wowow@13:24 - Trauksme
Nepārtraukts trauksmes stāvoklis. Nogurdinoši. Bet ko nu par to. Ne es vienīgais tāds. Atsākt rīt vitamīnus, vai? Dzert līdz krišanai zem galda, kā viens otrs? Nomākt ar citām- spēcīgākām sajūtām? Nē, padomus negaidu, paldies. Gribējās parunāties. Tik vienkārši. Jā.
| skuka / 16. Jūnijs 2004@13:30 | |
Bet man reibst galva un nāk ģībonis. Tas nomāc trauksmes sajūtu. Taču nav labākais veids.
| waits / 16. Jūnijs 2004@13:32 | |
Piedzēries, trauksmes sajūtas nomocīts, ik pa brīdim bezsamaņā saļimstošs, vitamīnus pārrijies un hipervitaminozē iedzīvojies cibiņš gāž pa dzīvi, uzplaukdams te vienā, te otrā spotlaitā.
| maya / 16. Jūnijs 2004@13:44 | |
saprast, ka tas neko neatrisina un nomierināties (muldu)
elpo dziļi :)
| ronis / 16. Jūnijs 2004@14:10 | |
vispār, pēc psih. teorijas, ja trauksmes stāvoklis nogurdina, tad tā ir kaut kāda fiktīva trauksme.
vajag iemācīties lietot vārdu "vienalga". man palīdzēja.
| wowow / 16. Jūnijs 2004@15:04 | |
Nu vai zini- domā ka man kaut ko palīdz, ka "fiktīva"? Vienalga pateikt es māku, es nemāku būt vienaldzīgs.
| ronis / 16. Jūnijs 2004@15:17 | |
think about the fundamental.
tas, ka nokavēji šorīt, ka aizmirsi to un to, ka nebiji pietiekami labs, ka nepaspēji izdarīt, ka Tev netīras kurpes, ir vienalga. yes, yes, my friend. Tu izskaties pēc fuckin' perfekcionista. Dievam tādi ne visai, a trauksmītēm baigi patīk.
| wowow / 16. Jūnijs 2004@15:38 | |
Ai, par tādām lietām nudien neuztraucos. Un par būtisko- nav jau nemaz tik viegli koncentrēties uz to būtisko.
| ronis / 16. Jūnijs 2004@15:45 | |
nu ja, vieta jāizbrīvē :)
tāds laikmets - vai nu paviegls, beznaudīgs radījums ar vieglām kājām, vai normāli ekipēts subjekts ar trauksmīti azotē. "I have chosen to choose" u.c. BS. Tas parunājoties bez padomiem, kurus lūdz lai ignorētu. Nesen iedomājos, ka viens cilvēks par otru faktiski neko nezin un zināt nevar, tad kāda jēga no visādām attiecībām un citām cibām ?
