- 2018.02.10, 20:33
- Kārtējais punktiņš par to, kādos veidos bāriņtiesas ir vērstas pret ģimeni. Vai kāds savā pašā prātā būdams izvēlētos atvērt tādu bankas produktu kā "pilngadības krājkonts"?
"Pamatīgas problēmas šāda konta atvēršana radījusi kādai ģimenei, kas bērnam bija atvērusi kontu «Latvijas Krājbankā». Banka piedzīvoja krahu [...] Pēc nemitīgām tikšanās reizēm un pat tiesu darbiem pusgada garumā bāriņtiesa bērna vecākiem atļāva no «Krājbankas» konta pārskaitīt nauda uz citas bankas krājkontu. [izcēlumi mani - w]"
Te var redzēt, ka piesedzoties ar retoriku "tikai bērns var rīkoties ar uzkrājumu", bāriņtiesa uzskata ka ar uzkrājumu rīkoties drīkst tikai viņi paši. Un ja bāriņtiesa tā pateiks: būs uzkrājumam kopā ar bankrotējušo banku pazust! (Labi, noguldījumu garantiju fondu nepieminam: kaut gan - ja kontā būtu virs 100k €, tad laicīgi nepārskaitot, naudiņa būtu izkūpējusi: bāriņtiesa būtu lepni parādījusi savu patieso varu).
"Nu jau vairākus gadus Bāriņtiesa [...] aplaimo ar noteikumiem, pienākumiem un pieprasījumiem pēc atskaitēm."
"Gada norēķins iesniedzams bāriņtiesai rakstiski katra gada sākumā ne vēlāk par februāri; tajā jābūt mantas sastāva apzīmējumam un sīkam sarakstam, pieliekot pēc iespējas kvītis tiklab par visiem gada laikā bijušajiem izdevumiem nepilngadīgā labā, kā arī par saņemtajiem ienākumiem un tāpat par ienākumu summām, kas palikušas nesaņemtas."
"Vecāki jūtas pazemoti [...] Ja ik gadu nesniegs Bāriņtiesai vajadzīgos datus, var pat piemērot naudas sodu."
"Šādā situācijā nonākuši simtiem Latvijas bērnu vecāku [...]".
Tātad, kāpēc bāriņtiesa uzskata ka var šādi pazemot, apgrūtināt simtiem ģimenes, kas īstenībā neko sliktu nav nodarījušas, un es pat teiktu - ir daudz, daudz virs vidusmēra ar savām rūpēm par bērna labklājību. Kāpēc? Tāpēc ka bāriņtiesas uzskata, ka ir pajāt par to kā vecāki jūtas, jeb par to kāda ir psiholoģiskā labsajūta ģimenē, viņiem uz to ir uzdirst no visaugstākā zvanu torņa.
Bāriņtiesas par sevi saka: "bērna labākajās interesēs" - pēc noklusējuma, tātad, bērnu neinteresē kā jūtas tēvs un mamma kad viņiem ar sankcijām draud organizācija kas bērnu pat par nepakļaušanos var atņemt, un bērnu varētu interesēt tikai tas, lai kad viņam būs 18, viņam pienākas nauda (pohuj ka paši muļķa vecāki /s to naudu ir pelnījuši un atlikuši malā, atraujot sev kādas īstermiņa intereses) un bāriņtiesai par visām varītēm ir noteikti jāzina līdz pēdējai kapeikai: cik.
Ir izvēle: bāriņtiesas varētu darboties ģimenes pusē: palīdzēt vecākiem tikt galā ar neuzticamām bankām, cīnīties ar banku neuzticamiem produktiem, komisijas naudām, krāpniecisku praksi. Vai otrādi - banku pusē, lai nedrīkst naudu aiztikt, lai nauda stāv, vai sadeg, vai to apēd inflācija, vai banka izšķērdē ieguldot apšaubāmos projektos kas noved līdz bankrotam (kā Krājbanku, kā Parex (tagad Citadele), kā ...). Bērna "interesēs" un punkts. Bet nekādi tas nav bērna interesēs!
Ar likumu esot noteikts ka Bāriņtiesai ir tāda vara, bet skaidrs ka ar likumu nav noteikts ka Bāriņtiesai būtu jābūt kompetentai finanšu pārvaldībā. Pēc mana viedokļa: bāriņtiesā strādā tādi cilvēki, kuri vispār par finansēm neko nesajēdz. Kuriem vispār ir ierobežotas spējas spriest, jo viņi uzskata ka ir tiesīgi lemt pār likteņiem: kas pēc definīcijas jau paskaidro ka viņi nespēj apjēgt cik nekompetenti un kādi nejēgas paši ir.
Tāpēc ka skaidri domājošs cilvēks nekad tādu nastu neuzņemsies.
***
Mans piedāvājums kā ir jāregulē. Bāriņtiesai būtu jāaizstāv ģimenes intereses. Un tā ir vienotība, vecāki - tēvs, māte, bērns (bērni) - viens kopums. Un nedrīkst skatīt "bērna labākās intereses" ne mazākā veidā atrauti no visas ģimenes, visu ģimenes locekļu interesēm. Ir jādomā par to, kā būs labāk visiem. Un tieši tad, tas būs vislabāk arī pašam bērnam.
Jautājumā ar krājkontu: bāriņtiesām būtu jāievēro banku noslēpums, un ģimenes privātums, un jāatsakās bāzt savu degunu šādās (naudas) lietās. Ģimenes budžets ir vienots, un ārpus trešās puses acu kompetences: vienīgais ko bāriņtiesa varētu domāt ir kā budžetu palielināt, nevis kā to sašķelt un sadalīt - tipa ka lai "bērniem" tiek, bet vecāki var kaut vai sprāgt nost, par tiem pajāt /s.
Jā, tas nav viegli. Dažreiz vecāki ir tīri draņķi. Dažreiz alkoholiķi, dažreiz bipolārie traucējumi, dažreiz psihiskas, garīgas saslimšanas. Dažreiz neizturama nabadzība, kamēr sabiedrības mandāts ir tikai "glābiet bērnus". Tipa vecāku slīcēju glābšana tikai pašu rokās /s. Nē - ir jābūt tā, ka ja ir problēmas ģimenei, tad tās ir jāārstē kompleksi. Tās rāda ka pati sabiedrība ir slima, un tāpēc sabiedrība būtu jāārstē. Diemžēl, protams, reti kur sabiedrība kaut ko tādu par sevi spēs atzīt. Nē nē, davai tik izņem bērnus, atdod tos audžuģimenēm (un vēl tā sālīti piemaksā tām), glābiet bērnus, bet vecāki lai nogrimst: tāds mandāts /s.
Diezgan dīvanas, perversas ekonomiskās sistēmas pat veidojas dēļ tā (tāda savdabīga bērnu tirdzniecība, naudas aprite - tieši bāriņtiesu, audžuģimeņu/bērnunamu sistēmas nodokļu naudas apgūšanai, nevis kaut kādi tumši pedofīlu loki).
Es piedāvāju tādu kā hibrīdmodeli - audžuģimene kopā ar bioloģisko ģimeni, tā lai bērnam ir atbalsts abās. Lai sociālais darbinieks nodrošina apvienošanu un atveseļošanu, nevis domā tādos terminos kā atraut, sašķelt, atņemt.
***
Ak jā, un pati ideja ka varētu naudu uzticēt kaut kādai organizācijai turēt 10-15-18 gadus, un tā ka pašam tev nav nekādas kontroles pār to? Manuprāt: neprāts. - 1 rakstair doma
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst
