Rīgas laiks tāds rudenīgi draņķīgs šomēnēs padevies (te es nedomāju apvalku ar cacu)- īpaši mani sarūgtināja oranži ņirdzīgie skaitāmpanti vidējā latvieša anekdošu vietā un Rolšteina grēmas par Maiju Kūli (ar šitādiem raksteļiem, Rolštein, tu savu citējamības indeksu nepacelsi), Kultūras Diena apsteigusi RL, pirmā nopublicēdama interviju ar Mao Dzeduna pētniekiem, komentāri tādi nekādi, kļūdas labojums jau redzēts cibā. Toties laba intervija ar Kristi Puiu (žetons Tīronam, ka ļauj viņam runāt)- mani īpaši aizkustināja šis:
"Filma man patika, bet pēkšņi es sev pajautāju: ja es šajā brīdī nomirtu, kurš mirtu? Es, Kristi Puiu, Rumānijas pilsonis, kuram ir sieva un divi bērni, un sava biogrāfija, vai tas, kurš skatās filmu un identificējas ar Džeimsu Kagniju, tātad- ne es."