Pēc rūpīgas visu sarunu atšifrējumu izlasīšanas (avots Lato Lapsas lapa nelieshi.lv), man ir skaidrs, ka sarunu atspoguļojums medijos ir pilnīgi neadekvāts (nerunājot par vidēji statistiski neglābjami debīlo Delfu komentētāju). Nu nav tur nekā vairāk par žurnālista darba bēdām un priekiem, attiecību veidošanu ar avotiem un to, cik jocīgi izklausītos mūsu pašu atšifrētās telefonsarunas. Es neredzu, goda vārds, neredzu pamatojumus apšaubīt Jaunalksnes darba ētiku, jo īpaši ja pirms tam netiek izrunāts par to mediju un mediju pārstāvju ētiku (piem. TV5 Līdaka- "ētikas un profesionalitātes etalons", kas šīs sarunas steidz iesniegt Saeimā politiķiem izvērtēšanā), kas šo tēmu atspoguļojuši. Tas ka Ilze Jaunalksne grib 300 000 no valsts, nu labi, es viņas vietā neprasītu, taču, viņai ir visas tiesības cīnīties par to, kas viņai šķiet pareizi. Vēlu viņai veiksmi gan naudas piedzīšanā no Finansu policijas, gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē.