Vēl, neatceros, kādā sakarā, es biju Videnieka vārdā nosauktajā 77. vidusskolā, aprijis ecstasy. Es neatceros ne iemeslu, ne pasākumu. Līdzi bija Laura, bet ne mana Laura. Ļoti ticīga meitene, kura jau sen mainījusi vārdu. Bija vasara', ļoti karsti. Es esmu hard coded, bet es tuvu ģību, kā mani smacēja.

Grieķijas mūķene, kādreiz Laura, ir bijusi visos manos tripos, skaidrā. Nereāla meitene. Man ir lappusēm par viņu rakstīt. Jūs neviens, es apgalvoju, neesat tuvu pieredzei, ko izdzīvo Grieķijas Laura, kura vairs nav Laura. Protans, es arī esmu gadsimtus attālumā

https://www.youtube.com/watch?v=z3ALcuPVMY4

Jeb, kāpēc cilvēki ar ADHD baidās, ka nebūs pietiekami labi, tāpēc
pārkompensē ar perfekcionismu un reaģē pārspīlēti.

***

Matemātikā īpaši bieži vari nejusties labi, jo tikai pie labas veselības un izgulējies cilvēks
spēj rēķināt tuvu 100% ideālam.

No šīs intervijas es paņēmu sev domu, ka cilvēks ar ADHD netic sev, tāpēc nepiesakās uz darbiem vai amatiem, ko patiesībā labi prastu un kuros ļoti labi iederētos.

Līdz tukšai degvielas tvertnei: 25m

Skola bija 77. videne, uz stabu un avotu stūra. es tolaik nezināju, ka tā ir huligānu videne. mēs metām caur stāviem Siļķes dimplomātu, kantainu koferi, kas skaitījās stilīgi. ieliekot tajā ķieģeli. fāk, kāds pisiens, koferis izjucis. un dienas gaismas kastēs, nolietoto dienas gaismu kastēs, mēs pastāvīgi metām kolēģu somas. un ko? direktore brauca virsū ne jau pāri darītājiem, bet nelaimīgajam klases biedram.

Skola ir leģendāra. Tur mācījās mana mamma, es, un Jāzeps. Jāzepa laikā bija intensīvs skolas bullijs, ka mēs savācām bērnu uz citu skolu. Tagad jau tajā videnē notiek kašmars. 14 gadīgs puisis nes uz skolu kokaīnu. Nu pizģec

Mums nebija bully. Apcēla tikai briļļainas meitenes. Es iestājos par Intu. Normāla, bet briļļaina meitene. Par mani ņirdza, garderobē grūda mani virsū Intai "bučo briļļaino kobru!".
Bet zināms, ka nebiju lētais. Es taisīju biznesu pamatskolā, ar uzzīmētu naudu, korporācijas šefs, un vēlāk ar reāliem rubļiem.
Klases šefs man tīrīja uzvalku, jo visa klase gribēja lai izkaujos ar otru mazāko, un pēc maiga kautiņa klases šefs tīrīja man uzvalku. Tāds respect. Mazākais klasē, bet ļoti cienīts.

Interesants faktoīds par to, kāpēc Slint sākums (pirmie divi albumu) bija tik intensīvi perfekts, taču grupa ātri vien izjuka.

Slint (official) maksimāli iekrita negatīvajās vibrācijās pēc 1.albuma ieraksta un miksa sesijas pie Steve Albini. Un nespēja atgriezties no tās traumas, jo neparūpējās par grupas mikroklimatu un skaidru komunikāciju ar skaņu inženieri (kurš iesācējs vispār apzinātos ko tādu pirms savas 1.studijas pieredzes? Varu pateikt godīgi- neviens pats).

Kāpēc negatīvās vibrācijas?

Ierodoties pie viņa studijā, Slint bija nolēmuši, ka vēlas, lai viņu pirmais albums skan silti un organiski. Nezinu, kā un vai viņi to Albini nokomunicēja, bet rezultāts bija pretējs gaidītajam.

Stīvs samiksēja pretēji- viņš akcentēja skarbos un edžīgos toņos, kas rezultējās ar to, ka stīgu instrumenti skan harsh and edgy.

Rezultātā pēc 1.albuma izdošanas grupu pameta basģitārists, kurš, nebūdams pielīdējs, bija visvokālākais par vilšanos rezultātā.

Ilgus gadus pēc grupas izjukšanas pārējie Slint dalībnieki neļāva orģinālajam basistam piekļuvi 1.albuma failiem (ar mērķi veikt re-mix pa savam, lai panāktu to albuma skaņu, kāda bija iecerēta 1989. gadā). Taču pirms neilga laika viņi beidzot piekāpās un iedeva 1. basistam failus, un tas rezultējās ar Slint 1.albumu, kaa skan tā, kā to bija iecerējuši puikas toreiz, sen, sen atpakaļ.

Manuprāt, skaņu inženieriem reti kad pa labu nāk fakts, ka viņi ir larger then life personalities. Jo tad, nedod dievs, klienti sāk ļauties inženiera atrunām, aizrunām, unikālajam skatījumam. Un tā.

Noslēdzot šo info apkopojumu, vēlos bilst, ka neviena būtne nav perfekta. VISI MŪSU VAROŅI IR TIKPAT IMPERFEKTAS BŪTNES KĀ MĒS!

Slint 1.basista remiksēto 1.albumu var baudīt šeit: https://slint.bandcamp.com/album/tweez-tweethan-mix

Atkal no body shaming. Tas nav mans nopelns, bet es dievinu, ko Dievs devis. Dzērāji tuvu mirst šausmīgās paģirās. Man šobrīd nav paģiru, un tad, kad ir visbriesmīgākās, es reāli jūdzos nost prātā, pat ciklēju pašnāvības veidus, zinot, ka nedarīšu. Bet ķermenis ir awesome. Es spēju izturēt vislielākos hardcore, kad līdzcilvēki jau atsakās.

Tas ir maza auguma priekšrocība. Gluži mazs es neesmu - 176 cm un svars ap 73. Kādreiz bija 67, kad ieturēju diētu.
Bet pamatskolā es biju sīkakais klasē, un es varēju visu, ko lielie nevarēja. Mērkaķa tempā uzrāpties pa virvi, pievilkties pie stieņa tik, cik prasa. Lielie nevarēja. Tolaik es biju skelets

Kaiju cāļi ir šķīlušies!

acīmredzamais neticamais:

https://nra.lv/latvija/521372-latvijas-bankas-prezidenta-martina-kazaka-ienakumi-2025-gada.htm

"Pērn Kazāks pensijā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņēmis 27 744 eiro."

/dzimis 1973.gadā, ierindas dienestā armijā vai orgānos nav dienējis, vai tiešām invalīds???

tradīcija - pie kaimiņienes gastronomisms + eirovīzija. bet nē, esmu gluži vai dzimtenes nodevēja un divkose.
blē.

Goldija, ticami ar skepsi, ir pastarpināti skatījusies eirovīziju.
Mans pāra modelis izpildījās ar Guntu, dažreiz ar Lauru. Sēdēt gultā un watch tv, kaut ko gardu gremojot.
Tas var būt pat toms henks, ko nošaujiet, es neskatītos.

Izgāju lāpīties. Viena diena ir par maz

pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju. manai gaumei un patikšanai gan varētu būt siltāks, bet vismaz viss nozied mazlietiņās lēnāk.
*sestdien dzirdēju PIRMĀS SVĪRES AAAAAAAA!!!!!!!!
*daudz ravēju. vēl daudz jāravē. un pēc lietutiņiem viss jau izravētais pārklājies ar miljons maziem zaļiem punktiņiem - jāsāk ravēt no jauna;
*piestādīju siltumnīcu;
*otro gadu nedīgst salāti no paciņu sēklām, bet tas nekas. salāti ir nenormāli daudz sasējušies un sadīguši visur, kur rudenī un pavasarī savedu zemi no komposta;
*no iesētajām divām cukurzirnīšu rindām, izdīguši bija 2 zirnīši. parušinājos pa dobi - apakšā ala. sēju pa jaunam, redzēs vai apēdīs arī šos;
*tagad, kad viss saplaucis, var novērtēt reālo šīs ziemas skādi - lielais flamentanzs ir ļoti apsalis, visa augša jāgriež nost. mazās rozītes apsalušas, bet norm. mahonija ļoti nosalusi, praktiski visu nogriezu. veigelai un citīzam arī visu augšpusi nācās nošņikāt. dievkociņi arī tādi ne visai sprigani. ceriņiem, savukārt, daudz nokaltušu zaru. nezinu no kā.
*vakar priecājos par nenormāli skaisti un pilni ziedošajām ābelēm un paralēli iztēlojos, kā rudenī mīcos pa puvekļiem un šķūrēju miljons tačkas ar antenovkām uz kompostu;
*maija maigie un glāsmanie gaisi, kuros gradienti nomainās dominējošās smaržas. bija plūmes, vēl mazliet ir ķirši un ābeles, pāriet uz ceriņiem;
*šogad lakstīgala diezgan tuvu pie mājas. dzeguze ar nav tālu;
*mugura nav sajūsmā par dārza darbiem. naktīs tirpst rokas. labā vairāk, bet mēdz arī kreisā. mana fizioterapeite vairs nepieņem Cēsīs :(

darbiņā grūti. paliekam aizvien mazāk, atlūgumu aizvien vairāk. piektdien bija kārtējā atvadu ballīte, maija beigās vēl viena. kauns par mātesuzņēmuma reklāmām. atlaida tiešo vadītāju. drausmīgi kaitina viss, kas saistīts ar darbu. baigi uzvelkos un besos. braukšu jūnijā komandējumā uz Briseli.

otrreiz biju uz Viss bumbās. joprojām ļoti labi. tagad esmu redzējusi gandrīz visas etīdes.

turpinu apm. 2x nedēļā iet uz džimu. reizēm sanāk 3x. šonedēļ gaņau sanāks mazāk.

Tags: provinces dzīve

Internets mani šodien aplaimoja ar rakstu par dīvainākajiem priekšmetiem, ko slaveni cilvēki ir vēlējušies ņemt sev līdzi kapā. Piemēram, Maikls Džeksons gribējis, lai viņu apglabā baltos cimdos, pērlēs un saulesbrillēs.  P.S. Tonijs Kērtiss uztvēra izteicienu par "pēdējo ceļojumu" burtiski un - bez jau ierastajiem cimdiem un saulesbrillēm - zārkā nokļuva arī Aifons, suņa Džeka pelni, cepure, vesela soma vēstuļu un fotogrāfiju, skaidrā nauda, medaļas, akmeņu kolekcija, divi pulksteņi un septiņas paciņas cukura aizvietotāja.

Mēs braucām ar prāmi. Gunta bija kaut kur aizgājusi. Prāmi šūpoja, ka es biju tuvu izvemties.
Mēs palikām ar Juliānu. Viņa ļauni jokoja, ka Gunta ir pie borta lodziņa, slīkstot. Viņa neieredzēja Guntu, jo gribēja mani. Gunta bija reāls šķērslis

Guntai vislabāk patika kokaīns. Bija ballīte viesistabā. Mēs ar Guntu noslēpāmies guļamistabā. Es nezinu, kas tas bija par spēku. Es cēlu viņas augumu rokās. Guntai tā patīk mīlēties ar mani, un tad viņa teica "nereāli. to dara kokaīns?" nu jā, laikam

Un jūs ziniet, ka es nespēju priekā masturbēt. Ir fizioloģija, ka apmēram reizi nedēļā ir neizturami. Tev vnk prāts griež, un tu vispār nespēj vairs sevi koordinēt. Darbiem cauri jaucās pussy un story, kāpēc ir jāpiš pussy. Māte Daba tevi izmērcē dubļos. Es tiešām negribu onanēt. Bet fizioloģija ir nepielūdzama.

/White Stripes – Jolene/

Juliāna mani gribēja caur kauliem. Es atpisos pie viņas naktī. Šņaucām koku, kamēr Gunta guļ mājās. Vēl drusku brendijs, es nedzēru daudz, simboliski, jo esmu driver. Viņa atklāti teica "izpis mani", ar vārdiem angliski. Viņa dega, cik ļoti grib. Maybe kokaīns, bet viņa juka prātā, kā grib. Es aizpisos 5am. Bēgu no policijas uz 140km/h pa rīgas centru. Finālā apgūlos blakus Guntai. Mana reāla uzticība ir pāri visam.

Es saku, jūs beibes esat palaidušas garām labāko drāzēju.
Ir apliecinājumi. Viena, divu kniebienu meitene, nelaida mani prom. Es atvedu viņu mājās ar savu Audi. Viņa lūdzās, lai es palieku. Bet viņai bija nolieta blūze ar balzamu. Man tobrīd tā riebās alkohols, un ja es gribēju tīties prom, tas bija izšķirošais. Piedzērusies beibe. Kaut vagīna bija fantastiska, es knapi turējos nebeigt viņā. Es jautāju, vai drīkstu. Viņa teica, domā pats. Ak dievs, nekad. Tas būtu lielākais dzīves murgs, uztaisīt viņai bērnu. Izberzēju pa muguru ar lētiem tekstiem, ka tas ir fakin barojoši ādai.

Cibiņa ir teikusi, savos 20 gados (nu 20 gados nav liela pieredze) – tas ko tu dari, ir visi mani puiši labākais, kas piedzīvots, visi kopā ņemti, ir reiz 3.
Tāpat tā meitene, ar nolieto blūzi, vnk juka prātā.

Feita, jau samierinājusies, ka man vairs nestāv (2015. man nestāv kopš 2013), teica labākais, kas sex ar viņu noticis. Es māku ar mēli un pirkstiem, jo es dievinu sievietes. Esmu gatavs izlīdzināt visas depresijas. Feita saņēma visu.

Guntai paveicās. Viņa dabūja mani visu. Reiz uz ecstasy (jā es viņu mēdzu iesaistīt narkotikās) teica, ka man viss ir piedots. Gunta maksāja par visu, pat par alko. Drogas maksāju es. Viņa ģība kā drāzu.

Tas viss ir vēsture

Eižen, man stāvēja tā, līdz vēderam.
Reiz atbraucām pa dienu mājās. Es biju pārpisies alko, un drāzu kā NIN. Es rēcu kā dzīvnieks, un tādā pālī, ka jebkurš nokristu beigts.
Gunta apkrita tā, ka kliedza pa visu pagalmu. Vasarā logs bija vaļā. Viņa arī bija dzīvnieks

Toro, toro!

Klausos Dido. Es nopirku pirmo legālo CD. Uzdāvināju Guntai "Dido. My life is for rent". Jau rakstīts, ka Gunta ap to laiku izskatījās kā Dido.
Viņa ļoti novērtēja. Mums bija labākais sex gadiem. Gunta nepišās īpaši. Pietiek ar viņas pilnīgi slapju pussy, reāli līst, un manu hardcore pimpi, tolaik. Es nezināju, vai tas ir normāli. Bet no viņas skatiena bija, ka ir fak cik augstu.