Pats par sevi - 2. Marts 2012

 wowow@00:44

observer posts atgādināja, ka jau sen gribēju pārskatīt pieredzi ar autobūves industriju:

(1996? - 2001.) 1988. gada mazda 626 kupeja 2.2l benzīns - lielisks auto jaunēkļiem bez bērniem, uzticams, droši vien ripotu vēl šobrīd, ja fāterītis nebūtu to sasitis pilnīgās lupatās

(2001.-2007.) lietots 1993. gada honda civic 1.6l benzīns - fāterītis joprojām ar to brauc, nenokaujams auto

(2007.-2011.) jauns 2005. gada rav4 ar 2.l benzīnu un 4x4 - nopirku jaunu, nospēra, lielisks un uzticams auto (atskaitot gļukus ar signalizāciju) ģimenei, ideāli piemērots Latvijas ceļiem uz ziemai

(2003. - ... ) jauns 2003. gada mazda 6 - tagad ar to brauc sieva, pēc tam kad nospēra rav4, lielisks, praktisks auto ģimenei ar bērniem, bezproblēmu auto (atskaitot vienu 70ls vērtu mikroshēmu, kas jānomaina ik pa 4 gadiem), ar zināmu noslieci uz rūsēšanu mūsu klimatiskajos apstākļos.

(2011.-...) jauns (nostāvējis salonā 3 gadus) 2007. gada volvo c30 ar 2.5l 5cilindru benzīnu - paguvu jau sasist un salabot, mazs auto lieliem puikām atvilkšanai līkumos, pie luksoforiem un uz šosejām.

kopumā uzskatu, ka japāņu autoindustrija saliek eiropu vienos vārtos, cik nu redzu ar kādām problēmām cīnās mani draugi un paziņas, ar saviem audi, opeļiem, golfiem un visādiem citroeniem (bmw īpašnieki sagatavo putas uz lūpām :)