[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Marts 3., 2009 | |
|---|---|
| 21:36 [Link] |     Šodien no rīta ieskrēju rimīti nopirkt sev kautko ēdamu. Ne par to gan ir stāsts, kasiere mēģināja ar mani flirtēt, cik nu tas viņai bija iespējams aiz kases sēžot. Es gan sev par kaunu, biju ļoti samiegojies, pa pusei autopilotā tur stāvēju, tāpēc arī nevarēju izrādīt sevišķu aktivitāti. Bet arī par to šoreiz nav stāsts. Stāsts ir par emocijām. Vienmēr esmu domājis, ka kasieriem it sevišķi lielveikalos ir ļoti truls un monotons darbs. Ka viņi ir lielā mērā roboti, kas zin tikai trīs kustības un trīs teikumus. Bet izrādās, ka arī viņi ir cilvēki, ar visai cilvēcīgām un dzīvām emocijām. Mūzika: Kartāga- Cirks |
| Comments | |
Vienkārši parasti tā ir, ieej kautkādā Maksimā, tur ne sveiki, ne labdien paķer tavas preces nopīkstina un noburkšķ kaut ko par cenu. Visai robotiska attieksme. Es pieņemu, ka tagad, kad beidzot valstī kasieru pietiek visiem, viņiem nav jāstrādā tik garas maiņas un pietiek laika arī pieklājīgi sasveicināties ar pircēju! :) (Reply to this) (Parent) | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}