Es esmu tikpat parasts kā mēness ziemas dienas zilajās debesīs. Es esmu sekls, nē, nu ir ap mani tāda kā jūtu, sajūtu un prātuļošanas kārtiņa. Nu vismaz kamēr nepaberzē un nenobirst pārklājums. Un varētu jau, protams, izkopt sevi un domāt vairāk un attīstīt savas izteikties un spriestspējas, uzpucēt un nolakot, varbūt padarīt elastīgāku un poraināku savu intelektu, valodu, tēlainību lai. Tomēr, neliegšos, gandarījuma man no tā nebūs. Tas būtu gluži kā ieviest sev hobiju- izskatītos labi un ar ko ņemties būtu, taču par manu otro ādu tas nekļūtu. Sejā spīd D vitamīns un kaitīgie stari. Lai nu paliek kā ir.
arī šī tava atzīšanās mani priecē. vot nezinu vairs ko teikt, lai neizklausītos banāli :) vārdos neizsakāma sajūtas laikam. man ir tā līdzīgi ar nelielām atšķirībām.
wowow / 20. Decembris 2004@18:34 | |
:))
izlasīju un pat nesapratu. vienkāršākam vajag būt, kā Gerkenam, piemēram - ēst frī tāpēc ka garšīgi, neiet uz teātri kuru nesaprot, pirkt RR tāpēc ka tam 75 gadu garantija. un nevis tāpēc ka tas par kautko liecina.
wowow / 20. Decembris 2004@18:33 | |
Cilvēkiem jau vispār nav lemts vienam otru saprast
vismaz ne vārdu un rakstu formā.