- 21.9.15 14:42
-
"Valsts kancelejā gan norāda, ka šāda prasība nav iestrādāta normatīvajos aktos, līdz ar to algas norādīšana darba sludinājumā pašlaik nav pienākums."
Šī piebilde raksturo Latvijas valsts pārvaldes (valsts) domāšanu: viss, kas nav ar likumu noteikts par obligāti izpildāmu, netiks darīts - jo redz, tad būtu jāstrādā. Bet "labāk" taču ir nestrādāt!
Nav jēgas iedzīvotājiem kaut ko valsts iestādei prasīt - vispirms lai tenterē uz Saeimu un lai pieņem vispirms likumu, kas noteiktu ka iestādei kaut kas jāpilda - ar likuma varu un prokuratūras spaidiem. Brīvprātīgi? Tur māk tikai atrakstīties.
***
"“Valsts ietvaros mani, piemēram, izbrīnīja tas, ka tad, kad bija jābrauc šogad uz pasaules olimpiādi, pašvaldība un skola saņēma ziņu – mums jādomā par ceļa apmaksu. Tas mani gan izbrīnīja! Es domāju, ka nu tik daudz varbūt valsts varētu ieguldīt, kā ceļa izmaksas,” saka Cēsu ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa."
Šeit ir nesmuks/stulbs variants ar lokālajiem nodokļiem vs centralizētajiem nodokļiem. Kāda ir jēga perfērijas pašvaldībai (vai vēl tuvāk - pašai skolai) maksāt par kāda skolēna braukšanu uz pasaules olimpiādi, jo skaidrs, ka pasaules līmeņa skolēns (un vēlāk - students, aspirants) nevar palikt kautkādā čuhņā un tur kaut ko dot atpakaļ.
Vietējā sādžā paliks vietājais traktorists, vai vietējais huligāns, nevis pasaules olimpiāžu dalībinieks (laureāts). Un nav pat teikts ka tādā Latvijā cilvēks paliks: ja izrādīsies ka spējas ir pasaules olimpiāžu uzvarētāju līmenī. Cilvēkam jāmeklē kur sevi atbilstoši pielietot. Tā ka pat Latvijas valstij jēga dalību apmaksāt nav: jo ir mazas izredzes, ka cilvēks paliks savā valstī par nodokļu maksātāju, un vēlāk ar savu darbu kaut ko dos atpakaļ. Strādās, ar lielu varbūtību, bagātajās valstīs, vai kādā no bagātajām universitātēm. Tur Eiropas Savienībai būtu jāpacīnās vispār lai cilvēks iekš EU paliek (lai nenozūd uz Japānu/ASV/Kanādu).
Dalība jāapmaksā būtu kādam centralizētam Eiropas Savienības fondam. Tāda sīka valstele kā Latvija paliek stāvēt pie ratiem. Bet piesaistīt akadēmiskās zvaigznes savām universitātēm Latvijai ar aldziņu ar' neizdosies.
Ja Latvija būtu liberāla, "apgaismības" valsts, varētu cīnīties. Bet Latvija ir uz tumsonības takas. (Un es ceru kādreiz tam Pēterim Apinim vēl sejā iespļaut - kad pasaulē aizlieguma dambis būs pārrauts, tad atklāsies vai viņš ir tumsoņa, vai muļķis, vai kādu policejisko interešu vadīts. Gan viņš to vēl savā dzīves laikā piedzīvos.)
***
Vispār, var jau arī no otras puses uz to paskatīties. Paņemsim Cēsu valsts ģimnāziju. Vai skolai ir izdevīgi spodrināt savu prestižu? Varbūt nosacīti: izglītības pakalpojums, ko tā sniedz, interesē tikai Cēsu iedzīvotājus, un varbūt kā skola, viņi varēs uzturēt augstākus uzņemšanas standartus. Varēs atsijāt sev labākus skolēnus. Bet tie visi vienalga ir tikai Cēsu iedzīvotāju bērni. Tie kam nepaveicas tikt iekšā valsts ģimnāzijā, paliek mācīties "parastā" skolā.
Vai investēt ir izdevīgi Cēsu novadam? Arī nosacīti: laba skola var pievilināt cilvēkus, kas meklē uz kurieni pārvākties. Piesaistīt jaunas ģimenes (ar labas skolas solījumu), kas dos līdzekļus novada attīstībai. Ja izdodas piesaistīt nodokļu maksātājus ar pozitīvu bilanci, tad investīcija olimpiāžu biļetēs būs novadam pat finansiāli izdevīgi. Bet Latvijas līmenī vienalga: lai kāds uz Cēsīm atbrauktu, viņam ir no kaut kurienes jāaizbrauc prom.
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst