Members

23. Feb 2019

ulvs

15:04

Nāciet 16. martā uz ballīti. It will be lit as fuck. Kas var būt labāks par Ž un BM uz vienas skatuves? Ž un BM ar AElsa.

(3 raksta | ir doma)
kisswithafist

09:21

Dožiļi. Uz vecumu parādījās alerģija uz mīdijām. Nekas pārāk briesmīgs, nost nesmoku, bet vēders sāp diezgan. Nav tā, ka neciešami, bet patīkami nav. Labi, ka vēl ne no garnelēm, nodomāju. Labdien, sveiki. Izskatās, ka arī no garnelēm. Par laimi, šie gluži nav glutēns un laktoze, kas mēdz slēpties pavisam negaidītās vietās. Bet kaut kā vienalga obidno. Un ko man tagad darīt ar vakar vārīto garneļu buljonu?!

(3 raksta | ir doma)

22. Feb 2019

ulvs

16:47

Mans mīļais mincītis, kura punītī diezmžēl atklāja vēzīti.

mincītis Elīna )

(3 raksta | ir doma)
jim

14:46

K. no rīta manī pamodināja no sapņa, kurā satiku Soņu. "Satiku" gan nav īsti pareizs vārds, drīzāk ieraudzīju - es biju daudzstāvu mājas kāpņutelpā visai augstā stāvā un raudzījos uz viņu cauri kāpņutelpai kaut kur apakšējos stāvos, tātad manas zemapziņas dzīlēs, kur viņa gulēja kādu durvju priekšā un skatījās uz mani, un es kādam sapņa līdzbiedram saucu - re kur Soņīte! Tajā brīdī tiku pamodināta, un šī vardarbīgā manis atraušana no iespējas viņu beidzot atkal satikt man tik ļoti sāpēja, ka visai ilgi, turpat pusstundu, gulēju un histēriski raudāju spilvenā. Uz K. jautājumu, ko viņa man īsti nozīmē, varēju atbildēt tikai to, ka Soņa man ir kaut kas tāds, kas varētu man pārdot reliģijas ideju - ja tas nozīmē iespēju kaut kad dzīvē pēc nāves atkal ar viņu satikties. Ar Soņu kopā bijām sešus gadus, kopš viņas nāves pagājuši jau četrarpus, bet viņas atstātais caurums sirdī laikam tā arī neaizaugs. Varbūt mūsu attiecībās bija kaut kas no blood magic - mēs tik vairākkārtīgi viena otrai glābām dzīvību, ka mūsu dvēseles pa daļai savijās kopā, vai arī varbūt tā bija tā īstā mīlestība, tā viena, kas ietver vispilnīgāko jūtu spektru - prieku, uzupurēšanos un sāpes. Savulaik JJ bija uzrakstījis mazu stāstiņu par Soņu izrādei "Zvērīgā mīla", kas gan beigās izrādē neiekļuva - ar viņa atļauju ielieku te arī jums kā veltījumu visiem, kas atceras Soņu.

Zvērīgā mīla )

Tags:
(10 raksta | ir doma)
anonymous

13:36 - No sapņu pasaules

Tagad, kad šis tas no galvenā jau apdarīts, varu mēģināt atsaukt atmiņā pagājušo nakti.

# Esmu aizbraucis uz MT. Ne ta pirms ziemas ūdeņus izslēgt, ne ta vienkārši apraudzīt. No ārpuses viss ok, bet ieeju mājā, un uzreiz ir skaidrs, ka nepavisam nav. Nez kāpēc pirmajam pievēršu uzmanību ledusskapim, kas stāv vaļā, bet ir līdz pusei piekrauts ar kaut kādiem produktiem. To, ka no griestiem aumaļām gāžas ūdens, turklāt karājas norauti elektriskie vadi, nez kāpēc pamanu tikai pēc tam. Bet tad jau redzu, ka verandā no dušas telpas ir izvilkta un salauzīta dušas kabīne, tualetē vairs nav ne poda, ne izlietnes, pat ne flīzes uz sienām, turklāt visās sienās ir izdauzīti pamatīgi caurumi, virtuvē vairs nav ne jaunās plīts, ne izlietnes utt. Vārdu sakot, nofenderēts ir viss, ko vien iespējams nofenderēt, bet pārējais ir vai nu vienkārši salauzts, vai sabojāts "meklējot sienās apslēptas dārglietas". Tas pats arī šķūnī – tur, kur stāvēja zāles pļāvējs, trimeris u.tml. verķi - pilnīgs tukšums. Bet tas vēl nekas - pāri sētai stiepjas diezgan rūpīgi izrakta tranšeja, no kuras jau izcelta tur acīmredzot bijusi caurule (realitātē nekā tāda nav). Pārrakts arī ceļš, pazudusi betona caurtekas caurule (arī tādas tuvumā nav). Skaidrs, ka jāzvana policijai, ko arī daru (ar viedtālruņiem sapņos pēdējā laikā galīgi neiet, tie vienkārši mēdz neklausīt, ne fotografēt, ne filmēt, ne reaģēt, turklāt ir uzradusies kaut kāda ļoti nelāga aplikācija, kas to visu liedz īpaši mokošā veidā – manuprāt, tā ir kaut kāda pilnīgi jauna sapņu tēma). Sazvanu policiju un mēģinu paskaidrot, kur atrodos, bet tad pamanu, ka no maza šķūnīša (realitātē MT tāda nav) skursteņa kūp dūmi. Laukā iznāk garmatains bārdains vīrietis no galvas līdz kājām ģērbts tādā fluoriscenti sarkanā ūdensdrošā tērpā, viņš nes pār plecu pārmestu baļķi, kas apaudzis ar rozā piepēm. Mana saruna ar policiju pievērš viņa uzmanību, viņš mani pamana. Mēs katrs pa šaura kanāla (tāda MT nav, protams) savu pusi paralēli ejam vienā virzienā. Es kliedzu klausulē, kā atbraukt līdz notikuma vietai, bet redzu, ka viņam ir rokā cirvis. Laimīgā kārtā man brīvajā rokā ir pagadījusies kuvalda, tomēr es redzu, ka arvien tuvāk nāk vieta, kur kanāls beigsies, un mums būs jāsastopas. Šajā brīdī [info]blond mani pamodināja, jo miegā jau biju uzvedies pārāk skaļi, lai gan mana saruna ar policiju viņai bija izklausījusies vien pēc nesakarīgas kunkstēšanas.

P. S. Vēl tur uz brīdi parādījās kaut kādi lādzīgi kaimiņi, tēvs ar dēlu, tādus nekad neesmu sastapis, bet tie ātri pagaisa. Kopsavilkums – latviešu jaunāko laiku topošo filmu scenāriju lasīšana atstāj zināmu iespaidu.

# Pēc tam sēdēju vai nu laikraksta redakcijā, vai reklāmas aģentūrā, un piepeši pie manis ieradās trīs – sieviete ar bērnu un vīrietis ar vienu kāju un kruķiem. Visi trīs apgalvoja, ka esot policisti un esot atnākuši, jo es esot pastrādājis kaut kādu noziegumu (ne ta braucis dzērumā, ne ta vēl kaut ko). Man jau viņi uzreiz šķita aizdomīgi un pieprasīju uzrādīt apliecības. Vīrietis no kabatas izvilka maku - aptuveni tādu pašu kā manējo, kas sprāgst pušu no dažādām lojalitātes kartēm - un nosvieda uz galda. Es smiedamies izbēru tā saturu un norādīju, ka īstie policisti nemēdz mētāties ar šādiem makiem, bet - un te bija veikls žests, atdarinot kustību - no kabatas izvelk tādu acumirklī atveramu apliecību vai žetonu. Kas notika pēc tam, es neatceros.

# Jo jau nākamajā mirklī mežonīgā ātrumā skrēju lejup pa līkumotām un šaurām akmens kāpņu ieliņām, kādas mēdz būt šur tur senos laikos būvētās pilsētās Itālijā vai pat Šveicē. Tur jau kaklu varēja nolauzt, bet es turējos godam. Brīžiem pa priekšu, brīžiem nopakaļ, ja man gadījās uzminēt kādu taisnāku ceļu, skrēja kaut kāda sportiska paskata meitene, taču manam skrējienam ar viņu nebija pilnīgi nekāda sakara - viņa vienkārši tur rēgojās, bet man bija jātiek galā pašam.

Uff. Tāda bija šī nakts, lai gan, iespējams, pat tas vēl nebija viss.

(ir doma)
ingmars

12:21 -

Džiugas.

(1 raksta | ir doma)
melnbaltalapsa

10:37

Sapņoju, ka sēžu pie viena galda ar Ritu un Santu no 'Viss pa jaunam' seriāla.

(ir doma)
f

03:13

es varētu aš vai apzvērēt, ka kaķis pieslīpējis savu ņaudēšanas tonalitāti mazā balsij.

(3 raksta | ir doma)

21. Feb 2019

ulvs

17:40

Vakarnakt bija skaisti temperatūras murdziņi. Šodien jau jūtos labāk. Taču joprojām mazliet dirsā. Ceru, ka līdz rītdienai būs pārgājusi tā trulā "esmu slims" sajūta pakausī, degunā, mugurā un kājās.

(4 raksta | ir doma)
ulvs

17:39

Meklējam krietnu meiteni, kura vēlētos no marta īrēt gaišu, ne īpaši lielu (aptuveni 15kv m) istabu 3 istabu dzīvoklī Matīsa 32 ielā, 4 stāvā (ēkā uz Matīsa un Čaka krustojuma). Pārējās divās dzīvojamās istabās mitīs divi jaunskungi (Zigfrīds Kapilinskis un Ulvis Urtāns, jā, mūs var atrast feisbukā), kuri, būdami mūzikas, mākslas, nosacītas bohēmas cienītāji un arī praktizētāji, pavisam noteikti dotu priekšroku dzīvokļbiedrenei, ar ko būtu interesanti socializēties un varētu saprasties, nevis tādai ar pretējām interesēm. Saprotams, šādas intereses nav obligātas, taču vēlamas. Maksa par istabu aukstākajā mēnesī (ieskaitot komunālos) aptuveni 210, siltajos mēnešos attiecīgi no 140.

Esenciāli atrast dzīvokļa biedreni, kura būtu gatava parakstīt īres līgumu par savu istabu, lai no marta mēs visi jau varētu ievākties. Saimniece ir sagatavojusi īres līgumu, ko paraksta visu trīs izīrējamo istabu iedzīvotāji, tāpēc nevaram ievākties tur divatā. Interesentus rakstīt uz u.ulvis at gmail. Meklējam tieši meiteni, jo vēlamies rast balansu. Trīs vīrieši vienā dzīvoklī izklausās pēc potenciālas traģēdijas, sačakarēta iņ-jaņ balansa.

Foto no dzīvokļa.

(ir doma)
dienasgramata

17:00

DELFI. 2018. gadā par braukšanu bez biļetes vilcienā tika sodīti 666 pasažieri, kas neesot uzskatāms par lielu rādītāju, ņemot vērā, ka gadā kopumā "Pasažieru vilciens" ir pārvadājusi 18,08 miljonus pasažieru.

(5 raksta | ir doma)
ierindnieks

14:44

karstā joga apaļiem cilvēkiem

(ir doma)
ingmars

12:12 - at first I'm reluctant

(3 raksta | ir doma)
ingmars

09:20 - TGĒ

Turku garšīgais ēdiens.

(ir doma)
ingmars

08:54 - being an atheist

Katru dienu es skandēju – Dieva nav, Dieva nav, Dieva nav.

(2 raksta | ir doma)

20. Feb 2019

hessin

22:43 - F5

https://thispersondoesnotexist.com/

vs

https://thiscatdoesnotexist.com/

(5 raksta | ir doma)
_re_

21:24

ko cilvēks dara laikā, kad atvērt auto durvis un iesēsties tajā ir spīts vēja brāzmām?
pareizi, dodas paskriet stundu pa purčiku ar karti un kompasu vienā rokā, telefonu kontrolpunktu nolasīšanai otrā un vēl lukturi uz pieres.
man ļoti patika, rogaininga plānošana vēl jāmācās pieredzē, bet pēdējā nepaliku, soda punktus nedabūju.
grūti bija uz dažām maģistrālēm tikt uz priekšu pret vēju un nejēgā nikni rejošie suņi privātmāju sētās kādas pieces reizes izmainīja manu, neko ļaunu nenojaušošu, trajektoriju.

(ir doma)
ierindnieks

21:29

joga apaļiem cilvēkiem

(ir doma)
kisswithafist

17:02

Šodien viegli dīvains garastāvoklis. Lasīju Wikipēdijā par visai briesmīgām slepkavībām un atsaucos aicinājumam uz ikmēneša ziedojumu. Vismaz nebija uz Jimmy Wales sērīgo ģīmi jāskatās :D

(ir doma)
kisswithafist

13:49

Vienīgie svētki, kas mani kaut cik rausta, ir Ziemassvētki (jo nākas dāvināt dāvanas), Jāņi (jo... idk, bet vismaz iepazīšanās gadadiena) un Helovīns (jo jautri). Taču esmu gatava ne ar vienu centu uz visu atlikušo mūžu neatbalstīt uzņēmumus, kas rīko akcijas/pasākumus 23. februārī. T. sk. nepirkt feisbuka grupās pušķus no vīriešu zeķēm.

(8 raksta | ir doma)

Navigate: (Previous 20 Friends)