21:40
tikmēr svetcelojums.lv piedāvā Valentīna dienas braucienu uz mocekļu katakombām Romā ar ēdināšanu 3x dienā
tikmēr svetcelojums.lv piedāvā Valentīna dienas braucienu uz mocekļu katakombām Romā ar ēdināšanu 3x dienā
Kas palīdz pret mēnešreižu krampjiem? Es nevaru vairs rīt ibuprofenu
For easy listening purposes iemīlējos Sundog Sounds kompilācijās. Tur salasīts tik daudz, kas man mīļš psihodēliskajā rokmūzikā un ne tikai.
Pētniecībai un politikai. Plāno atļaut sekundāri izmantot veselības datus
However, a substantial body of work in computer science has now demonstrated that the security of personal records in databases cannot be guaranteed through anonymisation procedures where identities are actively sought.-- 2012 UK The privacy of our medical records is being sold off
Dūriens miesā drošībai,
Sitiens pa seju - mīlestībai
Tūkstošgadēm kopta sistēma,
Prevalence kā Hermeja putniem,
kas ignoranti kalpo par balstu.
Spārni tiem piešķirti
Ilūzijai par brīvību.
***
Savā dzimenē pirms gada biju vēl edgy dzejnieciņš, ja jau uzrakstīju ko tādu
Kad es tapšu svabads no universitātes, es būšu tik laimīgs - 5. janvārī jāiesniedz bakalaura darbs. Pirmdien jāiesniedz melnraksts. Esmu uzrakstījis precīzi 0 lapas. Lai sasper mani jods, ja neradīšu risinājumu!
Mani L4 un L5 mugurkaula lejasdaļas diski kopš martā piedzīvotās traumas beidzot varētu būt safūzējušies kopā - no jaunā gada grasos atgriezties trenažieru zālē. Un pamatoti. Es pēc dabas esmu t.s. doughboy - mīlu mīklas izstrādājumus un ēdu ļoti slikti. Tāpēc pa šo vairāk kā pus gadu esmu pieņēmies resnumā. Nevaru sagaidīt, kad tas viss zālē aizies muskuļos, hohoho! Es tik ļoti mīlu izaicināt savu fizisko ķermeni.
Īsumā, jūtos labi, taču kopš septembra man ir writers block, kas man izpaužas sekojoši - es nogriežu sev apkārtējo pasauli un ieslēdzos mājās ar domu - ja jau es nerakstu, tad man nepienākas dzīve (varbūt saņemšos un sākšu rakstīt!). Tā kā jā, jūtos labi, bet jau trešo mēnesi fiziski esmu depresijā.
Te arī mana atbilde uz lj user Labais Dāma / Malvīne Truse komentu, kur viņš netic, ka man viss ir haoss. Es neprotu strukturēt lietas. Es neprotu plānot. Es vienkārši vai nu ķeros klāt vai nē. Pa ceļam daudz ko aizmirstu. Bet tas vairāk tāpēc, ka es mēdzu smēķēt ye devils lettuce. Tas mani dara par haosa iemiesojumu (lai gan gars tiecas pēc struktūras).
bet tā es vakar pirmo reizi dzīvē piedzīvoju trauksmes evakuāciju no sabiedriskas ēkas. īsi pirms sākties otrajam cēlienam, atskanēja sirēnas, sāka mirgot signālspuldzes un balss paziņoja, ka ēkā ir ārkārtas situācija, visiem mierīgi, bet nekavējoties pamest ēku. pirmajā mirklī nevarēja saprast, vai tā nav daļa no izrādes, jo revolūcija, forma jauniešiem un tas viss, bet publika daudz nedomāja, cēlās kājās un bez panikas raiti pameta zāli. smieklīgi, ka tekstu atkārtoja latviski un igauniski, citās valodās ne. dažs publikā minēja, vai tik tā neesot reklāmas kampaņa cosmopolitēnam, jaunākajai igauņu invāzijai valmierā.
enīvei, izgājām visi ārā, foajē ar automātiskajām, ugunsdrošajām, viegli caurspīdīgām starpsienām jau bija sadalīts segmentos. par mēteļiem nebija ne runas. pat ja tiktu klāt, noteikti nedotu. stāvējām visi ārā, brāzmainajā vējā, ap nulli grādos savās teātra kleitās kādas krietnas minūtes desmit. ja ievilktos, netiktu pat mājās, jo mašīnas atslēgas mēteļa kabatā garderobē, dooh
kas tā par dziesmu? šķiet, iesaistīts ir šubrovskis. vārdos ir - jūras krastā. tāda ritmiska un smeldzīga.
dzirdēju vakar valmieras puikās, aranžētu un cita izpildītu, nemāku atrast oriģinālu
***
paskaties
dzelzceļa sliedes
koku aleja
vecā slimnīca
šeit tu piedzimi
un tepat blakus
tava tēva un vectēva
noliktā karote
nekur tev nav jābrauc
ne uz kādām spānijām
paliec tepat
dzīvo un karo te
dzīvo un
karo
te
ā, vēl es biju uz zeme, kas dzied. dontask. aaaaa, kad latviešu kino beigs piekopt to debīlo modi vilkt dialogus un likt 10 sekunžu pauzes starp katru pateikto teikumu. kas tas ir, vēlme uzsvērt dialoga nozīmību vai pārmērīgi sakāpināt filmas poētismu? nestrādā nevienā virzienā, mīlīši. palaistu raiti dialogus, filma būtu pusotru stundu, nevis divarpus un nevari acis noturēt vaļā. man nav iebildumu pret izciliem, gariem, lēniem tuvplāniem, bet ne jau dialogos.
ļoti jūtams bija budžeta mazums uz dekorācijām, lokācijām, bet to es nepārmetu. vēsturisku uztaisīt jau tā ir grūti un dārgi
beidzot tiku uz jauno jauno rīgas teātri
esmu sajūsmā par jaunajām, tiešām kvalitatīvajām telpām. 2. stāva tualete absolūti lieliska. mazliet samudžinājoša sajūta ar 3 pieejamām kāpnēm un savienojumiem, bet ja būtu nākusi 10 min pirms seansa un neklejotu apkārt, tad kustība uz un no jaunās zāles būtu skaidra, bez jautājumiem. decembrī būs lielā zāle, redzēs, kā ar to. bet tā bijām stundu pirms un uz kafejnīcām gājām 4 reizes (2+2). mīlīgi dzert savu glāzi un vērot, kā līmeni augstāk keišs čībās un halātā ar tējas krūzi pa tārpeju ((c) jrt būvinženieris, arī mans vīrs) šķērso pagalmu turpu šurpu
savukārt melnais gulbis mani nokaitināja tā, ka negribējās applaudēt. kas tas ir. programmiņā hermanis atrunājas, ka iestudēt krievus šobrīd var tikai tad, ja parādot to ļauno dabu (ļoti vienkāršojot). tādēļ viņš ieliek miškinā dostojevska izredzētās lielvaras monologu. bet, imo, tas ir tik bezgaumīgi un vulgāri - ar šādu soli mēģināt attaisnot tomēr nepārvaramo vēlmi kā pašu pirmo, atklāšanas izrādi jrt jaunajā zālē iestudēt dostojevski, iestudēt to krievu kasiķi. iestudē, ja jau tev tik ļoti gribas, bet neatrunājies un neattaisnojies.
otra lieta, kas ir skumji, bet neuzvelk. jaunie aktieri ir švaki. melnais gulbis - neticu nevienā acī. gaņam vienīgajam piestiprināts mikrofons, jo nespēj aizrunāt līdz black box augšai (kurā sēdējām, visus pārējos dzirdējām). un, protams, ir grūti būt tik izciliem kā jrt 2000. gadu pamatsastāvam. bet, piemēram, valmieras jaunie, īpaši meitenes ir ļoti labas. tā nav tikai jaunības vai mūsdienu vaina
Šis esot senākais zināmais tetovējums - atrasts Altajā uz 2500 gadu vecas skitu princeses mūmijas pleca
LA.LV Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem.
***
skat, jau vakaros
pagalmam pāri
koku ēnas
kā atmiņas slīd
aizvien tālāk un tālāk
bet rīt
pelni nobirs
uz tirpstošiem pirkstiem
tējas krūzē grims
izkusis laiks
un tu sagrābsi lapas
kā nosietas mēles
ne vārdu vairs
ne dziesmu
ne prieka
ej gulēt
tava maiņa galā
ej gulēt, draugs
ar tevi runā trieka
Man nenormāli patīk nauda. Un naudai patīku es. Mums ir kolosālas attiecības: mēs satiekamies un izšķiramies. Man ļoti patīk ebreju teiciens: kā tu naudu tērē, tā viņa nāk.- https://jauns.lv/raksts/sievietem/33525
Nauda nekad nav bijusi mana prioritāte, vienmēr bijis arī pārsteiguma moments: o, var nopirkt arī šito! O, var pazaudēt arī tādu naudu?! Iespējams, par daudz vieglprātīgi, bet tā nu ar mani ir. Domāju, tāpēc mums ir tik vieglas attiecības, ka nekad nav bijis sarunu, cik kurš kuram maksās un kurš ko bērnam pērk.
Ja es būtu vairāk orientēta uz naudu, laikam tik vienkārši nebūtu. Uz mantiskām un praktiskām lietām skatos viegli, bet man jau arī īsti nekas nepieder. Taču man patīk baudīt dienu. Ik dienu. Man patiesībā nav citu vērtību, tikai cilvēki.
