|
| 22. Sep 2006 @ 10:07 |
---|
From: | po |
Date: |
23. Septembris 2006 - 10:40 |
|
|
|
(Link) |
|
Ja es spētu ar to zaudēto identificēties, tad, protams, justos tizli, tāpat kā, teiksim, mazgājot traukus, saplēšot savu mīļāko šķīvi. Ja mazgājot nejauši sadauzītu kāda cita mīļāko šķīvi, ne savu, tad būtu bik žēl, ka esi nodarījis pāri cilvēkam (ja tas ir mīļš, tuvs cilvēks), vai arī bail dabūt pa galvu (ja tas ir svešāks cilvēks), bet tās būtu bailes vai žēlums, nevis tīra vainas sajūta, jo pats zinātu - nu neesmu es vainīgs, tas tā notika. Protams, tizluma moments ir būtisks. Respektīvi - no šīs situācijas droši vien automātiski mācītos būt uzmanīgāks, mazgājot traukus.
|
From: | coda |
Date: |
23. Septembris 2006 - 11:03 |
|
|
|
(Link) |
|
kā sanāk, ka neesi vainīgs, ka sadauzīji šķīvi, kuru mazgāji? kas tad? :D
From: | po |
Date: |
23. Septembris 2006 - 11:11 |
|
|
|
(Link) |
|
Nu jā, tizli, bet tomēr - totāli netīšām! :p Nu jā... laikam jau pie sava tizluma esam gan vainīgi. Tomēr nodoms jau tāds nav bijis - sadauzīt. Bez iepriekšēja nodoma, tāteikt. Te laikam jānodala tizlums un ļaunums.
|
From: | coda |
Date: |
23. Septembris 2006 - 11:35 |
|
|
|
(Link) |
|
bet kā, piemēram, būtu, ja šis Tava labāka drauga mīļākais šķīvis būtu pie Tevis, Tu viņu būtu aizņēmies, tātad par to atbildīgs.. BET kāds ir ciemā pie Tevis un sadauza šo šķīvi.. atbildība ir, bet vaina? tātad abas tomēr nav vienādas, tikai man neliekas, ka ar šiem terminiem varēs uztaisīt.. kādu shēmu..
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |