par poligāmiju... |
[Feb. 24th, 2006|04:59 pm] |
|
|
|
Comments: |
Nu tas gan stulbi, jā, par to mazgadību.
Nu jā, un viena no sievām ir arī māte kādai citai. Tā esot poligāmijuas īpašība - tu apprec sievu, tad arī viņas māti un meitu.
un kas tur dīvains?
peles par tādiem sīkumiem neuztraucas un dzīvo laimīgas. tikai cilvēks taisa vētru tējas glāzē un sataisa problēmas tur, kur to nav.
uzksatu, ka tas vienkārši nav ētiski. Bērni, ko var saukt par tēvyu un ko par vectēvu tādā gadījumā. Attiecības kā "Hamelionu rotaļās"
kāda starpība, kurš tāvs, kurš dēls? knibties tas netraucē unn viens otru tak mierīgi var uzrunāt vārdos.
kā sieviete tomēr savu vīrieti nebūtu ar mieru dalīt ar vēl kādu. ne ar savu māsu, ne labāko draudzeni. Nav jau tikai pliks sekss.
tas ir kā mans?! cilvēks vispār nevienam nepieder un dara tikai to, ko pats grib un atzīst par pareizu, neatkarīgi no tā vai ir ar kādu sametis gaļu un kaulus kopā vai nav.
atzīstu. bet tieši tādēļ, kaotrs mums nepieder, mēs no viņa varam mierīgi aiziet. no tāda veča, kāds bija tas tur es noteikti aizietu.
nu bet cik es sapratu, tad tās sievietes to veci gribēja un bija ar mieru dalīties.
/un kas tā par modi cilvēkiem par visiem spriest pēc savas samaitātības pakāpes?...
jā. viņas gan atzina, ka bija grūti pieņemt pārējās sievas un apskauda jaunākas ķermeni, bet viņas esot draudznes. Es saku tiaki to, ka nespēju pieņemt tādu dzīvesveidu.
viņas pieņēma. tātad viss štokos. | |