|
| 26. Feb 2008 @ 10:37 |
---|
Neliels ieskats problēmas būtībā - šeit.
Mūsdienu pusaudžu leksika. |
|
From: | tati |
Date: |
26. Februāris 2008 - 10:40 |
|
|
|
(Link) |
|
a kas ir ar to leksiku?
jā, piedošanu, svarīgāko aizmirsu, tagad ir :)
|
From: | sirdna |
Date: |
26. Februāris 2008 - 10:41 |
|
|
|
(Link) |
|
kādus tekstus?
|
From: | ripp |
Date: |
26. Februāris 2008 - 10:54 |
|
|
|
(Link) |
|
gadi man ir 20-30. un nešķiet, ka kopš manas bērnības kaut kas būtu kardināli mainījies. vārdu izvēle bija mazliet cita arī tāda interneta nebija un netīkamā klasesbiedra "terorizēšana" notika izmantojot mazliet citas metodes, bet tas nešķiet tik ļoti būtiski. cietsirdības līmenis ir aptuveni tas pats. par to varētu šausmināties, bet manuprāt tā ir noticis vienmēr. ko nu tur.
Da mūsdienās vispār sīkajiem trakākā visatļautība panesusies. Bērnu tiesības un tamlīdzīga hu*ņa. Vienai laielai daļai riktīgi prasās pēc pamatīga tesiena.
|
From: | tati |
Date: |
26. Februāris 2008 - 11:14 |
|
|
|
(Link) |
|
Nu šajā gadījumā neiet runa, cik šausmīgi var izrunāties. Es arī 12 gados zināju, ko nozīmē "mauka, bļaķ vai kroplis", bet neattiecināju to uz citiem ar tiešiem uzbrukumiem. Problēma jau ir visatļautībā un sapratnes trūkumā. P.S. Mans sīkais brālēns savos sešos (laikam) mierīgi man saka vārdu "dirsa", lai gan esmu ui ku reizes vecāka - NULLE respekts pat pret vecākiem personāžiem. Tāda nu daudzi viņi ir.
Nu nevar noliegt, ka kāds apņirdzamais klasēs ir bijis vienmēr, bet ļoti apšaubu, vai nežēības līmenis bijis tik augsts. Kādreiz jau pietika pacelt svārkus, palikt padeni, vai nosaukt par "ziemeļnieku"(sorry, esmu no neRīgas, bet šitā sauca tos, kas siltā laikā nāca uz skolu sapakojušies pufaikās :) ). Protams, visi zināja arī trīsstāvīgos vārdus, kurus gan pielietoja vairāk, lai pazīmētos, nevis kādu apvainotu.
Tur tā raksta komentāros ir sašutums par skolu, bet man nudien ir jautājums - ko tad dara vecāki? viņi ne pie kā nav vainīgi?
Kad mācijos skolā (Centra humanitārā)arī tā bija. Ik pa laikam kāds krita klases nežēlastībā un tad visi viņu knābāja līdz viņš aizgāja. Tad gan nebija draugiem, bet tāpatās apsaukāja , slepus (ja skolotāji vai vecāki) vai mazāk slepus (sporta ģērbtuvēs) sita un apsaukāja. Tagad es īsti vairs neatceros kāpēc tas tā notika bet kautkā tā visa grupa gāja pret kādu (iemesli - no laukiem, nesmukas drēbes vai nabadzīgs, kautkādi visuālie defekti, neforši vecāki un tādā garā). Kad tas vajātais aizgāja uz citu skolu visu septembri notika "drēbes taustīšana" kurš būs tas vājais kurš kautkā padosies klases spiedienam. Tad izvēlējās nākamo upuri un aidā. Pēc 9tās tas kautkā beidzās. Bet klase jau arī tika pamatīgi samaisīta ar citiem un līderu grupa pajuka.
es domāju tā tas vienmēr būs un ir bijis.
Kādēļ nav variants "arī manā laikā tā bija"? Jo "pašam vārdu krājums plašs" man neatbilst - es tādiem vārdiem nelamājos un ar bezjēdzīgu apvainošanu nenodarobjos, tomēr atceros, ka tādas lietas vispār mēdza notikt arī tajos laikos. Un atšķirība nav nekāda, tikai pielietotajos vārdos (rupjības tāpat, tikai vārdi citi).
Man nešķiet, ka tagad būtu sliktāk, vismaz es to neesmu pamanījusi (un nav tā, ka neesmu mūsdienu bērnus redzējusi). Mana labākā draudzene ir jauniņa skolotāja Rīgas centra skolā un gluži labi tiek galā ar sīčiem. Atliek secināt - tāds tādu atrod/katrs apkārt sev saskata to, kas vislabāk atbilst viņa paša līmenim.
Par vecumu - man der variants 20-30.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |