Gribēju kaut ko rakstīt par dzīvi kā braukšanu auto ar kruīzkotroli, par stāvokli, kad it kā ir dotas visas iespējas kontrolēt savu kustību, tomēr parasti jau es to nedaru, ja neskaita īsās piebremzēšanas vai uzgāzēšanas, ja ceļā pēkšņi gadās kāds šķērslis (paskat, kā racoon uzgāzējies šodien)- tā viegli un bez piepūles, bez domām slīgsti iekšā tukšumā un beigās pat neatceries, kas bija pēdējais miests, kam izbrauci cauri. Sagāzēties vai sabremzēties vai braukt pa lauku grants ceļu, kur visu laiku jāuzmanās, ja negribi noraut jumtu, bet varbūt apstāties, pačurāt, ievilkt plaušās gaisu, atlaisties sēdeklī un pakasīt olas un tikai tad braukt tālāk. Ērtības ir vērtības un tās šo to no tevis paņem. Kruīzs. Ar kontroli.