it used to be

Lai gan īsti negribas šo vietu pārvēst par postapokaliptisku ballīti (tiešām ceru, ka neiešu vēl tālāk senatnē un nesākšu te likt rekviēmus par Deus irae), taču, kad atkal ir jālasa rasistu komentāri, tad jau laikam tiešām ir sajūta, ka visiznīcinošākais ir cilvēces naids, nevis citplanētieši, zombiji vai vēl kādas citas būtnes.

Nationalities are fighting with each other Why is this? Because the system tells you

Posted by [info]kochka on Nov. 5th, 2026 at 10:07 pm | | Leave a comment

Comments

Daži izvilkumi no Klāsa Estergrēna grāmatas "Džentlmeņi"

"Krājumā Herbārijs (1962) ir dzejolis Exkursion. Tas droši vien uzrakstīts kaut kad 1961. gada pavasarī vai vasarā. Dzejolim ir sava veida piedziedājums – te vēlreiz nāk priekšā atkārtošanās maģija, ko Leo Morgans pastāvīgi lieto, - un tas skan: “Mēs ģērbjamies karam, / mūs bruņas nu sargā, / un kareivji gulēt iet mežā.” Pavirši raugoties, var likties, ka mazs zēns lūdz mātei palīdzēt viņam sagatavoties skautu pārgājienam, kādai ekskursijai pa mežu. Pirms piedziedājuma ir eleganti puķu zīmējumi, sveiciens augšanai – tieši to pauž lielākā daļa dzejoļu Herbārijā -, lai gan tieši minētās rindas šķiet īpaši uzlādētas, ja lasām tālāk: “..mēs nokāpsim velvē, / kur nekas neaug, / pat ļaunuma puķes tur nerast.”
Pašos pamatos dzejolī runa ir par māti un dēlu, kuriem gaisa trauksmes laikā jādodas lejā patvertnē. Māte izmisumā mēģina steigties, bet bērns sievieti mierina. Beigās tas šķiet kā šoks, kad bērna mīlestības pilnā ģērbšana nepārprotami kļūst par panikas pilnu steigu, sirēnām gaudojot virs jumtiem un skanot raudām, kliedzieniem un vaimanām."
Posted by [info]kochka on Nov. 5th, 2026 at 10:13 pm | | Reply

November 2026

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930     
Powered by Sviesta Ciba