- 2015.04.16, 08:41
- dažreiz no rītiem mazā M saka "negribu iet uz dārziņu". man liekas tas nozīmē tikai "šobrīd negribu iet", nevis "neiešu". tas ir, viņa tīri labi saprot ka ies uz dārziņu, arī ja negribas, un vēlas lai mēs apstiprinam viņas sajūtas. tad es saku: "jā es saprotu, man arī dažreiz negribas celties, negribas ģērbties, un tā tālāk".
es pat īsti neuzspiežu uz to "vajag, jo [...]" tekstu, jo tas nav tik būtiski - būtiski ir viņai apstiprināt ka sajūtas ir normālas, un es saprotu ka šādi justies var.
saģērbt ļauj, TV izslēgt ļauj, izvest pa durvīm ļauj, uz riteņa uzlikt ļauj, tā ka nogādāt dārziņā nav grūti.
īstenībā grūti ir vakarā, kad nogurusi un neko sarunāt nevar - šausmīgi bļauj par katru nieku (tādas kā kaprīzes, tantrum). mājās iet nav spēka: sēd vienkārši uz zemes un histēriski auro. pa kāpnēm kāpt negrib: vienkārši auro pa visu māju kamēr kaimiņi sāk nākt ārā no dzīvokļiem un prasīt kas vainas (vai vecāki viņu nesit: tādi vācieši).
auro ka negrib mazgāt rokas, pēc tam - ka grib mazgāt (spēlēties ar ūdeni patīk). auro ka jāiedod rokās ziepes, jo lūk pašai paņemt būtu princesei par prastu. - 1 rakstair doma
- 17.4.15 12:50 #
-
Anna vakaros arī ir mega nepanesama, bet tad mēs uzķērām, ka viņa vnk ir izsalkusi. tā protams ir māksla iedabūt viņai vēderā ēdamo brīdī kad viņa kliedz un sper visu pa gaisu, bet ja tas sanāk, tad viss ir atkal labi.
Jāizveido rituāls, ka tikko viņu savācam no bd, tā uzreiz kaut ko ēdamu iedot rokā. - Atbildēt
