|
Aprīlis 19., 2004
00:15 Viss jau notiek Tavā galvā.
|
Comments:
> Reiz sen senos laikos kada zemes nosturi kopa sapulcejas visas cilveka
> jutas un ipasibas. > Kad Garlaiciba bija jau treso reizi nozavajusies, Nepratiba ierosinaja: > - Bet varbut uzspelejam paslepes? > Intriga pacela vienu uzaci: > - Paslepes? Bet kas ta ir par speli? > Neprats paskaidroja, ka viens no viniem, piemeram, vins pats, bus > speles vaditajs. Vins tad aizvers acis un skaitis lidz miljonam, bet > parejiem saja laika ir janoslepjas. Tas, kuru atradis pedejo, bus > nakamas speles vaditajs. > Entuziasms uzreiz pakera aiz rokas Eiforiju un sajusminats uzdejoja ar
> vinu. Prieks ta lekaja, ka parliecinaja pat Saubas. Vienigi Apatijai > gan nekas un nekad nelikas pietiekami interesants, un vina atteicas > piedalities spele. Patiesiba nolema labak neslepties, jo vinu tik un > ta galu gala atrod. Lepnums pazinoja, ka si ir pilnigi mulkiga spele > un ka vinu nekas cits neuztrauc, tikai vins pats. Glevuliba negribeja risket. > - Viens, divi, tris... - saka skaitit Neprats. > Pirmais noslepas Slinkums, vins vienkarsi apgulas aiz tuvaka akmens. > Ticiba pacelas makonos, bet Skaudiba noslepas Triumfa ena, kurs pasa > spekiem uzrapas visaugstaka koka galotne. Celums loti ilgi nevareja > noslepties, katru vietu atdodams kadam citam, jo vienmer uzskatija, ka
> ta ir vairak piemerota kadam no vina draugiem. > Kristaldzidrais strauts - Skaistumam. Koka dobums - Bailem. Taurina > sparns ka patverums Saldkaislei. > Veja pusma - tiesi piemerota Brivibai, un ta vina ari nomaskejas - par
> vienu saules starinu. > Egoisms atrada tikai sev vienam siltu un ertu vietinu. Meli paslepas > okeana dzelme (lai gan patiesiba varaviksne). Bet Kaisle un Velme > nolida dzili vulkana krateri. > Aizmarsiba - pat neatceros, kur ta noslepas, bet tas ari nav tik svarigi. > Kad Neprats jau aizskaitija lidz 999 999, Milestiba vel joprojam > mekleja, kur paslepties, bet visas vietas jau bija aiznemtas. > Un te peksni vina pamanija burvigu roza ziedu krumu un nolema > paslepties taja. > - Miljons, - noskaitija Neprats un devas meklet parejos. > Pirmo vins, protams, atrada Slinkumu. Pec tam izdzirdeja, ka Ticiba > stridas ar Dievu, bet par Kaisli un Velmi uzzinaja tapec, ka vulkans > nodevigi vibreja. Neprats pamanija Skaudibu un saprata, kur slepjas > Triumfs. Egoismu pat nevajadzeja meklet, jo vieta, kuru vins bija > izvelejas, izradijas bisu strops, un bites, protams, izdzina nelugto > viesi. > Dodoties talakos meklejumos, Neprats pienaca pie strauta, nolema > veldzet slapes un pamanija Skaistumu. Bet Saubas sedeja pie zoga un > nevareja izlemt, kura puse vinam noslepties. > Un ta visi tika atrasti: Talants - svaiga un kupli zalojosa zale, > Skumjas > - tumsa ala, Meli - varaviksne (bet patiesiba vini slepas okeana dibena). > Tikai Milestibu nevareja atrast. Neprats to mekleja aiz katra koka, > katra strautina, katra kalna gala, un visbeidzot nolema paskatities > rozu ziedu kruma. Bet, lidzko Neprats paskira mala zarus, ta > izdzirdeja kliedzienu, jo asie rozu dzeloni savainoja Milestibai acis. > Neprats apjuka, nesaprata, ko darit, saka raudat, ludzas piedosanu un,
> lai izpirktu savu vainu, apsolija, ka vienmer bus vinas pavadonis. > Un, luk, kops ta briza, kad pirmo reizi pasaule tika speletas > paslepes, Milestiba kluva akla, un Neprats vienmer ved vinu pie rokas... > >
| From: | zum |
Date: | 19. Aprīlis 2004 - 14:06 |
---|
| | Paldies! | (Link) |
|
Ceru, ka nebūsi, kā ronis, kas savus pantiņus, textus deleitos, sirdsapziņas pārmetumus nejūtot. Manuskriptu dedzinātāji - literātori klasiķi, ko domājies!
viss ir galvaa.) nevaik piekjerties. |
|