- Par gadsimta meliem.
- 26.4.16 13:56
-
Es esmu pārliecināts ka drīz kaņepju (kanabisa) aizliegums kritīs, un tad varēs sākt runāt, ka visa ņemšanās ar ASV war on drugs ir bijuši milzīgi meli un ļaunprātība. (Un kādi draņķi ir bijuši visi aizliegšanā iesaistītie. Ar politiķiem sākot, ar policiju, cietumsargu arodbiedrībām beidzot.)
Tā pat esmu pārliecināts ka drīz sāks runāt par to, ka tauku noliegšana uzturā (un pārsviešanās uz ogļhidrātu, cukuru lietošanas ieteikumu ap 1955 gadu) bija milzīga kļūda. Un es teiktu, zinātnei ir nepieciešams ieviest John Yudkin balvu vai nosaukt viņa vārdā kautkādu pamatprincipu, lai pamatos dokumentētu, to kā "zinātne" apspiež patiesu teoriju, kas īsti nesakrīt ar valdošo domāšanu.
Līdzīgi, kā medicīnas pamatos būtu jāiekaļ Ignaz Semmelweis vārds, lai ārsti atceras katru dienu, kā viņi izturējās pret cilvēku, kas viņiem skaidroja, jo viņi dara nepareizi. (Ka šie, pēc līķu secēšanas, ar tām pašām netīrajām rokām iet pieņemt dzemdības, sekojoši māti inficējot, un radot tolaik valdošo "nomira dzemdībās" fenomenu. Un kā ārsti strikti pretojās ierosinājumam mazgāt rokas.)
Tā pat, kā sāk atzīt ka "sliktais holesterīns" nav saistāms ar pārtikā uzņemto holesterīnu, tas ir, olas, speķis, sviests, cūkgaļa.
Bet tagad mans nezinātnisks viedoklis - es sāku domāt ka pārtikā uzņemtais cukurs veicina konstantu, hronisku iekaisuma procesu organismā. Un šis "iekaisuma process" izraisa pārējās negatīvās sekas uz veselību: aptaukošanās, insulīns, holesterīns un artēriju aizdambēšanās, un kas tur vēl ne. Tādas man nezinātniski-intuitīvas sajūtas šobrīd.
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst