wowow@21:58 - Mīlestība
Vismaz reizi mūžā nepieciešams piedzīvot neprātīgu mīlestību- līdz prāta aptumsumam, līdz samaņas zudumam, puņķiem, asarām un asinīm. Lai sagatavotos prātīgai mīlestībai.
maya / 17. Jūnijs 2004@22:04 | |
un ja nu otrādi?
wowow / 17. Jūnijs 2004@22:05 | |
Ja nu cikliski?
maya / 17. Jūnijs 2004@22:14 | |
kā teica kāda seriāla galvenā varone - laimīgi ir tie, kuriem izdodas piedzīvot kaut vai vienu mīlestību...:)
ar laiku gan sajūt, ka viss var būt mīlestība un visu laiku
Piekrītu!
Bet ideālais variants - šo dažādo mīlestību mērķobjekts ir viena un tā pati persona.
Patiesībā tad tās sanāk vienas mīlestības dažādas stadijas. Un tā top stabila divu cilvēku savienība.
wowow / 17. Jūnijs 2004@22:16 | |
Tas gan, cik man zināms, nav iespējams. Bet ej nu sazin.
zum / 17. Jūnijs 2004@22:29 | |
kas svilst, tas nevar gruzdēt.
zum / 17. Jūnijs 2004@22:14 | |
Tieši tā man arī šķiet. Jādreb, jāsvilst, jādeg, jāagonē, lai novērtētu to - rāmo.
shutup / 17. Jūnijs 2004@22:32 | |
a varbuut nevajag ? ;]
ja nu taa iistaa miilestiiba nekad neatnaak??
Sabijos, ka citi/-as atkal tieši manas domas raksta:)
snark / 17. Jūnijs 2004@23:56 | |
Kaut kas tajā "lai sagatavotos" dara nemierīgu. Jo esmu dzirdējis runājam, ka visa dzīve esot tikai tāda gatavošanās nāvei. Saskaitāmo secība nudien tad nav būtiska, kā jau te citi norādīja.
Tas ir, gribēju teikt, ka galvenais ir to klātbūtne kopējā izteiksmē.
skuka / 17. Jūnijs 2004@23:56 | |
Nieki, neprātīgu mīlestību vajag piedzīvot daudzas reizes. Katru reizi. Un prātīgas mīlestības nav vispār, to sauc kaut kā citādi.
jā, šitas vistuvāk atbilst manam uzskatam par to, kādai jābūt mīlestībai.
Visas mīlestības sākumā ir neprātīgas.