- 17.9.17 09:59
-
Noskatījos Netflix "Heroin(e)" docu, par to kā West Virginia neliels novads (100k cilvēku) mēģina cīnīties per heroīna epidēmiju (precīzāk - pret pārdozēšanu epidēmiju dēļ fentanila piejaukumiem), pēc tam kad opiātu atkarīgie (vicodin, oxycontin) sāk lētāk narkotiku pirkt uz ielas, jo nevar vairs dabūt uz receptes.
West Virginia, puritāņu, republikānisma un konservatīvisma pārņemta, griežas kā suns cenšoties noķert savu asti: mēģina atrisināt problēmu ar tikai tiem līdzekļiem, ko dievbijīgā, vecās derības stilā audzinātā iedzīvotāju masa spēj politiski pieņemt... tādi, kuriem likuma aizliegto geriču kāds vienreiz "vēnā iedūris" tad paliek dieva nolādēts grēcinieks kuram degt ellē. Neglābt, lai sprāgst nost. Bet reizē: tie ir ģimenes locekļi, un uzsēdušies uz opiātiem caur pilnīgi legālām tabletītēm ko ārsti izrakstījuši, lai atvieglotu hroniskās sāpes.
Un tad aiziet: pārdozējušos glābj nevis neatliekamā palīdzība, bet gan ugunsdzēsēji(!). Vai nav sirreāli? Ienāk zvans, ka kāds pārdozējis un šim stājas elpošana - uz notikuma vietu taurēdama trauc milzīga, sarkana, ugunsdzēsēju mašīna! Jo vēlētāji finansējumu politiski spēj piešķirt ugunsdzēsējiem, bet ne socializētai medicīnai. (Mediķi - tikai par maksu, tikai komerciālā hospitālī.)
Un tālāk - izdzīvojušos uz skaidrības (abstinences) takas cenšas likt tiesnesis(!) un "drug court" (narkomānu tiesa). Nevis terapeiti, ārsti, veselības speciālisti. Nē - tiesneši, policisti, probācijas dienests. Palīdzības un ārstēšanas vietā: tikai aresta un cietuma drauds.
Tiem, kas nakšņo uz ielas, palīdzību piedāvā tikai kaut kādi misionāri, kaut kādi evaņģelizētāji - un, protams, tikai uz savā reliģijā iecirstiem noteikumiem. Jo kaut kāda citāda, visu aptverošāka, iekļaujošāka palīdzība tiem būtu sociālisms, ir konservatīvajai populācijai politiski pilnīgi nepieņemama.
***
Late Stage Capitalism Latvijas iedzīvotāju prātos. "Ja sociālisms netraucēti nostiprinās, visa valsts virzās uz šādu kazarmu estētiku. Piemērs ir Ziemeļkoreja [...]".
Nez kam izdevīgi ir atkārtot mītu ka tas, kas Padomju Savienībā darījās būtu nosaucams par "komunismu" vai pat "sociālismu"? Ja pirms-revolūcijas domātāji aģitēja un savās partijas rindās visādus avantūristus iesaistīja ar uzsaukumiem par augstiem ideāliem un kaut kādu ideoloģiju, tad taču ir ļoti skaidrs, ka pēc varas sagrābšanas, viss tas tika atstāts papīram, lozungiem un propogandai, bet reālās lietas darīja citādi, un nolūki bija visai zemi.
Lai varu noturētu, sākās slaktiņi - čeka, civilais karš, un "proletariāta diktatūras" noturēšanai par aģentiem savervēja visglumākos, bezprincipa un amorālākos iznireļus, piesolot iespēju spīdzināt un izvarot bez ierobežojumiem.Приговоренных к высшей мере наказания не только расстреливали. Например, в Вологодском УНКВД исполнители — с ведома начальника-орденоносца, майора госбезопасности Сергея Жупахина — осужденным к расстрелу рубили головы топором. В Куйбышевском УНКВД из почти двух тысяч казненных в 1937-1938 годах удушили веревками примерно 600 человек. В Барнауле осужденных убивали ломами. На Алтае и в Новосибирской области женщины перед расстрелом подвергались сексуальному насилию. В Новосибирской тюрьме НКВД сотрудники состязались, кто убьет заключенного с одного удара в пах.
Kāda īsti tad ir motivācija uzturēt apgalvojumu, ka valsts režīms, kur kāda neliela cilvēku saujiņa uztur diktatūru, caur pastāvīgu teroru un iedzīvotāju masu iznīcināšanu, būtu jāsauc "komunisms" (tikai tāpēc ka režīms izvēlas konkrētu propogandas un lozungu maskējošo apvalku?).
(Pēc līdzīgas loģikas varētu diskreditēt jēdzienu "demokrātija", jo visas valstis kam vārdā ir "tautas demokrātiskā republika" parasti nav demokrātiskas un tautai nepieder ne drusciņas varas.)
Kāda motivācija ir vēlmi pēc sociālākām atbalsta programmām, pēc sociālistiskākas politikas (kas būtu pretstatā kapitālistiskai politikai, kur tikai nauda nosakaa programmu) diskreditēt, uzreiz atmiņā atsaucot cenzūru, "sociālistisko reālismu", "sociālistiskās padomju republikas" un nabadzību, kas bija privātās uzņēmējdarbības aizlieguma izraisīta, nevis būtu kaut kāds iekšējs, neatņemams sociālisma atribūts...