XOOX. Cilvēks. - Post a comment

Man parasti psiholoģiskā pazūd pēc kādiem mēnešiem diviem. Tas "parasti" nav nekāda anekdote, tipa, simtiem reižu esmu atmetis. Atmetusi esmu reizes trīs, un katru reizi uz ievērojamu laika posmu, 2-3 gadiem.
Taču - tā iegriba nepazūd pavisam, tu vari mēnešiem pat neiedomāties par pīpēšanu, nevienā situācijā. Un tad pēkšņi - sagribas. Un modrība pazudusi, jo sen jau nav bijis jācīnās. Un viss. Jā, - un "tikai vienu" - tā ir garantēta atsākšana. Uz ilgu laiku. Un katru reizi atmest ir jau vēl grūtāk.
Malacis, turies. Un modrību nezaudē.
Ā, zin kas man palīdzēja reizēm - es nesolīju sev atmest uz mūžu. Es teicu sev, ka varu sākt pīpēt, ja to izlemju. Bet tajā brīdī, kad, piemēram, ir kādi sūdi un nāvīgi sagribas dūmu ievilkt, es sev teicu - ok, bet ne tagad. Tas neko neatrisinās. Uzpīpēšu rīt:) Pienāk rītdiena un vairs jau negribas. Ko nu rītdiena, jau pēc pusstundas ir garām.