2017. gads bija:
Lielos vilcienos un mazos autobusos gandrīz tāds pats kā 2016. Ja atskaita to, ka:
- dabūju smadzeņtrīci un pirmais no abiem slēpošanas braucieniem faktiski gāja secen
- līdz 3 miljoniem soļiem gadā neaizvilku (~2.8 milj), vidēji dienā 7750
- biju divās konferencēs ārpus LV, arī dažos vietējos pasākumos, bet vajag izrauties vairāk, savādāk kļūstu pilnīgi asociāls savā mājas birojā
- namsaimnieka pienākumi aprija lielu daļu augusta un septembra
- nācās pieķerties arī vēsturiskajam dzimtas īpašumam (pareizāk sakot, tā izmēzšanai), vesela nedēļa laukos, iedomājieties?
- biškiņ vairāk kultūras, lērums seriālu, būtiski vairāk grāmatu, faktiski lasu gandrīz katru vakaru vismaz pāris stundas (par to liels prieks), tiesa gan ne-fiction joprojām nespēju pieķerties, visas sapirktās joprojām stāv nelasītas
- skolēnu rudens brīvlaiks ar ģimeni Grieķijas dienvidos bija brīnišķīgs, klintis arī
- darba/aplikāciju jomā gads bija labs finansiāli bet neapmierinošs progresa ziņā - daudz kam no plānotā nepietieka laika un motivācijas
- miegs (trauksme, nemiers, joņojošās domas, nemierīgās kājas) joprojām ir nopietna problēma, savukārt kuņģa vaina, visticamāk, pēc eksperimentiem divu gadu garumā, izrādās ir manā galvā, attiecīgi - grūti labojama