Members

10:59

Oslo WC

(4 raksta | ir doma)

14:04

Tikko attapos, ka JG neko neievēlējos.
Jāpaļaujas.

09:48

Vakar 23.40 vēl paspēju katlu piededzinot, vārot sunim tītara fileju

(1 raksta | ir doma)

15:25

Netieku ārā no auto - visas radio "Naba" dziesmas šodien spešl for mī

(2 raksta | ir doma)

10:09 - Gada kopsavilkums, ja tā paskatās

iezīmīgs ar 2 pareiziem lēmumiem - "Balto Dāmu" un "lai deg, elles liesmās, visi tilti"
Sāksim ar pirmo
tas bija ap ceriņu ziedēšanas laiku, kad nu mums šovasar tas bija, viss ar klimatiskām nobīdēm taču, bet, vārdsakot, sirds asiņošana pēz Zaķīša bija nedaudz pierimusi un sāku pastiprināti sekot visādām patversmju lapām feisbūkā, bet viss tik sarežģīti, tik sarežģīti. Tobrīd vēl strādāju un jauno likumu pa suņu adopciju nu nekādi nevarēju izpildīt. NU, tur tagad prasa 4 vizītes pie noskatītā sunīša un, Rīgā pieejamajām tādi jokaini darba laiki, no desmitiem līdz trijiem, lai. Karočīt, kaut kas neizpildāms fiziski.

Reiz aktīvi iesaistījos Ķengaraga garāžās mītošā netveramā Džo epopejā, bet ne pagaidu auklēm patiku nevirtuāla es, ne suns, satikts jau patversmē, tomēr beidzot sagūstītais bija manējais pēc abpusēja ņuha.

Nulūk, bet vienā tādā jaukā dienā, ap to ceriņu ziedēšanas laiku, skatos klejo pa internetu palīgā sauciens,sak, tā un tā, saimniece nopietnos gados un gaida rindā uz pansionātu, radinieki sunīti uzņemt nevar, jo pašiem pilna māja, bet omes luteklis baismas izvēles priekšā, jo 11 gadu, tā un šitā.

Rakstu, domāju, grēks neapjautāties, otrā galā omes vedekla uzreiz līksmi pretim, katrā gadījumā, viss norisa tik zibenīgi, ka nākošā kadrā es jau spaidījos, līdz augšai pilnā, mikrorajona, busā ar procesā aizvien saņurckātāku un sašļukušāku ceriņu pušķi. Starp citu, kak šas pomņu, ka tai pušķī atradu laimīti un to arī, pēc visiem priekšrakstiem, apēdu.

Nulūk, un te jau es esmu, karsts pēc velna bija todien un tai sasvīdušā rokā tie cietušie ceriņi, izbirstu es kaut kādā Bolderājā, tur mani sagaida forša dāma ar sunīti. Nuko, metu visu pa zemi un pati metos iepazīties un sabučoties ar vienu tādu baltu, teiksim godīgi, kantaini nobarotu, baltu dāmsīti.

Tad virzĀmies caur daudzstāvenēm uz mitekli, tur posta aina, pie gultas kalta sirmmāmiņa, sunītim štābs zem tās, visi trīs dēli miruši un vīrs,palikusi tikai gādīga vedekla, un pirms pansionāta tikai viena bēda, ko darīt ar balto kunkuli.

Ēdām kēksu un likām vāzē ceriņus, vedekla savējā un pīpmane, ome tikmēr sit plaukstas un saka, kāda laime, kāda laime, kāda šausmīga laime, aiz satraukumiem pat nedaudz apvēmās, bet vedekla gādīgi pielika glāzīti apakš, nu, vārdsakot, bučoju viņu uz pieres un teicu, ka viss būs labi,

Vispār, tā bija apskatīšanās vizīte, bet pēc kādām divām stundām jau sēdēju vedeklas izsauktā pet taksī ar suņa gultu, lāci, pilnu maisu paikām, ar varu kabatā iebāztu simtnieku un visu balto kunkuli, oriģinālvārdā - Šēru.

Nuja, un tā nu, iekšā manā dzīvē mēs abas bijām.

Iesākumā mūsu attiecības bija, kā simis pareizi izteicās -abpusēji viegli rezignētas. Iekšas arī pretojās, sak, Zaķīša vietu jums ne mū žam neaizņemt, gereontoloģisko mazulīt! Vārds arī mainījās te Ma Šerī, te - Pinkertons, jo baigā pēddzine. Nu, vārdsakot, iesākums tāds rēns. Sunīti gribēji, sunīti dabūji.

Bet nu, ilgs laiks nepagāja, kad sākām viena otru atklāt, suņa gultiņa un lācītis tika aizmirsti jau sākumā, bet tad palēnām atklājās, ka Šēra tā glāsmaini badās un mīļojās un tā tālāk un tā joprojām, vārdsakot šobrīd viņa guļ man ceļgalu ielokā, jo aizdzinu no spilveniem un kopumā maiguma pilns viss mums tagad, ķepa uz sirds, ļoti labs vārdu salikums, jā.

Par lielās mājas Balto Dāmu viņa kļuva, kad tikko kā iebraucām Ezerniekos. Izrādījās, nabags, nekad dzīvē nav bijusi laukos. Nulūk, tad nu viņa kādu nedēļu vai vairāk, lavījās čurāt kā ēna un momentā spruka atkal atpakaļ mājas sienu drošībā. Ieraugot ezeru, viņa vispār pieplaka pie zemes, visu spalvu gaisā.

Tagad jau riktīga pāķene, bet Baltā Dāma vai vienkārši Dāma pielipa. Nuja, tāda man tagad, sirdī un purnu maigU kakla ielokā, ir.

A par otro punkti, paņēmu koferi un aizmukām abas no Rīgas, ar cerībām uz ilgu palikšanu, mentālu veselību un kādu oriģinālu biznesa ideju, kas pēkšņi iespers man beidzot pa pieri.

(4 raksta | ir doma)

10:03

Novēlu 2026. visiem: mājas, mieru, maizi, veselību.
Mīlestība ir privilēģija, to arī.

(3 raksta | ir doma)

10:01

2004. g. 31. dec. rakstu:

18:21
MIERU un GAISMU piektajā gadā

06:59

Tātad, lai viss nepaliktu,
starp citu, man ir klaviatūra, kas spīd visās varavīksnes krsāsās, ļoti atbilstoši, gan praidā ejot, pasist padusē, nu, un, atzīsim jau nu beidzot, nepaliekam jaunāki arī, pēc kāda gadiņa vajadzēs brilles, pagaidām es tikai atejā esmu bezspēcīga, jo nevaru vairs literatūru, uz gaisa atvaidzinātāja uzlipināto, u.c. sīkbutiņus, salasīt. Kā mēs līdz tam nonācām? Es nesaprotu. Nu, līdz vecumam, krunkām un vājredzības.

Tātad, lai viss nepaliktu tikai teorijā un zem segas pie muļķikiem, publicēju darbu sarakstu šodienai un apņemos, pie tik zīmīga datuma, arī tos izpildīt, daži psihologi saka, ka sarakstiņi esot veselīgi, un tātaT:

1. joga līdzi foršajai palmu meitenei, bet līdz 45tai minūtei, būsim reāli;
2. viesu atstātie, visi mājsaimniecībā iespējamie, trauki netīrie- nokopti;
3. viesistaba - visa atkal skaista, izsūkta un gatava prezidenta runai;
4. kaudze sagrieztu egļu zaru, rožu klāšanai, mammai to ir visās vietās;
5. ja ne ideāli, tad vismaz pieņemami, salodēt kopā vismaz 3 atsevišķas stikla detaļas;
6. te man jau pašai rokas nolaidās. Sanest šķūnī briketes, kas zem plēves.
7. sagriezt rOsolu... oi, nē, šito atstāsim mammai. Labi, vismaz palīdzēt.

Taka būtu! Dadzeru kafiju un eju pie punkta pirmā, savādāk būs kauns atzīties, viena lieta sev solīties, otra - aculieciniekiem.
Par briketēm gan jau tagad jūtu, ka nebūs šitas

(5 raksta | ir doma)

narkoze

22:36

lai cik gadi nebūtu pagājuši, es tomēr aizvien, kaut kam notiekot vai pat nekam nenotiekot, domāju par to, kā es par to varētu rakstīt šeit. deviņdesmit deviņos procentos tas paliek tikai man prātā.

vai esat kādreiz domājuši, ko jūs darītu, ja šī dienasgrāmata/lapa pēkšņi pazustu, un jūs pazaudētu visu, ko esat pa šiem gadiem sarakstījuši?

(1 raksta | ir doma)

narkoze

22:07

pirmdiena pēc Ziemassvētkiem un pirms Jaunā Gada ir tik neierasti klusa, mierīga. mašīnu uz ielām maz, cilvēku arī. svētku skriešana beigusies, beidzot var uzelpot. visām Ziemassvētku precēm tagad atlaides. svētku dekorācijas vēl rotā vairākumu veikalu un privātmāju priekšdārzus. Ziemassvētku eglītes vēl redzamas caur dzīvojamo istabu logiem. citus gadus man vienmēr šajā laikā ir bijis jāstrādā, un būšana darbā liekas aplama un bezjēdzīga. nākošgad gan jau atkal būs jāstrādā, tāpēc ļoti novērtēju šo laiku. kaut visi veikali varētu būt vienmēr ciet no 24.-31.decembrim.
un paliek mazliet skumji, jo drīz pats ilgāk gaidītais Ziemassvētku laiks, ko anglijā sāk jau novembra beigās, būs beidzies. ziemassvētki tomēr nav īsti nosvinēti, ja nav būts Latvijā. es centos to sajūtu radīt šeit, taču sapratu, ka to tā īsti nemaz nevar izdarīt. tā vai nu ir, vai nav. daudz šajos svētkos domāju par tradīcijām - kādas tās ir bijušas manā bērnībā, un arī manas mammas/omītes. ļoti gribas tās ieviest arī šeit, cerībā, ka arī mans bērns varēs tās turpināt. p.s. tikai šogad uzzināju, ka tas bija mans tētis (nevis kaimiņš), kurš zvanīja durvju zvanu manā bērnībā, lai izliktos par Ziemassvētku vecīti.

22:40

:::::

21:37

Kā gan atkal var nākt laimīgs nelaimīgs Jaunais gads, ja tikko jau bija.
Vecumā labi ir tas, ka vairs nav gaidu. Esi šeit un priecājies. Vai nepriecājies.
Nopirkšu biļetes uz biatlona Pasaules kausa posmu Igaunijā. Tas varētu būt labs piedzīvojums.
Kādreiz vēlos uz Olimpiskajām spēlem. Uz PJ Harvey koncertu arī.
Ir reizēm diezgan labi.
Dzimšanas diena gada beigās ir labi, jo visi cepas par aizejošo gadu līdz ar mani.

Es neesmu viena.

https://tornis.bandcamp.com/album/brie-u-utis-2025

swimpis

18:25 - aizmirsu pateikt

tu tikai nevienam nestaasti

06:31

Šitas lipīgais muzikālais materiāls, savukārt, tādā man topā, ka iet pa riņķi dienām cauri:
https://www.youtube.com/watch?v=LY2L_xxp284

P.S. Atgādiniet, lūdzu, kā varēja te ievietot te bildes un kā bija ar to lj cut?
Danke

(9 raksta | ir doma)