wowow@23:24 - Joprojām stīvs gulbis. Bet nu jau tāds, kas var piecelties.
Olfēna plāksteris ir bomba (reizes 10 iedarbīgāks par ziedi).
Kāpēc man šito neviens agrāk nepateica?
Thx ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
vedjmah
"Dzīvoklis ir ar daļējām ērtībām un lielisku atmosfēru, kas padara to par ideālu dzīvesvietu."
"Divās istabās un galvenajā koridorā ir iebuvējamie skapji, kas dzīvoklim piedod estētisku noskaņu."
Ja nemaldos, Izraēlas un arābu pasaules (Palestīnas) iespējamais kara risinājums vislabāk bija aprakstīts B. Longjēra "Mans ienaidnieks" pēdējā daļā (tas bija sen, un grāmata bija krievu tulkojums uz pelēka papīra no Polaris izdevniecības, pirkts pagraba veikalā uz Ģertrūdes ielas starp Skolas un Baznīcas, kad es vēl biju students) pēdējā daļā - vienkārši kaut kur un kaut kā vajag atrast/izveidot grupu, kas ir gatavi ziedot visu, pat savu dzīvību, lai pārliecinoši un neatceļami likvidētu ikvienu, kas no jebkuras puses izšauj raķeti vai veic terora aktu pret otru pusi, lai dotu laiku un iespēju izaugt paaudzei, kas neienīst otru pusi jau kopš dzimšanas. Tikai tad var iestāties miers.
Olfēna plāksteris ir bomba (reizes 10 iedarbīgāks par ziedi).
Kāpēc man šito neviens agrāk nepateica?
Thx vedjmah
Šitais ir traģiski. Sākās ar neveiksmīgu noliekšanos pie izlietnes (nu patiesībā sākās ar 30 gadiem sēdoša darba ar jau pamatskolā iedvestu riebumu pret fizkultūru), turpinājās ar nomaukšanos uz kalna pirms pusotra gada un šovasar - ar nobietēšanos aiz laivas pēc pārāk augsta leciena uz pārāk augsta viļna. Pirms nedēļas jau likās ka tūlīt jau būs labi, tad nevieksmīgs lēciens pāri diviem pakāpieniem pa trepēm - un atkal nedēļa staigājot kā tizlenim un guļot ar spilvenu starp kājām (atkal stipri apņēmos vingrot katru dienu). Un šodien - kad jau gandrīz vairs nekas nesāpēja, pacēlu skūvgriezi virs galvas, sagriezos sāniski, skrūvējot stulbās eņģes, ar galvu turot plauktiņu un te mēs esam - atpakaļ tizleņa statusā ar sāpošu muguru.
Vakar pasēdējām pusstundiņu AB dambī.
Nu i nafig, šovasar vairs ārā neiesim, fakinie odi lai ēd citus.
Fascinējoši, cik daudziem pēķšņi ir svarīgi, cik daudz testosterona ir konkrētajā Alžīrijas bokserē, lai tik varētu pavicināt savu noplukušo un netīro karodziņu "pareizajā" nometnē. Un nevienam nešķiet jocīgi, cik savdabīgs ir olimpiskais/profesionālais sports principā un konkrēti (sieviešu bokss). Vienīgā normālā olimpiskā disciplīna ir desmitcīņa.
Unikāls, kvalitatīvi izremontēts un nokomplektēts Āfrikas, Indijas un Eiropas reģionu dizaina dzīvoklis
Šodiena arī papista. Smeļot kubikmetrus kublā lamāju gan ulmaņlaika būvniekus par nenobetonētajām grīdām (un jo īpaši par pagraba augstumu, kas veidots rūķiem lai visi pārējie nosistos pret griestiem), gan sūkņu ražotājus par supertizlu dizainu, gan klimata pārmaiņas, gan savu veco muguru (ceru, ka rīt spēšu izkāpt no gultas), gan kopumā stulbo ideju par namīpašumu, gan sniega lāpstu, kas ķeras uz akmeņiem, gan lauzni kas vienmēr nokrīt ceļā, gan kretīniskos šļūteņu savienojumus, vai es jau teicu par pagraba griestu augstumu? Kaut kāds idiotisms.
Nevar saprast, kā labāk - darbināt sūkni visu nakti, riskējot nodedzināt arī šo, vai slēgt uz nakti ārā un no rīta sākt visu no sākuma.
Viens nolūzis valriekstkoks etiķkoks
Viens nolūzis ābeļzars
Viens uzplūdis pagrabs
Viens nomiris sūknis
Viens jauns sūknis
Nezināms daudzums (bet daudz) samirkušu lietu
Viena papista diena
P.S. Šobrīd beidzot ūdens pumpējas laukā straujāk nekā pieplūst, līmenis sāk krist
Navigate: [Previous 20]