Vakar- trīs labas filmas vienā vakarā. Šreks- kā dzirkstošs vīns. Kafija un cigaretes- kā rūgti salda šokolāde. Līdzzinātājs- kā glāze dūmakaina viskija. Esmu labs klients kinoteātrim. Pēc flmām- ap pusnakti, mašīnai pie stūres sēžot, pārņēma tā retā, lieliskā sajūta, ka stāvu nomaļus, skatoties uz pasaules karuseli. Varētu braukt tālu, tālu- kur acis rāda, kamēr beidzas degviela vai salūzt auto.
| murse / 21. Novembris 2004@11:30 | |
cik skaisti un domīgi
nupat atcerējos sen dzirdētu stāstu par vienu aborigēnu dziedātāju, kas, konkursa balvā saņēmusi mašīnu, braukusi, kamēr degviela izbeigusies, bet tad mašīnu atstājusi, un gājusi tālāk kājām.
| ronis / 21. Novembris 2004@14:41 | |
un es atkal par tiem indiāņiem, kam nepatīk braukt ar mašīnu, jo tā kustās pārāk ātri, lai dvēsele paspētu tikt līdzi
| haoss / 21. Novembris 2004@17:20 | |
Dūmakains viskijs? A moš tu ar brāgu sajauci?
| wowow / 22. Novembris 2004@09:22 | |
Dūmakains pēc garšas, ne skata.
