Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.
Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.
Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.
Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.
p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.
PiF PAF
Prieks jūs redzēt!
P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.
klausos #dodpieci diseni un dejoju [cik nu to var nosaukt par dejošanu, tirinos un kratu galvu]
joprojām:
Decembris 24., 2005
11:57
bet es jaunajā gadā negribētu satikt pseidodraugus
(5 raksta | ir doma)
"Katrā ziņā tādi cilvēki kā viņa, spalvas pavēlnieki, ir bīstami. Tie uzreiz liek sapīties aizdomās par neīstumu - ka tāds cilvēks nav vis pats, bet gan acs, kas bez apstājas skatās un redzēto pārvērš teikumos; tādējādi realitātei tiek nozagts pats svarīgākais, nozagta neizteiksmība."
Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem"
varbūt kāds vēlas no manis atpirkt 2 biļetes uz 06feb2026 izrādi @ Nac teatr "Bastardi"?
nopirku,
bet tajā dienā jau "Pazudušais dėls" Valmierā.
Man sajuka..
ja te neviens, meklēšu citos tīklos.
RD opozīcija atradusi dīvainu lietu, par kuru kasīties. Nu .. vismaz nav SK.
"Cik tas izmaksās? Atbildes nav": deputāti ceļ trauksmi - jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība Rīgā pamatīgi sitīs pa iedzīvotāju maciņiem
Turklāt viņš pauda neizpratni par to, ka ar jaunajiem noteikumiem iedzīvotāji tiek mudināti kompostēt atkritumus māju pagalmos. Viņa ieskatā, dzīvojot 21. gadsimtā, šādi rodas sajūta, ka esam pirmsfeodālisma laikmetā.🙄 mmmmmkei
Turklāt, viņasprāt, iedzīvotājiem būtu jānodrošina bezmaksas maisiņi bioloģisko atkritumu izmešanaiEs ierosinu visiem nodrošināt vienreizējo IKEA komposta spainīti. €6.99 Nav ko čakarēties ar maisiņiem. Iznes, izskalo, lieto vēlreiz.
un bioloģisko atkritumu izvešanai esot jābūt bez maksasMan jau ir labāks priekšlikums - par to piemaksā, jo tas ir melnais zelts, doh.
brīdināja par žurku un peļu izplatību, kad katras mājas pagalmā atradīsies bioloģiski noārdāmo atkritumu konteiners. Viņaprāt, peles un žurkas par to kļūs tikai priecīgākasyay! 🐀
jo izrādās, ka brūnie konteineri ir viegli izgraužami, nedēļas laikā,hmmmm, nezinu, man pagalmā nav izgrauzti, bet žurkas priecājas par to kaimiņu, kas atkritumus met pa logu ārā. trū storī. Lūk, tas ir pirmsfeodālisma laikmets!
Viņš uzsvēra, ka tieši žurkas un to izplatītās blusas bijis galvenais iemesls, kādēļ 14. gadsimtā Eiropā buboņu mēris laupīja miljoniem cilvēku dzīvību.Fakti!
Viņš norādīja, ka neprognozē iespēju Rīgai saskarties ar šādām briesmām, taču deputātu uzdevums esot pretoties žurku izplatībai.🤌🤌
Vīriešiem, kuri auguši bez tēva klātbūtnes, biežāk raksturīga t.s. “ghosting” komunikācijas maniere jeb mīkstā uzlikšanu uz savu vīrišķo atbildību un pienākumu virzīt komunikāciju - sevišķi jau neērtos, ambvivalentas dabas jautājumus. Tā vietā, lai entuziastiski rūpētos par info plūsmu, kas skar viņam būtiskas tēmām, šāds vīrietis nemaz neizjūt pilsonisku pienākumu iesaistīties, kaut uz brīdi, kaut lai tikai pabrīdinātu, ka ir ekstraordināra situācija, tāpēc no viņa šobrīd ekspektējams tikai klusums.
Vienīgais, ko es ekspektēju no vīrieškārtas cilvēkiem sev apkārt, ir spēja uzņemties atbildību, ar mierīgu sirdi kopā ar citu cilvēki verbāli analizēt neērtas tēmas, kuru apzināšana un efektīva risināšana (nevis raustīšanās, vislaik fantazējot par negatīvas emocijas, mirklīgu satricinājumu raisoši scenārijiem, tāpēc vispār liedzot sev organiskā ceļā, dialogā ar citu vīrieti, nonākt pie jēgpilna dziļuma. Es ļoti ātri nogurstu no cilvēkiem, kuri necenšas raisīt sarunas par ko lielāku par mīļàko jauno izklaidi vai tamlīdzīgu nonsense talk’u).
Rezumējot, vīriešiem, kuri auga bez tēva, biežāk vajadzētu pašiem sev ar rīkstīti uzdot pa mīkstīti brīžos, kad aktualizējas alkas izvairīties/bēgt. Galu galā mans mērķis ir efektīvi risināt tēmas, kas mūs abus saista. Domāju, ka daudzi no šiem vīriešiem nemaz neapzinās, ka tās ir sekas tam, ka izaugi tikar vienu no vecākiem. Lūgums neuztvert to kā pārmetumu, viss, ko vēlos, ir lai tu pats sevi komunikatīvi virizi ar mierīgi un atbildīgi.
Uzskatīšu, ka 50 eiro laimests ir atlaide ortopēdiskajai jostai, ko
pirku par 79'eiro
Šodien mugurai ir par kripatiņu labāk, un par to priecājos. Es varēšu paiet. Šodien esmu nogājusi 2800 soļu, ar sāpāpēm, bet tolerējamām. Vakar knapi nogāju 300 soļu. Ir cerība, ka nevajadzēs operēt. Sāpēt vēl sāp, bet ir labāk nudien. Es lūdzu Dievu. Pie ārstiem nebiju. Šodien aizgāju uz rtg. Bija dusmīga nurse, norādīju, lai paprovē drusku laipnāk, jo "jūs piedalāties mūsu pētījumā", esat kolēģe. Nevar tik nelaipni ar pacienti, tas nekas, ka esmu latviete. Knapi kaut ko
latviski saprata.
Nē nu sakiet ko gribiet, bet krievietes ir plintnieces. Latviešu džekiem
pārsvarā patīk. Cits temperaments.
mani nekad Naba neaicinātu.
esmu radio bijusi 1x, un tas bija LR1, bija kaut kāds LOK organizēts konkurss par Olimpiāžu vēsturi, un tur dabūju pat labu vietu.
Un Gunārs Jākobsons man iedeva sarkanas rozes, ka esmu smukākā dalībniece (neatceros, kas bija pārējie) Biju jauna, sen. man bija kādi 22 gadi
es nekad neesmu bijusi Naba studijā, kāda sakarā lai es būtu.
reiz gan Claustrum paņēma manu txt dziesmai, tas arī viss.
esmu pelēks cilvēks, kantora žurka, kas saplūst ar asfalta.
nav rīzona melot.
2006. g. 8. dec. rakstu:
10:09
kāpēc nevarētu būt drusku gaišāks, jāiebāž galvā eglīšu lampiņas vai to 3stūri, kas logos, tā, lai no gaismas paelpot, padomāt nevar
Navigate: (Previous 20 Friends)