aptauja - Komentāri

Ja es spētu ar to zaudēto identificēties, tad, protams, justos tizli, tāpat kā, teiksim, mazgājot traukus, saplēšot savu mīļāko šķīvi. Ja mazgājot nejauši sadauzītu kāda cita mīļāko šķīvi, ne savu, tad būtu bik žēl, ka esi nodarījis pāri cilvēkam (ja tas ir mīļš, tuvs cilvēks), vai arī bail dabūt pa galvu (ja tas ir svešāks cilvēks), bet tās būtu bailes vai žēlums, nevis tīra vainas sajūta, jo pats zinātu - nu neesmu es vainīgs, tas tā notika. Protams, tizluma moments ir būtisks. Respektīvi - no šīs situācijas droši vien automātiski mācītos būt uzmanīgāks, mazgājot traukus.