Manuprāt, vērā ņemama analīze par to, kāpēc notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanai. Daudz pamatotāka nekā Kalvīša & co, kā arī pērkamās žurnālistikas citadeles populistiskās ūdens duļķošanas frāzes "stulba naudas tērēšana" vai "referendums ne par ko".
Atkārtošos, ka mana subjektīvā motivācija parakstoties, ir paust attieksmi pret faktu, ka valdošā koalīcija steidzamības kārtībā trīs mēnešus par visām varītēm, jēdzīgi nepamatojot, stūma cauri izmaiņas likumos, bet līdzko ieskanējās runas par iespējamu Saeimas (un tātad arī valdības) atlaišanu (sabijās ka zaudēs siltās un ērtas vietas), visi tie paši vēži (koalīcijas partijas) vienbalsīgi pārdomāja, ka labāk jau nē un ka vispār viss jau ir kārtībā un divu dienu laikā vēl lielākas steidzamības kārtībā atgrozīja abus likumus atpakaļ (ups, ašibočka višla, paverķe).
Nu kā lai notic cēlajiem grozījumu mērķiem (parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm, kā tad) un tautas pārstāvju godaprātam? Tas, ka arī citos viedokļos ir nepieciešams ieklausīties un tas, ka nepieciešams balansēt sabiedriskās un politiskās intereses, ir galvenais šīs ambrāžas rezultāts un atgādinājums mūsu pašu izvēlētajiem politiķiem un politikāņiem, kuru viņi ir gatavi uzklausīt.
Tāpēc, ja esi bijis pietiekami aktīvs, lai piedalītos vēlēšanās, ir vērts būt vismaz tikpat aktīvam arī šobrīd, lai definētu savu attieksmi un ietu parakstīties, ja attieksme pret izmaiņu saturu un veidu kā šīs izmaiņas tika stumtas cauri parlamentam un valdībai, to prasa.
Un 300 00 lati parakstu vākšanai (un pēc tam 1-2 miljoni referenduma organizēšanai) nekādi netiks izmesti vējā. Tie atgriezīsies mūsu pašu ekonomikā, pie tam nepalielinot tekošā konta deficītu, pie tam ļoti labā veidā- kā atalgojums visumā mazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, kas strādā vēlēšanu komisijās (nevis ierēdņu prēmijām vai kārtējam megaprojektam)- cik man zināms pārtikušie oligarhi, biznesmeņi un intelektuāļi tajās parasti nesteidz tajās strādāt. Es teiktu, ka man pat ir grūti iedomāties labāku 1-2 miljonu notriekšanas veidu.