Daļu no autobraucēju attieksmes pret velosipēda dīdītājiem nosaka to grūti definējamais statuss un attiecīgi arī uzvedība- te viņš ir tāds pats satiksmes dalībnieks kā autobraucēji, te pēkšņi kļūst par gājējam līdzīgo- nekad nevari zināt kurā mirklī velosipēdists pārvērtīsies. Autobraucēji var uz tiem tikai noskatīties- kā uz putniem, kam pašiem savi ceļi. Otra lieta- riteņbraukšanā nenoliedzams palīgs ir zināšanas par cilvēku dabu. Cik daudz sadursmju un pārpratumu tādējādi izdevies izmukt.