Uztaisīju analīzes - viss absolūti normā, izņemot nedaudz: augstāks holesterīns, zemāks D vitamīns, zemāks eritrocītu līmenis. Būs jābeidz ēst sviestmaizes ar 3mm sviesta kārtu un vakara saldējums jāpārslēdz uz saldētu mango vai tml.
Nu vot.
Reta iespēja satikt mani realitātē. Rītvakar uzstāšos šajā experimentālajā pasākumā. Tas ir interesants ne tikai audiāli, bet arī no radošās psiholoģijas skatu punkta- viens mūziķis godprātīgi vērsies projekcijā un reaģēs uz to muzikāli 1:1, bet cits pat nepacels aci!
Copy paste no avota:
TABULA RASA VS. SUNSSTUDIO kārtējais pasākums būs 29.aprīlī plkst. 19.00 SunsStudio, Āgenskalnā, Magoņu ielā ielā 9a.
...
Vakara programma 5 daļās:
Sound Meccano (mūzika)
Madara Ozoliņa (mūzika)
Ulvis Urtāns (mūzika)
K-Sils (mūzika)
Vecā Druka & Lai Tsung-Yun (mūzika)
Kristīne Brīniņa (performance)
Andris Fedotovs (8 mm kino)
...
Tabula Rasa vs. SunsStudio ir pasākumu sērija, kurā skatītāji gūst unikālu pieredzi, klausoties un vērojot, kā eksperimentālie mūziķi, performances un avangarda kino mākslinieki ļaujas spontānai ideju plūsmai inspirēdamies no arhīvos atrastiem kinoamatieru filmu materiāliem, ko priekšnesumu laikā ar speciālu analogo tehniku projicē uz kinoekrāna.
...
Apmeklētājus gaidam no 18.00, ieeja aptuveni 15 eiro ziedojums (baumo, ka var ielikt mazāk; reti cilvēki izliekas neredzam šo sistēmi, un neviens uz viņiem nedusmojas!)
No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.”
Runājot Junga vārdiem - jo cilvēks ir autentiskāks pret sevi, jo mazāk viņam ir draugu (nevis patieso sirds/bērnības draugu, bet gan cilvēki, kas ir kā sekas faktam, ka uzturoties bieži sabiedrībā). Cilvēku grupas agresīvi aizstāv savas nerakstītās vienošanās, savus iekšējās kārtības noteikumus. Nedod dievs kāds no grupas sāk analizēt kādu niansi - bez emocijām, tīri savas kosmiskās vienotības ziņkāres vadīts (jo visa informācija ir sistemātiski jācaurskata pretēji tā paliek pagātnes nezināšanas, pagātnes informācijas neesamības, pagātnes truluma valgos). Nav pat runa par šīs personas manieri, īdzīgumu vai ko tādu, bet vienkāršu informācijas pārskatīšanu - ar neuzspēlēti enerģētisku garu un bez nolūka ar to kaut ko paust.
Šāda diskomforta izraisītājs tāpēc nokļūst uz soc.izolācijas ceļa. Kā tāds priekšraksts par sodu, viņam ienākot telpā, kur ir minētā cilvēku grupa, gaiss tā kā mazliet sastingst neelektrizējas nervozā strāvojumā - it kā nekas tāds netika pausts, nekāds nosodījums vai kas tāds, taču analītiskais paudējs izjūt reālas, ēteriskas sekas. Tā vēl nav izolācija. Tas ir kolektīva brīdinājums - ja tu turpināsi, tu nebūsi vairs aicināts mūsu bariņā. Mūsu bariņš nepārskata teoriju. Mūsu bariņš neanalizē mūsu bariņu.
Tā ir saprotama sistēma, kas pavadījusi cilvēci kopš tās šūpuļa. Kolektīvi un individuālistiski, cilvēki izteiktāk ir emocionālas nevis inteliģentas būtnes, jo kolektīvs vienmēr primāri apkalpos the lowest common denominator, kā arī tos, kuri prot skaļāk ilgākā posmā projicēt balsi, tāpēc nereti kolektīvais "mazišķums", čuksti un rādītājpirksti aiz muguras triumfē pār domas skaidrību un sirdssiltumu, galu galā kolektīva indivīdiem nonākot tet-a-tet komunikācijā, sabiedrības spiediens izgaist un abi cilvēki ir spējīgi vienoties par teju jebko. Taču līdzko viņi atgriežas barā - tas paudīs "vai nu liedzam.
Mēs kolektīvi bez norunas vienojamies, ka kopā izliksimies, ka noteikti koncepti, idejas, domas šeit netiks apspriestas! Saprotiet, tā vienkārši šeit nav šeit pieņemts domāt!
Tikko uzzināju, ka man mājās ir kaķis kopš 2006. gada 29. aprīļa. Tagad ir cits kaķis, bet mājās kaķis kā tāds.
Sapnī no bankomāta izņēmu miljons eiro, 50 000 no tiem 10 eiro banknotēs atdevu nezin' kam, pēc tam visu ieliku makā, un gāju kaut kādu dobi ravēt, somu nometot turpat pie lauka. kaut kur pie Jelgavas.
(mani senči >200 gadus dzĩvoja pie Jelgavas Mežciemā, mājas sauca "Vārnas".)
"Saprotiet, viņi ir strādājuši dažādās sistēmās. Tas nav "24 cilvēki, ko viņi dara dienā". Mēs vilkām informāciju no repozitorija, kur atrodas kods, kurš to kodu ir rakstījis. Lai mēs varētu pierādīt, ka tieši šis cilvēks rakstījis to kodu, tas cilvēks rakstīja to... Tas bija jāpārskata. Terabaiti informācijas!"https://www.lsm.lv/raksts/zinas/lat
pirms 10 gadiem šajā dienā: "Klausījos radio, teica, ka psihožu saistība ar radošo domāšanu esot pierādīta."
pirms 20 gadiem šajā dienā: "āgenskalna tirgū sēdēja vecs hipijsisks nehipijs - 'bez opregjeljonoj mesta zhitjeljstva' - ādās jakā, skruļļainiem jo skruļļainiem un sirmiem gariem matiem, un milzu saules brillēm"
PIeraksts sev: noskaties šo video par to, kā atšķirīgi mūziķi/mākslinieki šķietami pieredz nedaudz atšķirīgas realitātes.
Pirms divdesmit gadiem es rakstīju: "man šķiet, ka nepieciešams atpūsties - tāda mietpilsoniska, pieauguša cilvēka sajūta, kuru laikam būšu noskatījies kaut kur, kādā latviešu filmā vai dziesmā, lai gan labi zinu, ka nevajag man atpūsties un neatpūtīšos jau arī, taču tā sajūta nomāc
un ko tas vispār nozīmē - atpūsties? neko nedarīt? es jau arī tāpat neko nedaru"
Nekas nav mainījies.
Īsa pamācība, kā ielasīt realitātē jaunu garu.
Šorīt agri no rīta ar automašīnu braucu pa Tallinas ielu, un kāds jaunietis uz ietves rādīja man vidējo pirkstu. Pieļauju, ka tas bija dēļ nepatikas pret autovadītājiem, jo nekādus īpašus manevrus neveicu. Pēc tam ar velosipēdu aizbraucu uz Rīgas pilsētas tiesu Ieriķu ielā un konstatēju, ka, lai arī ēkai apkārt ir daudz dažādu autostāvvietu, tur nav nevienas velonovietnes. Ko Rīgas pilsētas tiesa ar to gribēja teikt?
Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam
Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...")
Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva
Navigate: (Next 18 Friends)