|
Augusts 1., 2007
14:56 Man pirmo reizi ir pašas sagādāta malka. Un kad es stāvēju pirmdien pie simts latus vērtās čupas, bija maķenīt baisi. Bet nu esmu visu pašrocīgi sakrāmējusi šķūnītī un pie tam neviens strēķis nesagruva. Aleluja!
|
Comments:
From: | petro |
Date: | 1. Augusts 2007 - 15:00 |
---|
| | | (Link) |
|
Malacis. Tikai ko darīšu es, kad aizbraukšu, ja visa malka sakrāmēta. Atkal līdz ausīm pa sūdiem rakšos?
Arī tas kādam ir jādara ;)
| From: | zum |
Date: | 1. Augusts 2007 - 16:38 |
---|
| | | (Link) |
|
Mož nu jau līdz ausīm nebūs :)
Cik daudz tas bija? Pēc mana pirmā malkas liciena es izdarīju secinājumus, ka pat malku krāmēt ir jāmāk - nevar ne par ciešu, ne par blīvu. Lielākais pluss malkas apkurei, ka var kurināt, kad vien ienāk prātā - tiklīdz ir par vēsu, par mitru vai vienkārši sagribas ;) Bet Tu esi malacis :)
| From: | zum |
Date: | 1. Augusts 2007 - 16:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Nomērīju - 6,5 kubiki. Mēs arī, ja ārā līst, vakaros iekurinām vienu klēpīti. Zvilnam siltumā, dzeram tēju, skatāmies filmas. Ļapota!
tad jau pieklājīgs daudzums. Ziemai pietiks. Ļapota gan. A par krāsni - iegādā elektrisko, man arī ir elektriskā.
|
|
|
Sviesta Ciba |