|
|||||||
XOOX. Cilvēks. - 1 mēn un 1 ned bez smēķēšanas
Komentārus:vienkārši neskaiti. aizmirsti to dienu, kad atmeti. neesi lepns par to, nedomā un nesalīdzinies ar citiem metējiem, lai būtu labāks. vienkārši uzskati, ka tas ir normāli, ka nepīpē un neskrien ar plakātu, ka smēķētāji sūkā nesmēķētājiem. p.s. es neesmu atmetis
Par skaitīšanu piekrītu, bet sākumā gribas, zin kā, palielīties sev un citiem un tā :)).
Ai nu labi, tev taisnība!!! šitas ir visvairāk atmiņā paliekošais no tevis teiktā un noteikti to izmantošu, kad metīšu: "nav tādas robežšķirtnes, kā "nu tikai vienu", "mazliet pīpēt", "pīpēt tikai kompānijā", "pīpēt cigārus", "pīpēt tikai tinamo tabaku". Es apzinos, ka ir tikai 2 iespējas - vai nu pīpēt vai nu nepīpēt."
Man parasti psiholoģiskā pazūd pēc kādiem mēnešiem diviem. Tas "parasti" nav nekāda anekdote, tipa, simtiem reižu esmu atmetis. Atmetusi esmu reizes trīs, un katru reizi uz ievērojamu laika posmu, 2-3 gadiem.
Taču - tā iegriba nepazūd pavisam, tu vari mēnešiem pat neiedomāties par pīpēšanu, nevienā situācijā. Un tad pēkšņi - sagribas. Un modrība pazudusi, jo sen jau nav bijis jācīnās. Un viss. Jā, - un "tikai vienu" - tā ir garantēta atsākšana. Uz ilgu laiku. Un katru reizi atmest ir jau vēl grūtāk. Malacis, turies. Un modrību nezaudē. Ā, zin kas man palīdzēja reizēm - es nesolīju sev atmest uz mūžu. Es teicu sev, ka varu sākt pīpēt, ja to izlemju. Bet tajā brīdī, kad, piemēram, ir kādi sūdi un nāvīgi sagribas dūmu ievilkt, es sev teicu - ok, bet ne tagad. Tas neko neatrisinās. Uzpīpēšu rīt:) Pienāk rītdiena un vairs jau negribas. Ko nu rītdiena, jau pēc pusstundas ir garām. (Reply)
|
|||||||