aptauja -

From: coda Date: 22. Septembris 2006 - 18:50 (Link)

Būtu tās domas par ķīniešu kultūrvēsturisko mantojumu, ja kāds ķīnietis izdvestu skaņu, ka tā ir..
vainas/atbildības sajūta, man šķiet, rodas tikai tādā gadījumā, ja tiek nodarīts pāri kādam un šim kādam tas arī ir būtiski - atkal ievijas tas "ir nodoms - ir noziegums" motīvs it kā pretējā veidā - ja viņš uzskata, ka viņam ir nodarīts pāri, tad es esmu nodarījis pāri..
LAI GAN šīm pāridarījuma jūtām ir jābūt būtiskām - par to alkatīgo un izteikti neapdomīgo biznesmeni, kam šajā gadījumā rūp tikai nauda, ir nospļauties..
[bet iespējams, ka es jau runāju vairs tikai par sevi, nevis vispārīgi]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: po Date: 22. Septembris 2006 - 19:35 (Link)

Pieļauju, ka runā visnotaļ savā vārdā. Es, teiksim, nespēju sajust to bezgalīgi lielo vērtību aiz vārdu salikuma "kultūrvēsturiskais mantojums". Nu jā... simbols... nu jā - kopīgs... Nu jā - vienojošs... bet ne jau absolūti. Ok, viena lieta būtu nejauši nogrūst no klints Dalai Lamas kungu vai līdz nāvei nokutināt Fidelu Kastro, bet kaut kādas tur vāzes... sou? Ir tak vēl tādas un vispār - pat ja visas tās iznīcinātu - vai kas baigi mainītos? Nedomāju, ka tām ir tik liela nozīme jebkādā aspektā. But maybe it's just me...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Septembris 2006 - 10:33 (Link)

man jau principā vāzes arī neko daudz neizsaka, bet tas taču bija tikai piemērs.. kā būtu ar kaut kādu personisku un tiešām būtisku lietu? piemēra forma paliek, tikai saturs mainās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: po Date: 23. Septembris 2006 - 10:40 (Link)

Ja es spētu ar to zaudēto identificēties, tad, protams, justos tizli, tāpat kā, teiksim, mazgājot traukus, saplēšot savu mīļāko šķīvi. Ja mazgājot nejauši sadauzītu kāda cita mīļāko šķīvi, ne savu, tad būtu bik žēl, ka esi nodarījis pāri cilvēkam (ja tas ir mīļš, tuvs cilvēks), vai arī bail dabūt pa galvu (ja tas ir svešāks cilvēks), bet tās būtu bailes vai žēlums, nevis tīra vainas sajūta, jo pats zinātu - nu neesmu es vainīgs, tas tā notika. Protams, tizluma moments ir būtisks. Respektīvi - no šīs situācijas droši vien automātiski mācītos būt uzmanīgāks, mazgājot traukus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Septembris 2006 - 11:03 (Link)

kā sanāk, ka neesi vainīgs, ka sadauzīji šķīvi, kuru mazgāji? kas tad? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: po Date: 23. Septembris 2006 - 11:11 (Link)

Nu jā, tizli, bet tomēr - totāli netīšām! :p Nu jā... laikam jau pie sava tizluma esam gan vainīgi. Tomēr nodoms jau tāds nav bijis - sadauzīt. Bez iepriekšēja nodoma, tāteikt.
Te laikam jānodala tizlums un ļaunums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Septembris 2006 - 11:35 (Link)

bet kā, piemēram, būtu, ja šis Tava labāka drauga mīļākais šķīvis būtu pie Tevis, Tu viņu būtu aizņēmies, tātad par to atbildīgs.. BET kāds ir ciemā pie Tevis un sadauza šo šķīvi..
atbildība ir, bet vaina?
tātad abas tomēr nav vienādas, tikai man neliekas, ka ar šiem terminiem varēs uztaisīt.. kādu shēmu..

(Reply to this) (Parent)