22:32
atkal viss jāatliek uz pēdējo mirkli, vai ne? lōģiski. un laika jau tā maz, tūlīt eksāmens, un vēl divi patstāvīgie darbi jāizpilda, katra stunda dārga, un tad tu attopies divas stundas vēlāk, ar seju iekritis konspektos, - atlūzis.
(ir doma)
mācos savas jebkāda veida sliktās sajūtas/izjūtas nekad, nekad neizmantot par vadmotīvu savām rīcībām. gan tādos saprātīgos līmeņos - ja uz ielas mani mēģinātu izvarot, tad mēģinātu tikt prom, jā.
ļoti kaitinoša mana vēlme vienmēr zināt pamatiemeslu/primāro avotu/viedokļa veidošanos kontekstā/iemeslu visam
ta ir tā teologa iedomība - jautāt "kāpēc" šķiet daudz svarīgāk nekā vaicāt pēc "kā"
atkal viss jāatliek uz pēdējo mirkli, vai ne? lōģiski. un laika jau tā maz, tūlīt eksāmens, un vēl divi patstāvīgie darbi jāizpilda, katra stunda dārga, un tad tu attopies divas stundas vēlāk, ar seju iekritis konspektos, - atlūzis.
oh well,bus jamegina mainit kaveshanas paradumus,lai parstatu gaidit uz otra ierashanos
Lauksaimniecības universitātes maģistranti, lūdzu, izšķiriet strīdu, kas man radās disputa rezultātā ar draudzeni.
Bullis čurā pa to kušķīti, kas vēdera vidū, vai arī pa kaut ko citu, kas tuvāk astei?
skrienam maratonu, izlejam tās glāzes, sašķaidam ceļgalus un nobrāžam potītes jēlas, mūsu krūšu gali sastinguši un asiņo, bet sviedru baltie ceļi uz sejas zīmē karstās leduspuķes.
lai atpūšas maratons.
ne jau viss, kas teikts, ir ar mērķi mani kaitināt nokatināt un sadedzināt.
hirosima neiet laukā no prāta.
šitā zaļi pelēkā gaisma ārā ir vislabākā krāsa. galīgi neiet uz priekšu. nespēju neko jēdzīgu uzrakstīt. viss tik plaši un vispārīgi. laikam vajadzēja studēt žurnālistiku, heh. es vienkārši ļoti ceru, ka es varēšu kādreiz izdarīt kaut ko, kas kaut ko arī nozīmēs. vienalga kam. bet vienkārši tā, pat ne eksestenciālā nozīmē. vnk kko izpalīdzēt kādreiz kādam. haha, kā kkāda žultaina vecene ar rūgtumu sevī.
"Klausītāji, kuru vidū bija ne tikai Apes iedzīvotāji, bet arī motosportisti un motosporta līdzjutēji ne tikai no Latvijas, bet arī ārzemēm, dodoties projām no koncerta, sāka demolēt Apes Tautas namu, raksta portāls aluksniesiem.lv. "
Роман Широков презентовал бутсы, в которых он будет матерится на чемпионате Европы 2012 года
šaujmannost, bet es tāāā izbaudu šito nenormālo stresu un slodzi. sajūta, ka vismaz kkas tiek darīts.
Parasti uz popmūziku skatos šķībi, kur nu vēl kaut kādu amatieru miksējumus no divām dziesmām, bet šeit ir ļoti labi samontēts, ka pat ausis neplīst kopā :)
http://youtu.be/V1YnXPTk7WU
nez, kādas cerības muzeju nakts laikā tikt iekš forum cinemas, - kur nu vēl - uz kino?
viss ir slikti
bet pats sliktākais ir tas, ka man nav kam pasūdzēties
un neviens nedod vismaz nekam nederīgus padomus
mēģinu bēgt no problēmas meklējot biļetes uz Parīzi
un atkal.. ko dod akcija 39 euro uz Parīzi, ja tas ir tikai no 2 konkrētām stacijām Vācijā un lai līdz tām tiktu man jāmaksā +- 70 euro un tad vēl izrādās, ka uz visiem aptuveniem datumiem biļetes palikušas krietni dārgākas kā 39 euro.
sūdu būšana!
ja ilgi visu ko pēta, tad var vēl atrast biļetes par 99 eirām. tas viss protams vienā virzienā.
bet es jau šomēness zāles pļāvēju nopirku
vai man patiešām to Parīzi tik ļoti vajag?
32 gadus esmu veiksmīgi nodzīvojusi bez Parīzes, gan jau vēl vismaz 32 izvilkšu bez tās!
... un ja nu es aizbraucu uz Parīzi un nomirstu?
- Labdien, vai šis siers ir garšīgs ?
- Jā, jā, svaigs un garšīgs, šodien atvests.
Manā dzimtajā pusē veikalu pārdevēji bija kolorītas personības. Bija tāds bārdains onkulis, vārdā Miervaldis, kurš padomju laikiem beidzoties kļuva par geju un dzīvoja pierīgā izraktā smilšu bedrē. Bija arī pārdevēja Vita, kura labākos gaļas gabalus slēpa zem letes, un paralēli veikala biznesam pa kluso tirgoja točku. Viņai vienīgajai visā miestā bija videomagnetafons un adoptēta meita, kuru viņa sita. Ciema iedzīvotāji bieži mēdza uzturēties veikalā, lai uzsistu klaču, vai vienkārši pakavētu laiku.
Tagad lielveikali laika ekonomijas un optimizācijas procesa ietvaros komunikāciju ar pārdevējiem minimizē līdz pieklājības frāzēm un summas nosaukšanai. Mazie veikali pamazām izmirst, tikai retais nostaļģijas māktais Rīgas iedzīvotājs tajos ieklīst meklējot 20 gadus vecu atmosfēru un iepirkšanās rituālus.
- Kurš no šiem gaļas gabaliņiem garšīgāks ?
- Vai šis pieniņš ir svaigs ?
- Vai biezpiens ir mūsējais ?
Ik pa brīdim šādas frāzes dzirdu piemājas mazajā veikalā. Uz kuriem pārdevēja, kura visticamāk pati nemaz nav veikala produkciju degustējusi, un neatceras, kurā brīdī ir pievesta kura prece, vienmēr cenšas atbildēt klientiem vēlamā manierē.
16. maijā sakarā ar veikala slēgšanu preces tiek pārdotas par iepirkuma cenām. Šorīt veikala durvis rotāja šāds, ar roku uzskribelēts uzraksts.
Šodien oficiāli atteicos sadarboties ar Igaunijas filiāli, ir jau kaut kādas robežas tam cilvēka stulbumam, vadība piekrita, viņsaka, a mēs viņiem vispār trubu neceļam, tu ar necel. Vārdsakot, viena par otru stulbāka, viena neirotiska, otra- tupaja tupaja, Jūlija vārdā, viņa man uzdod dažādus interesantus jautājumus, interesantus un biežus. Skajpā. Zvana 5 x dienā, vai raksta katru mīļu brīdi, tāpatkā kādi 20 citi, tikai gudrāki un atturīgāki, ja, un daži jau neraksta, rakstītāju kontingents jau mainīgs, ja, tikai Jūlija kā štiks katru dienu, goda vārds, apskatiet manu skaipvēsturi.. Nulūk, un jautājumi tādi, konu bez pulsācijas deniņos varu nosaukt- Man vajag vizītkarti, ko tajā rakstīt? (Estonskaja dura, ahujeķ kakaja, pa manam, ja, un adresi, bļadj, pačtovuju). Kāda izmēra maketam jābūt, lai to ievietotu avīzē? (jā, tiešām, kāda?).Un tā tālāk. Vārdsakot, pie vizītkartēm neizturēju, ar vadības svētību izbloķēju viņu no kontaktiem un elpoju dziļi. Piedāvājos pat aizbraukt uz Tallinu, visas atlaist un pieņemt normālu veci, jābūt taču pa visu igauniju kaukam ar saprātu. Lūk. Ko vēl, visužēlīgi piedevu tēvam, betjajūs redzētu dāvaniņu, ko dabūju par ciešanām, jūs atsēstos un ilgi sēktu- tātad- antikvar spogulīts ar auduma apdari, ziedu izšuvumā un tādu pat matu suku, tākā no ohenrī stāsta, ibitīt. Mēs te kabinejā visas elsām, ilgi, ilgi. Partoesmu gatava kādu nedēļu nosēdēt autoostā un publiski ēst hamburgeru.
ak dievs, mums ir jāiet diplomātiskās valodas kursos. tik izsmalcinātu diršanos kā šeit vēl nekad dzīvē nesam piedzīvojuši.
piemēram, manā sarakstē ar deputātu birojiem
"thank you for your advice which is highly appreciated"
patiesībā nozīmē
"lai arī jums šķiet citādi, jūs man nevarat paģērēt"
ziniet, jūs savus bioloģiskos un ekoloģiskos produktus varat iebāzt sev tur, kur saule neiespīd, jeibogu. viena nabaga jogurta paciņa, un no visām pusēm nodrukāta ar to, ka tas ir ekoloģisks produkts (i mean, no kidding, kas tad tas ir, putuplasta stienītis?), no ekoloģiska piena (nubet, cilvēki mīļie, man pie kājas, taisiet kaut no piena pulvera, lai tikai labi garšo!), un kas tur vēl tik par bioloģiskām sastāvdaļām, - lasu, vai ne, un skatos uz iepakojumu - plastmasas trauciņš, apvilkts ar kartonu. vai es jau teicu, kur jūs savus ekoloģiskos saukļus varat uzglabāt?
tas, ka uz paciņas piecās vietās uzdrukāts "eko", manās acīs to produktu pievilcīgāku nepadara. i heard you the first time, - now just chill the f* out, un iedodiet man produktu, kas nav "moderns", "stilīgs" un "bezgala gards". ļaujiet man pašai izlemt.
Rīgas skolēni no 1. septembra sabiedriskajā transportā brauks bez maksas.
450 000 Rīgā deklarētie nodokļu maksātāji tagad apmaksās ne tikai 170 000 pensionāru bet vēl papildus 42 000 skolēnu sabiedriskā transporta izmaksas.
Navigate: (Previous 20 Friends)
