Izdevība ir bijusi visu šo laiku, vienkārši, kaujai pieņemot apmērus, abas puses izdara spiedienu. Service-to-others gadījumā viņi ir tie, kas spēlē ārpus šaha galdiņa, gan ļaujot iegūt informāciju, gan palīdzot izveidot iNETu, gan pa reizei arī fiziski iesaistoties, bet galvenokārt nodrošinot mūs ar iespēju uzzināt patiesību. Taču tas arī viss. Mēs esam šīs planētas saimnieki un lēmums jāpieņem mums pašiem. Un, izskatās, viss izvērtīsies pat vēl foršāk, nekā varētu iedomāties.. :)

Jā, es, piemēram, nezinu, ko es varu fiziski darīt ar to informāciju. Es esmu vājš un man nekā nav, bet viņi ir stipri un bagāti. Bet es dzirdēju stāstu, ka viens cilvēks, kas seko tam garīgumam, kam es, pārdeva garīgās grāmatas un piebrauca ļoti garš limuzīns un izkāpa cilvēks uzvalkā. Viņam tika piedāvātas grāmatas un viņš ar caururbošu skatienu esot teicis: "Mēs zinām, par ko ir tajās grāmatās. Un mēs jau sen būtu jūs piežmieguši, bet mēs arī zinām, cik jūs esat neorganizēti, tāpēc mēs no jums īpaši nebaidāmies.""
Vēl arī svarīga lieta, lai nekļūtu plēsoņām par barību, ir pašam nebūt plēsoņam jeb būt vegjetārietim.

Heh. Tas man atsauc atmiņā laikus, kad pats sāku. :) Vispirms Tev ir informācija un Tu nezini, ko ar to iesākt. Un tad teju maģiski parādās iespējas, kurās šīs zināšanas pielietot. Pieņemu, ka Tu vēl esi relatīvi jauns, so - vari neiespringt. Par veģetārismu varu droši teikt - ja vēlies, lūdzu. Fundamentāli tā var noderēt pat kā izdzīvošanas prasme, pārtiekot tikai no augu valsts produktiem. Bet desiņas veikalu plauktos tas atpakaļ dzīvē neatgriezīs.
Taču runājot par ļaudīm limuzīnos un dārgos uzvalkos - mēs zinām, kas viņi ir un ko dara. Un arī, kāpēc viņu plāns ir nolemts neveiksmei. Un tie tur, no augšas rūpīgi pieskata procesus un, cik ir dzirdēts no viņiem, tad fiška, ar kuras saprašanu mums ir problēmas, ir tāda, ka ne viss notiek secīgi un lineāri, un arī no šķietami haotiska procesa var sanākt fantastisks rezultāts. Tā teikt - spēlē līdzi, cik nu vari un cik nu proti! :)