spainis

(Reply to this)

> Reiz sen senos laikos kada zemes nosturi kopa sapulcejas visas cilveka

> jutas un ipasibas.
> Kad Garlaiciba bija jau treso reizi nozavajusies, Nepratiba
ierosinaja:
> - Bet varbut uzspelejam paslepes?
> Intriga pacela vienu uzaci:
> - Paslepes? Bet kas ta ir par speli?
> Neprats paskaidroja, ka viens no viniem, piemeram, vins pats, bus
> speles vaditajs. Vins tad aizvers acis un skaitis lidz miljonam, bet
> parejiem saja laika ir janoslepjas. Tas, kuru atradis pedejo, bus
> nakamas speles vaditajs.
> Entuziasms uzreiz pakera aiz rokas Eiforiju un sajusminats uzdejoja ar

> vinu. Prieks ta lekaja, ka parliecinaja pat Saubas. Vienigi Apatijai
> gan nekas un nekad nelikas pietiekami interesants, un vina atteicas
> piedalities spele. Patiesiba nolema labak neslepties, jo vinu tik un
> ta galu gala atrod. Lepnums pazinoja, ka si ir pilnigi mulkiga spele
> un ka vinu nekas cits neuztrauc, tikai vins pats. Glevuliba negribeja
risket.
> - Viens, divi, tris... - saka skaitit Neprats.
> Pirmais noslepas Slinkums, vins vienkarsi apgulas aiz tuvaka akmens.
> Ticiba pacelas makonos, bet Skaudiba noslepas Triumfa ena, kurs pasa
> spekiem uzrapas visaugstaka koka galotne. Celums loti ilgi nevareja
> noslepties, katru vietu atdodams kadam citam, jo vienmer uzskatija, ka

> ta ir vairak piemerota kadam no vina draugiem.
> Kristaldzidrais strauts - Skaistumam. Koka dobums - Bailem. Taurina
> sparns ka patverums Saldkaislei.
> Veja pusma - tiesi piemerota Brivibai, un ta vina ari nomaskejas - par

> vienu saules starinu.
> Egoisms atrada tikai sev vienam siltu un ertu vietinu. Meli paslepas
> okeana dzelme (lai gan patiesiba varaviksne). Bet Kaisle un Velme
> nolida dzili vulkana krateri.
> Aizmarsiba - pat neatceros, kur ta noslepas, bet tas ari nav tik
svarigi.
> Kad Neprats jau aizskaitija lidz 999 999, Milestiba vel joprojam
> mekleja, kur paslepties, bet visas vietas jau bija aiznemtas.
> Un te peksni vina pamanija burvigu roza ziedu krumu un nolema
> paslepties taja.
> - Miljons, - noskaitija Neprats un devas meklet parejos.
> Pirmo vins, protams, atrada Slinkumu. Pec tam izdzirdeja, ka Ticiba
> stridas ar Dievu, bet par Kaisli un Velmi uzzinaja tapec, ka vulkans
> nodevigi vibreja. Neprats pamanija Skaudibu un saprata, kur slepjas
> Triumfs. Egoismu pat nevajadzeja meklet, jo vieta, kuru vins bija
> izvelejas, izradijas bisu strops, un bites, protams, izdzina nelugto
> viesi.
> Dodoties talakos meklejumos, Neprats pienaca pie strauta, nolema
> veldzet slapes un pamanija Skaistumu. Bet Saubas sedeja pie zoga un
> nevareja izlemt, kura puse vinam noslepties.
> Un ta visi tika atrasti: Talants - svaiga un kupli zalojosa zale,
> Skumjas
> - tumsa ala, Meli - varaviksne (bet patiesiba vini slepas okeana
dibena).
> Tikai Milestibu nevareja atrast. Neprats to mekleja aiz katra koka,
> katra strautina, katra kalna gala, un visbeidzot nolema paskatities
> rozu ziedu kruma. Bet, lidzko Neprats paskira mala zarus, ta
> izdzirdeja kliedzienu, jo asie rozu dzeloni savainoja Milestibai acis.
> Neprats apjuka, nesaprata, ko darit, saka raudat, ludzas piedosanu un,

> lai izpirktu savu vainu, apsolija, ka vienmer bus vinas pavadonis.
> Un, luk, kops ta briza, kad pirmo reizi pasaule tika speletas
> paslepes, Milestiba kluva akla, un Neprats vienmer ved vinu pie
rokas...
>
>

(Reply to this) (Thread)

Ceru, ka nebūsi, kā ronis, kas savus pantiņus, textus deleitos, sirdsapziņas pārmetumus nejūtot. Manuskriptu dedzinātāji - literātori klasiķi, ko domājies!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viss ir galvaa.) nevaik piekjerties.

(Reply to this) (Parent)